Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.
Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.
Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.
Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.
Tādēļ jebkādas izmaiņas mazumtirdzniecības cenās Latvijā parasti notiek ar nelielu laika nobīdi - dažu nedēļu laikā, ja ietekme ir ilgstoša un nozīmīga, sacīja Ligere.
Komentējot, kādā mērā naftas cenu kritums varētu ietekmēt degvielas cenas Latvijā, viņa uzsvēra, ka tarifu piemērošana un globālās tirgus svārstības rada nenoteiktību. "Ja muitas tarifi izraisīs tirdzniecības karus un samazinās globālo ekonomisko aktivitāti, naftas pieprasījums var kristies, kā rezultātā naftas cenas ilgtermiņā samazināsies," piebilda Ligere.
Tomēr viņa uzsvēra, ka ir jāņem vērā arī pretējs scenārijs, jo jebkura militāra eskalācija Irānā vai Jemenā var radīt nekontrolējamu naftas cenu pieaugumu. Pieaugot pieprasījumam pēc alternatīviem piegādes kanāliem, var pieaugt arī transporta un uzglabāšanas izmaksas.
Ligere rezumēja, ka degvielas tirgotāji Latvijā pielāgojas izmaiņām tirgū. Degvielas gala cena patērētājiem tiek noteikta, balstoties uz vairākiem faktoriem, tāpēc jebkāda ietekme būs atkarīga no kopējās tirgus attīstības tendences, ne tikai no muitas tarifiem.
LETA jau ziņoja, ka akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien būtiski samazinās, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.
Sestdien stājušies spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.
Plānots, ka, trešdien, 9.aprīlī, aptuveni 60 Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES), Japānai un Ķīnai, tiks piemērotas vēl augstākas likmes. Ķīnai tiks piemērots 34% tarifs un ES 20% tarifs.
Šis ir līdz šim agresīvākais solis Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā.
Atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem, Ķīna piektdien paziņoja, ka no ceturtdienas,10.aprīļa, piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam.
Kā tad, nukurtatutagad šhitā te tik Pāragri prognozēsi cenu krituma ietekmi.Cita lieta, ja vajadzētu (laicīgi) paprognozēt "cenu Kāpuma" ietekmīgo ietekmi.