Raidījums: Saules parku īpašnieki pieļauj investīciju apturēšanu 11

Foto: Pexels.com

Nozare.lv | 19.maijs 2025 13:42

Ņemot vērā lielās balansēšanas jaudu izmaksas, var tikt krietni apgrūtināta investīciju piesaiste, svētdienas vakarā vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums atgādina, ka pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms. Šo staciju darbību būtiski ietekmē laikapstākļi.

Ražotāji parasti prognozē nākamās dienas ražošanas apjomu jau iepriekšējā dienā, un, balstoties uz šīm prognozēm, tiek plānots elektroenerģijas patēriņš un nepieciešamais apjoms kopējā tīklā. Ja prognozētās saulainās dienas vietā iestājas mākoņainība, tīklā rodas iztrūkums. Tādēļ saules elektrostacijas visbiežāk izjūt balansēšanas maksājumus, jo nepieciešams ik dienu nodrošināties pret iespējamiem laikapstākļu radītiem svārstību riskiem.

Raidījums norāda, ka pēc atvienošanās no BRELL elektroenerģijas tīkla gada sākumā Latvijai pašai jāgādā par nepieciešamajām rezervēm šādu iztrūkumu segšanai. Vienlaikus vairāki tirgus dalībnieki norāda, ka balansēšanas izmaksu sadalē ir izveidojies haoss.

Sākotnēji atslēgšanos no BRELL bija plānots īstenot 2026.gadā, un līdz tam AS "Augstsprieguma tīkls" bija apņēmies uzstādīt lielas ietilpības baterijas, kurās uzglabāt elektroenerģiju īslaicīgu svārstību izlīdzināšanai. Tomēr politisks lēmums paredzēja atslēgšanos jau šogad, un Latvija, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, nebija tam pilnībā gatava - pašai nav lieljaudas bateriju, un šis pakalpojums jāiepērk no ārvalstīm, kas ir dārgi, skaidro raidījums.

Pēc atvienošanās no Krievijas Latvijā strauji pieauga elektroenerģijas balansēšanas izmaksas. Sākotnēji ticis solīts, ka šīs izmaksas tiks sadalītas vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, taču šobrīd lielākā daļa no tām tiek uzlikta patērētājiem. Lielie saules parku attīstītāji brīdinājuši, ka šāds izmaksu pieaugums nav bijis iekļauts viņu biznesa modeļos, un daži varētu pārskatīt savus investīciju plānus Latvijā, noskaidrojis raidījums.

Enerģētikas konsultants Gatis Ābele raidījumam stāsta, ka tirgū ir iestājies haoss, un dažādu interešu lobēšana novedusi pie nevienlīdzīgas izmaksu sadales. Sākotnēji piedāvātais modelis paredzējis "50:50" sadalījumu starp ražotājiem un patērētājiem, taču pēc sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā tas mainīts uz 25% ražotājiem un 75% patērētājiem. Šāds lēmums pieņemts bez patērētāju pārstāvju iesaistes, un regulators tam nav iebildis, uzsver raidījums.

"Nekā personīga" skaidro, ka mazajiem patērētājiem lielāki rēķini būs jūtami, pārslēdzot līgumus ar operatoriem. Lielie patērētāji, piemēram, pašvaldības un ražojošie uzņēmumi, jau saņemot paziņojumus par būtisku maksājumu pieaugumu.

Raidījums klāsta, ka saules parku attīstītāji, tostarp uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, pārskata savus plānus. Piedāvātās balansēšanas maksas ir pat piecas reizes augstākas nekā solīts gada sākumā. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šādas maksas tiks ieviestas pakāpeniski, lai netraucētu atjaunīgās enerģijas attīstību.

Alnis Bāliņš, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" vadītājs, norāda, ka Latvijā visas izmaksas no 1.jūlija tiek uzliktas tirgotājiem un ražotājiem, kas var novest pie projektu iesaldēšanas vai pat maksātnespējas.

Līdzīgi skeptiski noskaņots ir arī Māris Plūme, "Saules Energy" valdes loceklis, kurš uzsver, ka izmaksu dubultošanās negatīvi ietekmēs nākotnes investīcijas.

Privātie enerģijas tirgotāji, piemēram, "VIRŠI" un "AJ Power", brīdina, ka Latvijā saules un vēja enerģijas ražotājiem izmaksas būs visaugstākās reģionā, kas var apgrūtināt investīciju piesaisti.

Lietuvā valsts nodrošina 30% atbalstu lieljaudas bateriju uzstādīšanai, kas Latvijā nav pieejams. Tāpēc "AJ Power" plāno savas baterijas būvēt Lietuvā, kur attīstība notiek straujāk, piebilst "Nekā personīga".

Kā ziņots, šī gada februārī Baltijas valstis atslēdzās no BRELL tīkla, kas nozīmē, ka turpmāk Baltijas valstīm pašām elektrotīklā jānodrošina noteikts frekvences līmenis. Tam svarīgas ir balansēšanas jaudas, ko nodrošina Baltijas elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus.
 

