Otrdienas rītā noslēdzies Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" darbinieku rīkotais streiku vilnis gandrīz visās uzņēmuma rūpnīcās valstī, arodbiedrībām norādot, ka šajās protesta akcijās piedalījušies gandrīz 100 000 strādājošo.
Šo divu stundu ilgo streiku rīkošanu organizēja Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall", lai protestētu pret plānotajiem "Volkswagen" darbinieku algu samazinājumiem un ražotņu slēgšanu.
Pēdējais no šiem streikiem tika rīkots nakts maiņas laikā, bet otrdienas rītā darbs tika atjaunots ierastā režīmā.
Kopumā šie streiki norisinājās deviņās no desmit uzņēmuma ražotnēm Vācijā, un tajos piedalījās 98 650 darbinieki no kopumā vairāk nekā 130 000 strādājošo valstī.
"Volkswagen" apgalvo, ka uzņēmumam jāsamazina izmaksas Vācijā līdz tādam līmenim, kāds ir konkurentiem un kompānijas rūpnīcās Austrumeiropā un Dienvidamerikā.
Uzņēmuma komitejas, kas pārstāv darbinieku intereses, vadītāja Daniela Kavallo iepriekš sacīja, ka darbiniekiem nevajadzētu uzņemties slogu par vadības neveiksmēm, kas saistītas ar pievilcīgu produktu un lētāku elektrisko automobiļu izstrādi.
Tā dēvētie brīdinājuma streiki, kas ir ierasta taktika Vācijā sarunās ar darba devējiem par algām, tiek rīkoti saistībā ar sarunām par jaunu darba līgumu pēc tam, kad svētdien noslēdzās obligātais miera periods, kas aizliedz streiku rīkošanu.
"Volkswagen" pieprasa Vācijā strādājošo algas samazināt par 10% un norāda, ka nevar izvairīties no ražošanas jaudas samazināšanas rūpnīcā, kurās tā pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama. Darbinieku pārstāvji vēstī, ka uzņēmums ierosinājis Vācijā slēgt trīs rūpnīcas.
"Volkswagen" smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektroauto ražošanu un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū, un septembra sākumā tas pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē Vācijā slēgt ražotnes.
Autoražotājs septembrī atcēla vienošanos ar darba ņēmējiem Vācijā, kas nepieļauj piespiedu atlaišanu līdz 2029.gada beigām. Šī vienošanās bija spēkā kopš 1994.gada. Tagad uzņēmumam iespējams likvidēt darba vietas, sākot no 2025.gada vidus.
Eiropas autoražotājiem bažas rada arī Eiropas Savienības lēmums noteikt papildu ievedmuitas tarifus Ķīnā ražotiem elektromobiļiem, kas var izraisīt Pekinas atbildes reakciju.
Grūtības valda visā Eiropas autorūpniecības sektorā, jo pieprasījums ir vājš un pāreja uz elektromobiļiem ir kūtrāka par gaidīto.
Sarkanie karogi- Proletarier aller Länder, vereinigt euch! (Visu zemju proletārieši, savienojaties) !