Ar nolūku izpētīt ūdeņraža ražošanas, pieprasījuma, pārvades un uzglabāšanas potenciālu Latvijā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") veiks tirgus izpēti, aģentūru LETA informēja "Conexus" pārstāvji.
Tirgus izpētes rezultāti sniegs ieguldījumu turpmākai ūdeņraža infrastruktūras attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām.
"Conexus" norāda, ka Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Komisijas nospraustais ES enerģētikas transformācijas un dekarbonizācijas kurss izvirza dalībvalstīm pienākumu ilgtermiņā ievērojami samazināt to radītās SEG emisijas un veicināt pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Transformācijas stratēģijas pamatā ir ūdeņraža ekonomikas attīstība, kurā ūdeņradis tiks izmantots kā atjaunojamās enerģijas nesējs un uzkrājējs ar izmantošanas potenciālu nākotnē.
ES dalībvalstis šobrīd aktīvi strādā pie kursa īstenošanas, ko apliecina ievērojamais ūdeņraža projektu skaits visā Eiropā.
Rūpējoties par "Conexus" pārvaldītās infrastruktūras ilgtspējīgu un efektīvu darbību, lai nodrošinātu saražotā ūdeņraža pārvadīšanai no ražošanas līdz patēriņa vietām nepieciešamās pārvades infrastruktūras izveidošanu, "Conexus" kopīgi ar citu valstu pārvades sistēmu operatoriem, tostarp Somijas "Gasgrid Finland", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz System Poland" un Vācijas "Ontras" ir uzsākuši Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektu, kā ietvaros līdz 2030.gadam ir paredzēts izveidot pārrobežu ūdeņraža pārvades koridoru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju līdz Vācijai. Tāpat "Conexus" strādā pie atsevišķa ūdeņraža reģionālas krātuves projekta ar plānoto jaudu virs desmit teravatstundām.
Lai īstenotu dekarbonizācijas procesu kā vienotu Baltijas jūras valstu projektu, minētā starpvalstu projekta ietvaros "Conexus", līdzīgi kā citi operatori savās Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta dalībvalstīs, veiks nesaistošu tirgus izpēti ūdeņraža infrastruktūras potenciāla Latvijas teritorijā sākotnējai novērtēšanai, kurā aicināti piedalīties visi Latvijā aktīvie uzņēmēji.
"Conexus" organizētā tirgus izpēte par ūdeņraža ražošanas, pieprasījuma, pārvades un uzglabāšanas potenciālu Latvijā ilgs līdz šā gada 1.oktobrim. Aptauju iespējams izpildīt vietnē "https://forms.microsoft.com/pages/responsepage.aspx?id=9qpWKnPXg061zDkqRT7z2zSxZiK7hSlIvy8KWqX8RjlUNzlNT1RPMDcwUFNXR1Q0SEkySzFZREUxTi4u".
Jau ziņots, ka "Conexus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 15,739 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 5% - līdz 5,164 miljoniem eiro.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
LV boteikti varētu palikt par pamatīgu ūdeņraža centeu, jo mums ir liela krasta līnija lai salikt tur veja turbinas un saražotu ūdeņradi varētu glabāt jaunizveidotajās dobeles pazemes krātuvēs, jo tās ir tik lielas, ka būtu eiropas līmeņa projekts.
Bet ilgtermiņa domāšana nav LV politikas un uzņēmējdarbības pamts, tādēļ tuepināsim vien pirkt slāvi gāzi, kas atvesta uz LNG twrmināļiem.
Un protams katram pagastvecim jāizpatīk pensionāriem, kas neko negrib nekad nekur.
Klau, es jau saprotu ka jo lielāki projekti, jo bagātāki kļūst daži cilvēki, bet nekad nav ienācis prātā, ka Latvijas mērogam šī visa ir vienkārši bezjēdzīga mērkaķošanās, kas tikai "izsūc" naudu no nabadzīgākās LV tautas daļas ?!?an gan nav sanācis par to padomāt un parēķināt, taču ļoti iespējams ka visizdevīgākais LV tautai būtu subsidēt fosilo degvielu un kurināmo ... Jā neekoloģiski urml. taču pie tā ko Ķīnai ļauts piesārņot kamēr saražo visus tos "sūdus" ar ko Eiropa kļūst zaļāka, man šķiet mēs te varētu prasti piesārņot kamēr saule pārstāj eksistēt ...