Pētījumos noskaidrots, ka par spīti ieteikumam pārbaudīt riepu spiedienu divreiz mēnesī puse auto īpašnieku to dara, labi ja reizi gadā - un arī tikai mainot sezonas riepas. Lielie riepu ražotāji kā Continental iesaka uzraudzīt spiedienu, jo no tā atkarīga ne tikai drošība, bet arī komforts un riepu ilgmūžība.
Eiropas automašīnas, kas ražotas pēc 2014. gada 1. novembra, obligātā kārtā aprīkotas ar riepu spiediena kontroles sistēmu, angliski TPMS. “Tātad pārsvarā šī sistēma nu jau ir visām ne pārāk vecām automašīnām. Atšķiras tikai veidi,” saka Continental dīlera Autoriepu nams direktors Oskars Krampāns. “Tas ir vai nu no ABS sistēmas vai spiediena devējiem.”
Citādi to sauc pat netiešo vai tiešo TPMS sistēmu. Kāda tieši izmantota konkrētajā automašīnā, bieži vien var noteikt jau pēc riepas ventiļa. “Ja ventilis ir no dzelzs, tad visticamāk ir iekšā īsts devējs. Ja ventilis ir no gumijas, tad būs ABS. Bet var būt izņēmumi,” tā Krampāns. Sistēma ar spiediena devējiem atspoguļo mērījumus borta datorā vai mērskalu panelī.
Tiešā TPMS sistēma ar reāliem spiediena devējiem noteikti ir precīzāka. Netiešā spiediena kontroles sistēma izmanto bremžu sistēmas ABS devējus. Visbiežāk tāda izmantota Volkswagen grupas automašīnās, tostarp arī Cupra u.c. Šī sistēma mēra katra riteņa griešanās ātrumu. Ja kāda riepa ir tukša, ātrumi atšķiras, un sistēma ziņo par problēmu. “Šī sistēma nav izcili precīza, bet negadījumus novērst var,” atzīsts Oskars.
Mainot vasaras riepas pret ziemas netiešā sistēma nereti fiksē kļūdu. Tad automašīnas borta datorā jāveic vienkārša atiestatīšanas darbība. Ja auto ir vecāks vai lētāks, to pašu veic ar pogu, nodzēšot signālu mērskalu panelī. Jautājums, kāpēc to nevar paveikt meistari riepu servisā uzreiz pēc riepu maiņas? “Servisā to izdarīt nevar, jo kļūda “izlec” tikai pēc vairākiem nobrauktiem kilometriem,” skaidro Krampāns.Neatkarīgi no automašīnas ražotāja jāzina, ka netiešā, uz ABS balstītā spiediena kontroles sistēma ir jūtami neprecīzāka un inertāka par tiešo.
“Es pieļauju domu, ka šī sistēma tiek izmantota tāpēc, ka ir lētāka. Spiediena devēji maksā vismaz 30 eiro gabalā,” saka Oskars.
Turklāt katram disku komplektam vajadzēs savus devējus. “Ja mums ir vēlme uzstādīt jaunus diskus ar ziemas riepām, tad devēji jāpērk jauni,” brīdina riepu eksperts. Devēji var oksidēties un, ņemot nost, var bojāt pašu ventili. Ja diski nav oriģinālie, tad riepu spiediena devēji būs jāiepazīstina ar automašīnas vadības bloku. Ar attiecīgo ierīci, kādai nu jau jābūt katrā riepu servisā, tas ir vienkāršs process, tikai reizēm prasa laiku. Procesa ilgums atkarīgs no automašīnas markas. “Ir automašīnas, kam tas ir saržģītāk,” atzīst O. Krampāns, “reizēm nākas pieslēgties pie automašīnas OBD. Bet pārsvarā iekārta “nokopē” esošos devējus, un automašīna “domā”, ka tie ir tie paši devēji, tikai citos diskos.”
Pēc riteņu maiņas spiediena devējs reizēm tomēr ir jāatiestata, sevišķi, ja darīšana ar premium zīmolu spēkratiem, piemēram, BMW. “Mūsdienu automašīnas ir gana gudras, un lielākā daļa “zina”, ka spiediens nedrīkts būt zemāks par, piemēram, divām atmosfērām. Tad nekāds “resets” nelīdzēs, riepas ir jāpiepumpē līdz pareizajam spiedienam,” saka O. Krampāns. Tas saistīts gan ar drošību, gan riepu darbmūža saudzēšanu. Tā kā riepu spiediena sensori ir ierasta lieta pat desmit gadus vecās automašīnās, jārēķinās, ka to mūžs nav sevišķi garš. O. Krampāns: “Šo devēju mūžs ir 4 - 5 gadi. Parasti izbeidzas tajos iebūvētā baterija. Tā nav maināma, tāpēc jāmaina viss devējs.” Vairāk skaties TV Autoziņu sižetā.
Ilgspējīgi…. Noteikti nē. Ja ABS sistēmu nav jāmaina visu mašīnas mūžu, tad šos, individuālos devējus ar visu bateriju 1x 4gados! Pie diviem komplektiem 20 gadu laikā tas ir 40 gan izmestu plastmasas štruntu ar vusām baterijām un liekas klapatas ikdienā vadītājam!