Volkswagen koncerna Emdenas rūpnīcas darbība ir apstājusies, ziņo vācu mediji, atsaucoties uz informāciju, ko sniedzis uzņēmuma preses dienests.
Iemesls ir plašie lauksaimnieku streiki, kas pārņēmuši Vāciju. Vācijas zemkopji pirmdien sāka protestu nedēļu, iebilstot pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu. Tā ir plaša mēroga akcija ar ievērojamu ietekmi uz vāciešu ikdienu. Piemēram, Hamburgai jārēķinās ar 250-300 traktoru ierašanos, Brēmenei un Koblencai – ar 1000 utt.
Jau pirmajā dienā protesti ietekmējuši Volkswagen Emdenas rūpnīcas darbu – ceļu blokādes neļāva darbiniekiem nokļūt savās darba vietās, kā rezultātā ražošana apstājās.
Īpaši smagi skartas iekšdedzes dzinēju ražošanas līnijas, turpretim elektrisko transportlīdzekļu ražošana netiek ietekmēta, jo to plānots atsākt tikai pēc Ziemassvētku brīvdienām nākamajā nedēļā.
Informācija par precīzu skartā darbaspēka lielumu nebija pieejama. Ražošanas aktivitātes plānots atsākt otrdien.
Emdenas rūpnīca nodarbina aptuveni 8000 strādājošo. Uzņēmums ražo ID.4, ID.7, Passat Variant, Passat Alltrack, Passat GTE Variant, Volkswagen Arteon un Arteon Shooting Brake. 2022.gadā Emdena izlaida vairāk nekā 146 000 trasportlīdzekļu
Vairāk par protestiem Vācijā arī LETA ziņā zemāk:
Vācijas zemnieki pirmdien sākuši protestu nedēļu, iebilstot pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu.
Ar lauksaimniecības tehniku šodien tika nobloķēti vairāku pilsētu centri, tai skaitā Berlīnes, Hamburgas, Ķelnes un Brēmenes. Dalībai demonstrācijās kopumā reģistrēti līdz 2000 traktoru. Ārpus pilsētām protestētāji nobloķēja uzbrauktuves uz automaģistrālēm. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas varasiestādes ziņo, ka satiksme traucēta uz visām uzbrauktuvēm uz automaģistrālēm.
Tīringenes lauksaimnieki Erfurtē plānoja protesta akciju ar 900 traktoru izmantošanu. Vācijas ziemeļos Hamburgas pašvaldība jau iepriekš brīdināja par satiksmes traucējumiem, jo zemnieki no Šlēsvigas-Holšteinas plānoja pilsētā iebraukt no dažādiem virzieniem. Lejassaksijā lauksaimnieki plānoja pa autoceļiem doties uz mītiņu Brēmenē.
Berlīnē lauksaimnieki sāka pulcēties jau svētdienas vakarā, un nozīmīgs ceļš pie Brandenburgas vārtiem tika nobloķēts uz visu dienu, jo bija reģistrēta demonstrācija.
Protesti traucēja satiksmi arī uz Vācijas robežām ar Franciju, Poliju un Čehiju, ziņo Vācijas mediji un policija.
Vācijas zemnieki iebilst pret federālās valdības ieceri samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, tajā skaitā degvielai. Valdība dažus plānotos samazinājumus ir atcēlusi, tomēr lauksaimnieku sašutumu tas nav mazinājis.
Lauksaimnieku apvienība ar traucējumiem plašākas sabiedrības ērtībām vēlas panākt, ka kanclera Olafa Šolca valdība pilnībā atsakās no plānotajiem samazinājumiem.
"Mēs izmantojam savas pamattiesības informēt sabiedrību un politiķus par to, ka Vācijai ir nepieciešama konkurētspējīga lauksaimniecības nozare," žurnālam "Stern" sacīja Vācijas Zemnieku savienības (DBV) prezidents Joahims Rukvīds. "Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt kvalitatīvu pašu audzētu pārtiku," viņš piebilda.
Lauksaimniekus atbalsta opozīcijā esošie konservatīvie, kā arī ietekmīgi politiķi kanclera Olafa Šolca pārstāvētajā Sociāldemokrātu partijā. Taču lauksaimnieku protestos izskanējuši arī galēji labēji saukļi, raisot bažas, ka galēji labējie varētu izmantot šo protesta kustību savās interesēs.
"Apkārt virmo apvērsuma fantāzijas (..). Atklāti tiek demonstrēti nacionālistu simboli," brīdināja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, norādot uz risku, ka šos mītiņus var pārņemt galēji labējie.
Aptuveni 30 sadusmoti zemnieki ceturtdien centās ielenkt Hābeku uz prāmja, liedzot viņam un citiem pasažieriem nokāpt krastā. Valdības amatpersonas plaši nosodīja šo incidentu. Rukvīds šodien norobežojās no notikušā, vainojot tajā atsevišķus elementus, un pauda pārliecību, ka lauksaimnieku protestus nepārņems galēji labējie.
Tomēr protestus atbalsta eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un Berlīnē starp demonstrantu plakātiem redzami tādi, kuros pausts atbalsts AfD.
Protesti notiek, neskatoties uz to, ka koalīcijas valdība izlēmusi atteikties no sākotnējās ieceres uzreiz atceltdegvielas subsīdijas zemkopjiem, bet gan tās samazināt pakāpeniski pāris nākamo gadu laikā.
Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), Hābeks, kurš pārstāv zaļos, un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) pārstāvis finanšu ministrs Kristiāns Lindners vienojušies atteikties arī no plānotās spēkratu nodokļa atvieglojumu atcelšanas zemkopjiem.
Subsīdiju apcirpšana bija to pasākumu vidū, par kuriem koalīcija vienojās nolūkā aizlāpīt to iztrūkumu budžetā, ko pagājušā gada nogalē radīja Konstitucionālās tiesas spriedums.
Taču sākotnējais plāns izsauca plašus zemkopju protestus un tika pretrunīgi uztverts arī pašā valdošajā koalīcijā, ko veido SPD, zaļie un FDP.
Neskatoties uz izmaiņām valdības iecerēs, DBV aicinājusi uz protestu nedēļu, sākot no pirmdienas, bet galvenā demonstrācija paredzēta Berlīnē 15.janvārī. Rukvīds paziņojis, ka valdībai ir pilnībā jāatsakās no subsīdiju samazināšanas iecerēm.
Saskaņā ar pašreizējo valdības ieceri 2024.gadā paredzēts degvielas subsīdijas zemkopjiem samazināt par 40%, 2025.gadā vēl par 30%, bet no 2026.gada atcelt tās vispār.
Par šo izdevumu samazināšanu Šolcs, Hābeks un Lindners vienojās decembra vidū pēc ilgām uz smagām sarunām.
Kā ziņots, Vācijas Konstitucionālā tiesa 15.novembrī atzina, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai atvēlēto 60 miljardu eiro novirzīšana klimata pārmaiņu ierobežošanai bijusi antikonstitucionāla.
Šis spriedums radījis budžetā aptuveni 30 miljardus eiro lielu iztrūkumu.
Subsīdiju samazināšana lauksaimniekiem sadārdzinās partiku. Krietni sadārdzinās. Lohiem būs mazāk jāēd