Visi komentāri

4 0 Atbildēt

Raksts garš, bet jēga tam ir īsa

Kam resursi, tas pircēju .isa.

5 0 Atbildēt

Var saprast, ka Saules attīstītāji bija rēķinājušies ar lētu stabilizāciju no tīkla, tāpēc, taupot līdzekļus, nav apgādājuši parkus ar baterijām pietiekami

6 1 Atbildēt

Palasi manas un Raimonda "diskusijas", kur es runāju par balansēšanas izmaksām. Paskaties datumus. "Lēta stabilizācija no tīkla" jebkuram saprātīgam cilvēkam bija zināma - tikai uz nodokļu maksātāju rēķina. Sile tukša, tagad raud...

2 8 Atbildēt

Ai... ai... ai... Cik grūta izrādās zaļā eirodzīve, kad atlaižas no Krievijas atkarības... 

Būtu mums savs LNG terminālis un neuzpiestu zaļo komunismu - varētu labi un lēti dzīvot ar saviem HES un TEC. Tā safist Latvijas potenciālu būt reģiona līderiem enerģētikā var tikai ar tīšu kaitniecību. Jūsmiņi, protams, var turpināt domāt, ka dara pareizi vai ir vienkārši muļķi.

0 0 Atbildēt

Te jau rekur samīnusojuši tev tie jūsmiņi, kad smadzeņu nav tad atliek jūsmot un mīnusot veselam saprātam.

0 0 Atbildēt

Un kas vainas? Labi dzīvojam. Maksāju par biržu un rēķini nav mainījušies 2 gadus, vidēji 10centi/kWh. Vienu mēnesi tik lēciens bija.

0 0 Atbildēt

Pagaidi, tūlīt mainīsies, kad tavā rēķina fiksēto izmaksu sadaļā ienāks jaunais balansēšanas tarifs.

2 0 Atbildēt

Saules paneļi ir jēdzigi tikai paša lietošanai. Daudzi bija sacer'jušies, ka pelnīs lielo piķi, bet kas tad maksās par elektrības uzglabāšanu?

5 0 Atbildēt

Kā jau varas shēmotāji solīja - par zināmu otkatu plānoja nodrošināt to uz nodokļu maksātāju rēķina.

3 1 Atbildēt

LV rīgas Hesu noteikti varetu liet atpakaļ un tādā veidā uzglabāt saules enerģiju.

Vai ūdeņradī pārvērst un tad likt lietā ziemā.

Vai dobeles pazemes krātuves glabāt saspiesti gaisu, un tad laist ārā un ražot elekteību

Tas kā reiz būtu AST uzdevums.

Vasara vispar varetu tad iztikt vez TECiem, bet tas ir cits stasts.

Lielākie ķīnas bateriju ražotāji iegulda milzu līdzekļus un būvē milzu rūpnīcas, ar Nātrija baterijām.

Tās ir tieši domātas saules un veja parku elektrības uzglabāšanai.

Šo bateriju cenu sola tuvako gadu laikā nolaist lidz 40€ par 1kw.

Tad visa šī problēma bus atrisināta.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

1,379 un 1,545 EUR: cik maksā degviela Spānijā 21.11.2026. (+ FOTO) 7

Spānijas degvielas uzpildes staciju tīkls "Plenergy" piedāvā benzīnu un dīzeļdegvielu par cenu, ko mūsu autovadītāji nav redzējuši vairākus gadus. Lasīt vairāk

BMW X5 iegūst piecas zvaigznes Euro NCAP testos (+ VIDEO) 3

Jaunais BMW X5 Euro NCAP drošības testos ir ieguvis maksimālo piecu zvaigžņu vērtējumu, apliecinot augstu drošības līmeni visās būtiskākajās jomās. Automašīna tika pārbaudīta atbilstoši 2026. gada jaunajiem, stingrākajiem kritērijiem, kas aptver visu drošības procesu – no negadījumu novēršanas līdz pasažieru glābšanai pēc avārijas. Lasīt vairāk

Alfa Romeo Giulia Quadrifoglio Luna Rossa – tikai 10 ekskluzīvi eksemplāri (+ FOTO) 1

Alfa Romeo prezentējis īpaši ekskluzīvu Giulia Quadrifoglio Luna Rossa modeli, kas tapis sadarbībā ar Itālijas America’s Cup burāšanas komandu Luna Rossa. Šis ir pirmais automobilis, kas izstrādāts zīmola īpašajā projektā „Bottegafuoriserie”. Lasīt vairāk

Krosovers, kurš mācēja braukt pa trasi. Pirmais brauciens ar Polestar 4 SUV (+ VIDEO) 5

Par Polestar markas automašīnām Latvijā arvien zinām gaužām maz. Bet nu mums ir savs Polestar dīleris, un tas ir labs iemesls, lai iepazītos ar zviedru elektromobiļiem tuvāk. Šoreiz TV Autoziņas brauc ar jauno Polestar 4 SUV, un jābūt nopietnam iemeslam, kāpēc tikšanās ar krosoveru sarīkota Askari trasē Spānijā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti