ziemas veloapavi ir lielā klāstā pieejami. no ļoti bieziem līdz ne tik. cipari gan tev nepatiks. es gan izvelos mēreni siltinātus, tandēmā ar elektriskām zolēm. sanāk universālāks risinājums. jo silti ziemas zābaki pavasarī un rudenī jau ir par traku. zoļu aķi dienas braucienu izvelk mērenāja rēžīmā.
Nepatiks gan - es drīzāk varētu nopirkt vēl vienu "putuplasta" "gumijnieku" pāri [esošais piemeklēts tik liels lai knapi derētu uz parastas zeķes priekš vasaras lietošanas]. Un jā, kā reiz nosalušas pēdas ir problēma kas jārisina - man gan ir aizdoma ka galvenā problēma ir nevis auksti apavi bet gan pašvaka asinsrite pēdās, par cik pēdas atrodas krūšu augstumā.
Varētu palūgt kādu saiti tiem pēdu sildītājiem?
kājas salst jo netiet kustināti pēdu audi. to augstumam pret rumpi nav nekāda sakara. klipšu pamatnes noteikti ka var piemudrīt arī parastiem apaviem, ar kādu cietu zoli. man bija plāns pārtaisīt distanču slēpju zābakus, bet trāpiju uz zzk akciju uz normālām kurpēm un atmetu to domu.
man ir šitādas www.amazon.de/Thermrup-Smart-Heated-Insole-Controlled/dp/B08KWHQBBX?ref_=ast_sto_dp
bet ir arī lētāki varianti, bet blutūša vai vispār uz pirkstiņbačām. un nē, ar dinamo tos darbināt diezin vai sanāks 
Jā, es pieņemu ka viens no iemesliem ir tas ka pēdas visu laiku tiek spiestas pret pedāļiem, bet nu tagad kad man ir siksnas un es varu arī ne tikai mīt bet arī mīņāties, es nejūtu nekādu izmaiņu.
Par ģeneratoru īsti domas nav, bet vispār tu kļūdies - pie norādītā sprieguma un jaudas max strāva tātad ir bik virs ampēra, un tātad divas zoles varētu saslēgt virknē un pieslēdzot pie rumbas sanāktu virs pirmā līmeņa - tik vien ka tas norītu visu ko rumba dod, kas mani atstātu bez lukturiem - ja nu akurāt izmantot to ka man ir divi aizmugures riteņi un ielikt arī labajā pusē ripuli ar ģeneratorrumbu...
Latvijai 104
savācās ap 100 ļautiņiem. temps lēns, ap 22 ar 3-4 pieturām, gaidot atpalicējus, palika auksti))) sāku braukt ātrāk, gaidot pamata grupu kādā no dus ar kafiju un bulciņu. mazuma piegarša.
msh rakstīja:
Nu ko, atklājam ziemas sezonu. Lai arī sniega praktiski nav, un apledojums arī praktiski nav, izdomāju ka nav īsti vērts turpināt braukt uz diviem riteņiem līdz brīdim kad pa ceļam uz darbu būs vismaz vienreiz jānoliekas, jo nav jau pagājušoais gads - pagājušoziem es centos braukt pēc iespējas vairāk uz diviem riteņiem lai iemācītos braukt uz diviem riteniem - vairs tas nav īsti saistoši 
Bet tā no sākuma, kopš pēdējā posta - nepilnu mēnesi atpakaļ gadījās samocīt labo celi - beigās atkodu, kāpēc - ričuka izārdīšana, kā parasti, noveda pie nepieciešamības atkal atrast pareizo vidusass vietu, un es to nebiju uzķēris- vidusass par tuvu traumē ceļus, un tā nu tas notika... Nu neko, spēcīgi samazināju apkārtbraukāšanu, un izdomāju pie viena beidzot paprovēt pēdu siksnas. Pie pedāļiem piesietas kājas jūtami uzlaboja stabilitāti horizontālajā plaknē - pie viena lika mācīties jaunas prasmes - pirmajā Palangas braucienā ar siksnām divas reizes gadījās publiski nolikties cenšoties apstāties.
