Radušās aizdomas par aizliegtām manipulācijām Baltijas elektrības balansēšanas tirgū 5

Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus regulatori izmeklēs pagājušajā nedēļā reģionā reģistrētās balansēšanas cenu svārstības, kas radījušas aizdomas, ka daži tirgus dalībnieki varētu būt pārkāpuši Eiropas Savienības (ES) prasības par aizliegumu manipulēt ar elektroenerģijas tirgu.

Regulatori izmeklēs, vai tirgus dalībnieku rīcība, iesniedzot piedāvājumus balansēšanas tirgū, atbilst ES regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) prasībām, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Augusta sākumā tika novēroti cenu kāpumi, kas pārsniedza 10 000 eiro par megavatstundu (MWh), norādīja VERT, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju no Baltijas operatoriem. Tikmēr situācijās, kad elektroenerģijas sistēmā trūkst, cena parasti ir aptuveni 360 eiro, bet, kad ir pārpalikums, tā ir aptuveni mīnus 75 eiro.

Iesniegtajiem piedāvājumiem jābūt balstītiem uz robežizmaksām un alternatīvajām izmaksām, piebilda VERT.

ES regula aizliedz jebkādu rīcību, kas saistīta ar tirgus manipulācijām vai mēģinājumiem tās veikt.

Pēc katras izmeklēšanas pabeigšanas, ja pārkāpums tiks apstiprināts, regulatori piemēros sankcijas saskaņā ar REMIT un valsts tiesību aktiem.

Balansēšanas pakalpojumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Baltijas valstīm tie kļuva svarīgi šā gada februārī, kad tās atvienojās no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un sinhronizēja savus tīklus ar kontinentālo Eiropu, un tādēļ ir nepieciešams patstāvīgi nodrošināt balansēšanas jaudu.

Baltijas valstu regulatori aicina balansēšanas jaudas un enerģijas tirgus dalībniekus rīkoties atbildīgi

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola aģentūrai LETA norāda, ka balansēšanas jaudas un enerģijas tirgus ir būtisks enerģētikas sistēmas stabilitātei un drošībai. Tā efektīva un prognozējama darbība ir būtiska, lai Baltijas valstis varētu pašas nodrošināt savas balansēšanas jaudas rezerves pēc atvienošanās no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla.

"Mēs sagaidām, ka visi tirgus dalībnieki rīkosies godprātīgi un ievēros spēkā esošos noteikumus. Atbildīga rīcība ir priekšnoteikums gan tirgus ilgtspējīgai attīstībai, gan lietotāju interesēm atbilstošai pakalpojumu sniegšanai," uzsver Ozola.

Kopš 2025.gada 5.februāra, kad tika ieviests Baltijas balansēšanas jaudas tirgus, trīs Baltijas pārvades sistēmu operatori vienotā izsoles mehānismā kopīgi iepērk frekvences noturēšanas rezervju (FCR), frekvences atjaunošanas rezervju ar automātisku aktivizāciju (aFRR) un frekvences atjaunošanas rezervju ar manuālu aktivizāciju (mFRR) jaudu. Atbilstoši REMIT regulai Baltijas valstu regulatori uzrauga gan balansēšanas jaudas, gan balansēšanas enerģijas tirgu.