Daži autoražotāji nebūt nepriecājas par Eiropas Savienības kursa maiņu attiecībā uz pilnīgu iekšdedzes motoru aizliegumu no 2035. gada.
Eiropas Savienības plāni attiecībā uz iekšdedzes dzinēju aizliegumu no 2035. gada ir sašķēluši autobūves nozari. Kamēr Eiropas Komisija piedāvā mīkstināt iepriekš noteikto aizliegumu, daļa ražotāju to uztver kritiski, citi – kā nepieciešamu kompromisu.
Volvo, neskatoties uz to, ka pats ir atteicies no mērķa kļūt pilnībā elektrisks līdz desmitgades beigām, uzskata, ka aizlieguma atcelšana kaitēs Eiropas konkurētspējai. Uzņēmums norāda, ka nozare spētu pielāgoties, ja mērķis paliktu nemainīgs. Līdzīgās domās ir arī Kia, kas brīdina par lieliem zaudējumiem, ja elektrifikācijas kurss tiktu bremzēts.
Tomēr lielākā daļa autoražotāju atbalsta Komisijas piedāvāto elastīgāko pieeju. Volkswagen un Renault to dēvē par ekonomiski saprātīgu, īpaši uzsverot iniciatīvu par pieejamiem elektriskajiem mazauto, kam paredzēti regulējuma atvieglojumi un emisiju “superkredīti”. BMW savukārt atbalsta iekšdedzes dzinēju saglabāšanu pēc 2035. gada, bet kritizē arvien stingrākās CO₂ prasības.
Arī Stellantis un Mercedes vadība iepriekš ir norādījusi, ka pilnīgs aizliegums ir nereāls. Eiropas autoražotāju asociācija ACEA lēmumu raksturo kā pirmo soli pragmatiskākas pārejas virzienā, vienlaikus uzsverot, ka ar to nepietiek. Visasāk aizliegumam iebilst Toyota, kuras vadītājs apšauba elektroauto dominanci un norāda uz to ražošanas emisijām.
Kopsavilkumā – lai gan ES joprojām mērķē uz 90% CO₂ samazinājumu, iekšdedzes dzinēji netiek pilnībā norakstīti. Pēc 2035. gada tiem joprojām paredzēta vieta, bet atlikušās emisijas būs jākompensē ar alternatīviem degvielas veidiem un ilgtspējīgu ražošanu. Skaidra beigu punkta iekšdedzes dzinējiem Eiropā šobrīd nav.