Šonedēļ izdomāju atgriezties pie trīs riteņiem, tad nu to tehniski vajadzēja izveikt, Divu riteņu pakaļas dakša vairāk kā pusgadu bija nostāvējusi vienā telpā uz skapja, tā tika izvilkta, riepas piepūstas, un pēc tam dakša tika uzlikta kopā ar grabažnieku. Grabažnieks pirmo reizi satikās ar tumbiņas plauktiņu/karoga turētāju [abi dala grabažnieka augšējos stiprinājumus] , bet pa lielam ir ok. Dakšai vajadzēja risināt divus iztrūkumus - spidometram devēju pārvietot no pakaļas riteņa uz priekšas, lai vairs nevajadzētu čakarēties ar devēja pārvietošanu, un uzlikt aizmugurē kaut ko sarkani spīdošu, bez kā uz šosejas rādīties netaisījos - attiecīgi tika sameklēti vecie lukturīši, viens no tiem salīmēts, uztaisītas jaunas stiprinājuma skavas lai tos nostiprinātu iekšpusē blakus rumbām . Pēc vairāk kā pusgada un sešarpus štukām uz diviem riteņiem no sākuma bija ļoti savādi - lai arī statiskā stabilitāte ir laba, dinamiskā stabilitāte ir slikta un pietrūkst aizmugurējās bremzes, bet nu, viens brauciens līdz Palangai un sāku pierast. Iet arī jūtami smagāk nekā ar vienu aizmugures riteni. Stabilitātes sakarā es prātoju, diez cik labāks par trīs riteņu pitonu ir parasts delta veida trīsritenis - pitona mīnusi ir tas ka kājas groza stūri līdz [ja stabilitātes rezerve uz kādu pusi ir maza, tas ir diezgan kritiski] un tas ka līkumā priekšas ritenis aiziet uz iekšmalas pusi, paraujot līdzi stabilitātes trīsstūri kurā smaguma centram jāierakstās lai neapkristu. Bet nu pa lielam pieraduma un treniņa jautājums - es biju jau aizmirsis neomulīgo sajūtu ko rada slīps ceļs, un to neomulīgo sajūtu kas rodas tad, kad var līkumā sajust ka iekšmalas ritenis atslogojas - no otras puses, pagājušoziem darbā mēdzu iebraukt uz kādiem 20 kmph, ņemot asus līkumus uz diviem riteņiem. Trīs riteņu pitona profesionāļa līmenis laikam būtu pirms līkuma ar asu rāvienu uz pretējo pusi uzraut ārmalas riteni gaisā un tad izņemt līkumu uz diviem riteņiem un ne nokrist ne atkrist procesā atpakaļ...
Trīs riteņiem ir arī vēl pāris praktiskas dabas neērtības. Ričuks nu ir par platu vienai otrai vietai. Lielākā vilšanās bija Sventājas mērkaķu tilts - tas sasodītais tilts radās esam par šauru 
- tas ričuks noteikti ierakstītos starp margām, ja ne vien virs tilta klāja nebūtu brusas pie kurām margas ir piestiprinātas, un starp kurām attālums ir bik par mazu. Otrs mīnuss - katram gadījumam aprīkoju ričuku ar slēdzeni - atšķirībā no divu riteņu pitonu, trīs riteņu pitonu reāli kāds pietiekami garš indivīds var aizdzīt bez īpašām prasmēm.
Sāku arī morāli nobriest beidzot uzbūvēt stiklašķiedras dubļusargus.
Gribētos lai mana dzīve ir tik garlaicīga, aizmaukt uz Palangu, noraut publiski uz snuķi, paziņot pasaulei.
Mazohists
jopcik, ziema ārā! uz gurķa nenoraušanas palīglīdzekļi))
tikai tavās fantāzijās)))
Kā - manās fantāzijās? Pats teici - "uz gurķa nenoraušanas palīglīdzekļi". Es ar trīs riteņiem nevaru nolikties pat uz tik slidenas virsmas kur ričuku vienkārši sāk mētāt; tāpat nekas nenotiek ja priekšas ritenis spolē vai šļūc...
Nu trīsritenim mīnuss...ka nevar pa citu iebraukto taciņu braukt - atceros kad sīkos piekabe valkāju...bet tas tā.
jautājums sūrajiem tinējiem - esmu jauna ričuka meklējumos uz laiku, kāds viedoklis par sram nx, saprotu nav tops, bet tāda komplektācija ir...un vēl kurš ražotājs vēl ražo smagiem onkuļiem velo, pašreiz esmu apstājies pie cube acid- 150kg max ar bagāžu (kaut jocīgi ka rider + bike max tikai 115..ko es jau pārsniedzu ...). Labi nopakota (ar asīm, deore bremzēm utt ir merida big nine 600 bet tam vispār tikai 135 kg..tūrismā neaizbrauksi + nav bāgūža stiprinājums tādiem retiem izbraucieniem).Speciāli lauzt nav plānā, bet pa mežu tiks braukts arī reizēm.
