Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un grozījums likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" ir izstrādāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu klimata jomā atbildīgu energoresursu izmantošanu komersantiem, kas darbojas brīvostu teritorijās, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
FM skaidro, ka patlaban akcīzes nodokļa atvieglojumu brīvostās var izmantot tie komersanti, kam ir brīvās zonas statuss (darbojas tikai ar trešo valstu kravu pārkraušanu). Savukārt brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā ar tādiem pašiem pakalpojumiem (kravu pārkraušanu) nodarbojas arī citi uzņēmumi, kas fiziski neatrodas brīvās zonas teritorijā vai no tās ir atteikušies, lai varētu veikt arī darbības ar ne tikai ārpus Eiropas Savienības (ES) precēm, bet arī ar iekšzemes izcelsmes jeb ES precēm, piemēram, impregnēt Latvijā saražotos kokmateriālus un tālāk nodrošināt to uzkraušanu uz kuģa, veikt Latvijā savākto metāllūžņu tālāko apstrādi un tos uzkraut uz kuģa.
Līdz ar to grozījumi paredz no 2024.gada samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu visiem uzņēmumiem, kas atrodas brīvostās un SEZ, to pakāpeniski paaugstinot līdz 324 eiro par 1000 litriem 2026.gadā.
FM skaidro, ka šobrīd akcīzes nodokļa slogs uz vienu litru marķētās degvielas veido 0,06 eiro, bet pēc likmes paaugstināšanas 2024.gadā tas būs 0,15 eiro, 2025.gadā 0,24 eiro un 2026.gadā 0,32 eiro par litru. Ņemot vērā datus (pārkrauto kravu apjoms un izmantotās marķētās degvielas apjoms gadā), FM secinājusi, ka šobrīd akcīzes nodokļa slogs veido aptuveni trīs centus uz katru pārkrauto tonnu, kas izmaiņu rezultātā pieaugs aptuveni par nepilniem pieciem centiem uz tonnu gadā 2024., 2025. un 2026.gadā.
Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas mērķis turpmākajos gados ir veicināt atjaunojamu energoresursu izmantošanu, tostarp elektroenerģijas, stacionārajās iekārtās un celtņos brīvostu teritorijās, skaidro FM pārstāvji.
Ministrijā uzsver, ka arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) to norāda savās rekomendācijās - OECD 2022.gada Ekonomikas pārskatā par Latviju viena no rekomendācijām ir pakāpeniski paaugstināt efektīvas oglekļa nodokļa likmes nozarēs, uz kurām neattiecas ES ETS (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma), pakāpeniski atceļot degvielas subsīdijas, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu un palielināt sistēmu savstarpējo savienojamību gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes jomā.
Papildus FM informē, ka īpašas akcīzes nodokļa atlaides kravu pārkraušanas pakalpojumiem ostās netiek piemērotas ne Lietuvā, ne Igaunijā.
Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas netieši saistīti arī ar naftas produktu akcīzes nodokļa palielināšanu brīvostās un SEZ.
Iepriekš līdzatbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos grozījumus neatbalstīja, jo Finanšu ministrijai (FM), izstrādājot likumprojektu, neesot bijusi diskusija ar nozari un nesakrīt FM un nozares fiskālie aprēķini.
Tie klimata "kleptomāni" vļe joprojām nav sapratuši, ka ja grib ko pozitīvu panākt šajā naftinieku radītajā CO2 emisiju kvotu shēmā, tad jāsāk iekasēt par naftu, tikko tā ir "pametusi" zemes dzīles ... Gāzei (piem. metānam)savukārt vajadzētu būt ka noteiktu kvotu ir lietderīgi jānosvilina apkurē, vai enerģijas ražošanā utml. ( jo metāns ir krietni spēcīgāka siltumnīcas efektu radoša gāze) utt.
Bet te reāli tikai veicina naftas ieguves apjomu, un no tās iekasēto nodokļu apjomu - tā ir "adata" no kuras NEKAD un neviens negribēs "nokāpt" ...
P.S. Cerēt var vienīgi uz to ka kāds atradīs veidu, kā efektīvi izmantot kodolenerģiju jau pa tiešo transportā ...
Baterijas - tās vēl ilgi derēs tikai ierobežotam skaitam lietu ...