Birokrātijas likvidēšanas un budžeta gatavošanas aizsegā Zemkopības ministrija lielā ātrumā dzen cauri iespēju cirst jaunākus kokus un arī veidot lielākas kailcirtes.
Pēc būtības šobrīd vēlreiz tiek mēģināts izdarīt to, ko Satversmes tiesa pirms gada atzina par neatbilstošu Satversmei, un tieši tādēļ, ka nebija ievērots ilgtspējības princips un vērtēts iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums. Taču jau tolaik prasītā pamatdokumenta – meža nozares pamatnostādņu – aizvien vēl nav.
Saistīti vai nē, bet valdība aprīļa vidū slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par ilgtermiņa koksnes piegādi prioritāriem projektiem. Tas paredz vēl ieceres stadijā esošām koksnes pārstrādes rūpnīcām garantēt kopumā līdz pusotram miljonam kubikmetru koksnes katru gadu. Protokolā nav atšifrēts, cik gadus nozīmē “ilgtermiņa” līgums un vai par šādu apjomu palielinās izcērtamo koksni, vai tomēr būs lielāka konkurence uz izejmateriālu.
Ulamaņa laikos Latvijā bija 2x mazāk mežu kā tagad. Valsts nebija tā aizaudzēta.
Ledus laikmetā mežu bija pat mazāk, kā Ulmaņlaikos. Un ko tagad?
Tolaik visa Eiropa bija agrārāka un Latvijas eksportā lielu daļu ieņēma lauksaimniecības produkcija. Tagad konkurence ir daudz lielāka un Latvijas dārgā produkcija konkurē tikai nišās, kur pretī nestāv lielās ražotājvalstis vai kādās īpašās nišās (piem. dibena aizbāžņi, ko citur EU neražo) vai ģeogrāfiskais attālums kompensē izmaksas.
Mūsdienās tik daudz lauku nav vajadzīgs, nu tā ka vispār nē, un attapīgie Ulaņa pēcteči izdomāja, ka var taču tirgot koksni, jo tad uzreiz var tikt pie mājas, SUVa un vēl atpirkt apkārtējos koku pudurus un nav ko jāties ar koka pārstrādi lietaskokā un koka izstrādājumu ražošanu.
nu jā, vālē kaut vai visu nost, meža daudzums jau nesamazināsies, jo meža zeme tāpat paliek par meža zemi, kamēr neveic transformāciju