Kā jau Slinkais teica, neskatīties uz tiem svara cipariem. Es pie viena arī teiktu - neskatīties uz velosipēda brendu. Tā nav mašīna, kur gan ir zināms daudzums "no plaukta" risinājumu, bet lielākā daļa mezglu tomēr ir unikāli - velosipēdu ražotāji reāli tikai sametina rāmi un dakšu, un sakrāmē ap tiem gatavus, tirgū pieejamus mezglus.
Pie smaga braucēja un/vai smaga pielietojuma iespējamās vājās vietas ir rumbas, dangi un, ja gadījumā ričukam būtu vaļējais rāmis [gan jau tev nē], tad rāmis. Es savulaik jaunībā mocījos ar kasešrumbām - pie mana tā laika 115 kilo svara neviena ass neturēja, jo labais konuss asij pa vidu. Brīvrumbām un rumbām ar planetāro pārvadu iekšā tādu problēmu nav. Salieķī man ir Shimano Nexus septiņniece, domāta sēņošanai pa pilsētu - manā gadījumā, laikā kad tas ričuks tika lietots, uz pakaļas ripuli varēja būt ap 100 kilo svars + riepā bieži vien bija 6 bāri - tā kā konusi atrodas rumbas malās, nekādu problēmu. Lielajam ričukam pirms kādiem pāris gadiem pamanījos piebiegt pakaļas dangu - Alex Rims dubultais alumīnija dangs nogura tā ka actiņas sāka lūzt laukā - jo es mēdzu uz grabažnieka vadāt sievu, kas nozīmēja to ka velosipēds + braucēji = ~200 kilo, un no tiem ap 150 uz pakaļas ripuli. Jāpiebilst ka pirmskara ražojuma rāmis kuru es rūsas gabala paskatā izvilku no klasesbiedra lūžņu čupas, tādu izpriecu izturēja labi...
nu labrīt. rāmja kvalitatei ir milzu nozīme. labāk paņemt labu rami ar sākuma līmeņa uzkari nekā kkādu noname sūdu ar sakarinātu deori+
p.s. big nine ir mtb ritenis. es kāreiz pirms mēneša tādu paķēru Gandrā uz 25% atlaidēm. tas nav domāts un maz piemērots tūrismam dēļ geometrijas. un transmisija viņam ir ļoti šaura diapazona. tūristot ar viņu toč negribētos.
Ko nozīmē "labs rāmis"? Mēs te nerunājam par karbonadņikiem kur droši vien tiešām ražotāji to rāmi var salīmēt dažādi ar dažādu iznākumu - ko kaut kāds ĶTR kaktu ražotājs var tik sūdīgi sataisīt tērauda vai alumīnija rāmim lai tas nebūtu uz aci redzams, un kāpēc lai mūsdienās kas tāds vispār notiktu?
a kas tad alumīnijam savādaks... tā pat kā ķinas karbonam kas nepareizi salīmēts ir problēmas ar svaru, elastīgumu un izturību, tā arī lētājiem alumīnija rāmiem nav ne stieptās caurules, ne normālu metinājumu ne efektīvas geometrijas. dzīvs piemērs ir dekatlona mēsli. viņiem alumīnija top šoseja sver vairāk nekā tam pašam cube vai meridai sākuma līmeņa alu gravelis. un arī neskuja nestūrējas, jo geo ir izdomāts pa pāli. visādi aist, gust un citi plašā klāstā sastopami monstri to visu turpina.
bet nu pieņemu, ka nespēsi to visu saprast. salieķa un ukrainas pieredze te nelīdzēs
nu vo - uz ko tādu skatos ar atlaidi , jo labākais aprīkojums tajā cenā + vieglāks. Cik lasīts vairāk tāds kross/country.
Pats ar Mtb braucu n gadus..esmu pieradis pie tādas +- ģeometrijas. Ok tagad gan jau viņa savādāka. Un grūti atrastko piem 2x11 vai 2x11...scott šķiet aspect bia tādā konfigā, bet tur suntour gaisiniece. Nez aizbraukšu to cube pačekot brīvdienās. Meridu un scott taustīju dabā. Tūrisms snav primārs, tas tā šad tad kādu apli pa latvijas ārēm izlaist vieglā režīmā.
