Līdz ar potenciālo vēja parku attīstību Latvijā augusi arī investoru interese par energoietilpīgiem projektiem, kuriem nepieciešama lēta elektroenerģija lielā apjomā, aģentūrai LETA norādīja Vēja enerģijas asociācijas (VEA) izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.
Viņa pauda, ka šis gads vēja enerģijas nozarei Latvijā bijis ļoti aktīvs un attīstībai nozīmīgs. Pēc daudziem gadiem, kad par vēja parkiem runāja nākotnes formā, ir sākta reāla būvniecība. Līdz 2026. gadam darbu sāks vēja parki ar aptuvenu jaudu 278 megavati (MW) jeb 44 turbīnām, bet līdz 2030. gadam - ap 1200 MW.
"Tas nozīmē, ka daļa mūsu elektrības rēķinu vairs nebūs atkarīga no importa, bet mēs saņemsim Latvijā ražotu, lētāku un drošāku enerģiju," norādīja Duka-Gulbe.
Patlaban vēja enerģija nodrošina tikai 4% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, savukārt Lietuvā tā pārsniedz 20%. Kā skaidroja Duka-Gulbe, tas skaidri parāda, ka Latvijai ir liels attīstības potenciāls.
Viņa minēja, ka šogad sākta arī pirmā atkrastes vēja parka "Elwind" teritoriju izpēte. Ja projekts attīstīsies pēc plāna, 2035. gadā pie Latvijas krastiem darbosies divu gigavatu (GW) jaudas vēja parks, kas būs būtisks atspēriena punkts valsts ekonomikai.
"Līdz ar potenciālo vēja parku attīstību augusi arī investoru interese par energoietilpīgiem projektiem, kuriem nepieciešama lēta elektroenerģija lielā apjomā," pauda VEA izpilddirektore, kā piemēru minot plānotās zaļā amonjaka un ūdeņraža rūpnīcas Liepājā un Ventspilī, kas paredz miljardiem eiro investīciju un simtiem jaunu darba vietu.
Duka-Gulbe uzsvēra, ka bez lētas un zaļas enerģijas šie un citi projekti tiks īstenoti citur un Latvija zaudēs gan ienākumus, gan attīstības iespējas reģionos.
Viņa skaidroja, ka galvenie izaicinājumi vēja parku attīstītājiem ir projektu dārdzība un laikietilpība. Vēja parku attīstībai nepieciešama skaidra valsts enerģētikas politika, kā arī stabils un prognozējams regulējums.
"Diemžēl pēdējos gados regulējums bieži mainījies, nereti tieši politisku iemeslu dēļ, mazinot investoru paļāvību uz esošo enerģētikas politiku," norādīja Duka-Gulbe, uzsverot, ka valstij jānodefinē skaidra pozīcija vēja parku jautājumā, kura būtu kā kompass gan sabiedrībai, gan pašvaldībām.
Tāpat VEA izpilddirektore piebilda, ka lielu izaicinājumu rada arī dezinformācija par vēja enerģiju, bieži balstīta nepatiesos apgalvojumos vai maldinošos pētījumos.
Pēdējā teikumā minēto dezinformāciju apmaksā Krievija, kas cer pēc kara beigām atkal te brīvi tirgot savu gāzi un naftu. Noderīgie idioti un apmaksāti kvemļa troļļi ģenerē viltus ziņas.