Bojāts sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju Baltijas jūrā, otrdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".
Zviedrijas rīcībā ir informācija, kas liecina, ka bojāts komunikāciju kabelis, kas savieno abas valstis, taču šā incidenta cēlonis nav skaidrs, īpaši sasauktā preses konferencē Stokholmā sacīja Junsons.
Viņš teica, ka bojājuma vieta nav Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos un ka kabelis joprojām ir izmantojams.
Pēc ministra sacītā, kabelis starp Zviedriju un Igauniju bojāts apmēram tajā pašā laikā, kad tika bojāts gāzesvads "Balticconnector" un sakaru kabelis, kas savieno Igauniju un Somiju, kas tika sabojāti 8.oktobrī. Junsons arī pauda solidaritāti ar Somiju un Igauniju.
Pēc Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas sniegtajām ziņām, bojājuma vieta atrodas Igaunijas teritoriālajos ūdeņos aptuveni 50 kilometru attālumā no Hījumā salas Zviedrijas virzienā.
Pirmdien ministrija un Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvalde saņēma informāciju, ka Somu līcī pārraides jauda sakaru kabelim starp Igauniju un Zviedriju ir samazinājusies, pavēstīja ministrija.
Kabelis pieder Zviedrijas uzņēmumam, kas dažu dienu laikā atjaunoja kabeļa maksimālo pārraides jaudu, un sakaru nepārtrauktību tas nav ietekmējis. Sākotnējā informācija liecina, ka nav iemesla Igaunijas un Zviedrijas kabeļa bojājumu saistīt ar citiem kabeļiem, norādīja ministrija.
"Līdzīgi nelieli bojājumi šim kabelim bijuši arī agrāk. Kāda iemesla dēļ samazinājās kabeļa pārraides jauda, pagaidām nav zināms. Kabeļa īpašnieks veic tā remontu, un šī procesa laikā sadarbībā ar Somiju un Zviedriju tiks izpētīts iespējamais iemesls, kā arī tas, vai tas varētu būt saistīts ar Igaunijas-Somijas sakaru kabeļa un gāzesvada bojājumiem," sacīts ministrijas paziņojumā.
Ministrija piebilda, ka Igaunijas - Zviedrijas un Igaunijas - Somijas zemūdens sakaru kabeļu bojājumi nav ietekmējuši Igaunijas sakaru pakalpojumu darbību. Sakari ir nepārtraukti nodrošināti, jo Igaunijai ir vairāki savienojumi, un bojājumu gadījumā ir iespējams izmantot vai nu alternatīvi funkcionējošus zemūdens kabeļus, vai sauszemes kabeļus ar Latviju.
"Pagājušās nedēļas incidenti parāda kritiskās zemūdens infrastruktūras neaizsargātību un nepieciešamību risināt šo jautājumu. Valdība ir devusi skaidrus norādījumus ministrijām un plāno un jau ir īstenojusi papildu pasākumus, lai pastiprinātu kritiskās infrastruktūras uzraudzību un aizsardzību gan jūrā, gan uz sauszemes. Uzraudzības un aizsardzības līmeņa paaugstināšanai ir nepieciešama nozīmīga sadarbība ar mūsu kolēģiem no Somijas un Zviedrijas, ar kuriem kopā mēs apsaimniekojam infrastruktūru jūrā, kā arī ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO, kuri arī ir piedāvājuši savu palīdzību," norādīja ministrija.
Jāceļ cenas internetam!