Tiešām tik švaki ar to diapazonu ? nu tā pa granetenēm meža stigām ..būs pa īsu ?
manuprāt viss kas ar 1x transmisiju švaki der ērtai ikdienai. pārāk lieli lēcieni starp robiem. ja zemie pārnesumi vēl ir ok, tad augšu nav vispār. ērtai ikdienai vajag 2x ar vismaz 44-46 lielo zobratu prieksā. kasetes diapazonu jau pēc vajadzības piemeklēt
Jā es ar piekrītu, ka rāmis ir svarīgs..kā sametināts ut.t.. kaut kādi tie gust, discovery..šausmas kāds izpildījums. Ka tik košāk nokrāsots.
Pilnīgu budžeta uzkari negribu, kaut apzinos, ka visas tās 1x11, 12 sistēmas, dilst ātrāk, maksā dārgāk kasetes x 4 kā vecajiem. Bet nav jau arī baigā izvēle. tagad atlaides - kaut kas jāpačeko.
cenas starp 10 un 12 dzelžiem atšķiras precīzi divas reizes. kalpo apmērām to pašu, ja nepērk lētuci. ņem kko ar 2x11 tas ir labākais nauda/ieguvums
nu jā es salīdzināju ar vecajiem dinozauriem 8x 9x
Cik pačekoju ar 2x 10 vai 11 maz s piedāvājums uz kaut cik sakarīgu pārējo komplektāciju...jāpapēta vēl, jo pamatā viss kas labāks ir 1x sistēmā.
paldies par skaidrojumiem.
nu nez man konusnieces vecajam ričukam tikai šopavasar nomainīju, nekas nekrakšķēja un nebija salocīts - arī svars +110+ mugursomas. Kaut es arī devu "uguņus" ar to ričuku pa meža stigām, apmalēm + vēl pa Latviju pabraukāju. Tā ka nebaidos no "izberamajām" rumbām. Jā aploce ir tā kas uzņem slodzi, tāpēc to vajag normāla ražotāja ar normāliem spieķiem. Nu nez 6 bar riepā...liekas kosmoss... nez man iperiekšējām CST riepām ap 2.3 bari bija +- .Tagad smart samiem prasās biku vairāk cik novēroju, bet tās tik rudenī uzliku - grūti vēl teikt. bet 6 bari 
Es nerunāju par gultņu veidu [man visās rumbās ir konusi] bet par to, kur atrodas konusi. Man apkārt katrs otrais kalnietis vēl ir ar kasešrumbu un 6-7-8 zobratiem - risinājums kas garantē labā konusa atrašanos tur, kur tam nevajadzētu būt. Brīvrumba šo problēmu novērš.
6 bāri ir normāls spiediens priekš divarpus collas platas riepas uz kuras ir ap 100 kilo, ja gribas pēc iespējas mazāku rites pretestību Desnai ir lielisks pluss ka tā izmanto tāda pat izmēŗa ripuļus kā BMX, attiecīgi riepas var pielasīt pēc gaumes. Iepriekšējajā darbavietā kur mēdzu aizbraukt uz darbnīcu piepūst riepas no stacionārās sistēmas kurā bija 6 bāri, bija divi gadījumi kad kāds darbnīcas iemītnieks izteica joku ka "vajag iepūst sešus bārus" uz ko es atbildēju "davai" un iepūtu, kam sekoja jokotāja blisināšanās.... 
Galvenais mīnuss no tik cietām riepām - reizēm gadījās atrauties mīkstos no apmēram nekā.
Spārīte vispār nekur nevar izbraukt, tikai tukši lauku ceļi vai mazpisāni bez satiksmes.. bet jā, nojāties iespējas arī mazas)))
Svara ierobežojumi ir lielā mērā izzīsti no pirksta. Es uz tiem īpaši neskatītos.
