Eiropas satelīts, kura misija beidzās pirms 13 gadiem, nākamās nedēļas laikā nekontrolēti nogāzīsies uz Zemes, taču iespēja, ka atlūzas trāpīs cilvēkiem, ir pavisam niecīga, paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).
"Iespējamība, ka satelīta gabals nokritīs kādam uz galvas, tiek lēsta viens pret miljardu," norādīja EKA pārstāvis.
Eiropas Kosmosa aģentūras satelīts ERS-2, kas tika palaists kosmosā 1995.gadā, tika lēnām, bet apzināti nogāzts, lai novērstu jaunu atlūzu nonākšanu Zemes orbītā. Kosmosa atkritumi var apdraudēt aktīvos satelītus, kā arī Starptautisko kosmosa staciju.
Aģentūra prognozēja, ka ERS-2 atgriezīsies atmosfērā pirmdien vai arī trīs dienas agrāk vai vēlāk. Satelīta atlūzas varētu piezemēties jebkurā vietā uz Zemes, bet cilvēkus tās, visticamāk, neskars, paziņoja EKA eksperti.
Lielākā daļa no 2,5 tonnas smagā satelīta sadegs, ieejot atmosfērā.
"Mēs lēšam, ka lielākais satelīta fragments, kas varētu sasniegt zemi, ir 52 kilogrami," sacīja EKA pārstāvis Henrijs Laurs.
Kad ERS-2 tika palaists kosmosā 1995.gadā, tas bija Eiropas modernākais Zemes novērošanas satelīts, norādīja EKA. 2011.gadā aģentūra izslēdza satelītu veidā, kas nodrošināja, ka pēc 13 gadiem tas pakāpeniski atgriezīsies atmosfērā. Ja ERS-2 būtu vienkārši atstāts riņķot ap zemeslodi, būtu nepieciešami 100 līdz 200 gadi, lai tas atgrieztos atmosfērā, sacīja Laurs.
"Mēs nevarējām riskēt, atstājot satelītu tur augšā," viņš piebilda. Pastāvēja ievērojams risks, ka satelīts bez enerģijas avota eksplodēs. Tas radītu bīstamas atlūzas, kas riņķotu ap Zemi.
EKA ir apņēmusies līdz 2030.gadam izskaust kosmosa atkritumu rašanos no EKA misijām.
Vairāk nekā 100 organizācijas, tai skaitā Eiropas aviācijas un kosmosa uzņēmums "Airbus", ir paudušas gatavību parakstīt EKA hartu par "nulles atlūzu" principu.
Saskaņā ar EKA datiem vidēji katru mēnesi Zemes atmosfērā atkārtoti nonāk aptuveni viens kosmosa aparāts.
Laikam nav tik labas statistikas kā tev