Slinkais izsaki savu viedokli par sporta brillēm Pagājušā ziema rādīja ka tādas ir vajadzīgas un vakardiena nepatīkami atgādināja par to. Skatos ka Gandrā cenas ir no 40 līdz 120 eirām un rodas iespaids ka galvenā starpība divreiz dārgākām brillēm ir kosmētiska...
neko nezinu. man ir optiskas brilles. visi sporta risinājumi iet garām
msh rakstīja: Kā - manās fantāzijās? Pats teici - "uz gurķa nenoraušanas palīglīdzekļi". Es ar trīs riteņiem nevaru nolikties pat uz tik slidenas virsmas kur ričuku vienkārši sāk mētāt; tāpat nekas nenotiek ja priekšas ritenis spolē vai šļūc...
fantāzijas ka spārīte var kaut cik kalpot. stāvot šķūnī protams ir labāk, nav jāatstutē nekur)))
tikko ir kkur jābrauc, tad nu ir kā ir. ziemā daudz kur vispār ir tikai gājēju iemīta taka, vai iebraukta špūre. ko tādos apstākļos dara spārīte, negribas par minēt
Gribējās jau prasīt kurš no mums dzīvo dziļākā čuhņā, tad atcerējos [to ko tu vienmēr aizmirsti] ka atšķirībā no manis, kam velosipēds ir transportlīdzeklis, tev tas ir sporta inventārs - attiecīgi ja es braucu tur, kur citi brauc ar mašīnām, pa attiecīgiem ceļiem, tad tu brauc jāties pa kaut kādiem bezceļiem, no kā izriet tevis piesauktās iedomu problēmas. Smagākie apstākļi ar kuriem man pagājušoziem sanāca saskarties bija jā, ceļš pa kuru pirms manis pēc 10-15 cm uzsnigšanas ir braukušas tikai 10 mašīnas, atstājot pēdas pa kurām ar velosipēdu nevar pabraukt, jo tas nepietiekami sablīvētais sniegs velosipēdu netur; attiecīgi ar divu riteņu pitonu pabraukt neiespējami, ar trīs riteņu pitonu pabraukt var, tik lēnām un prātīgi - pamatā bija tīri, apledojuši ceļi, ceļi pa kādiem mans kolēģis ar savu vonjanu kam virsū ir, hvz, dubļu vai ziemas riepas, brauc uz 15 km/h ar izlaistām šasijām, bet es ar Mitas Flash lisāriem kā parasti, uz 25 km/h. Redzēs kā šoziem izskatīsies tie maršruti kurus pagājušoziem nebraucu - šoseja un leišu veloceliņš - šosejas gadījumā galvenais jautājums cik tālu tīrītāji notīrīs to asfaltu - ar trīsriteni man ir stipri lielākas iespējas kaut kur nomukt malā, atšķirībā no divriteņa, ja vien ir kur.
P.N. Pirmdien sanāca izmēģināt Palangas tiltu, slapju ar slapju sniegu virsū - kāpā no jūras puses uzbraukt neizdevās, nācās ričuku uzvilkt [kas trīsriteņa gadījumā ir ērti; jāpaņem tik aiz pedāļa un jāvelk] - kas nepārsteidza; otrā galā pilnā gaitā ejot ar bremzi sabloķējot riteni tas bija knapi manāms...
pats tu čuhņa)) arī lielRīgā, kad izkrīt sniegs, bieži vien 2-3 dienas visur ir tikai iemītas takas divu kāju platumā. a pagajušoziem visa Rīga tāda bija vismaz meēnesi no vietas. kad piemītās takad vnk piesala spārīte tur vnk stāvētu ar dusmīgu raideru))) aktīvā satiksmē sāls maisijumā, gan es nebraucu. un kā autovadītājs, ziemā uz ceļa es negribetu sastapt spārīti
Šovakar bija Palangas brauciens diezgan tipiskos mana gala ziemas apstākļos - vakar daži centimetri uzsniga, šodien temperatūra ap nulli un no gaisa krīt kaut kas, nevar īsti saprast, kas - slapjš sniegs, maza krusa vai lietus - kā kurā vietā. Ja būtu zinājis ka otrpus robežas tas, kas te bira no gaisa, izpaudīsies kā viegls lietus, iespējams, nebūtu braucis, tā ka ļoti labi ka nezināju Atgriezušās pagājušā gada iemanas, braucu gandrīz visu laiku bez rokām, ar rokām sakrustotām uz vēdera, jo stūre ir diezgan slapja vieta un uz vēdera arī sausos apstākļos rokām ir siltāk, un uz trīs riteņiem nav īpaši vajadzība pēc rokām lai stūrētu. Tā kā uz ceļa ir biezputra un temperatūra ap nulli, saķere diezgan švaka - attiecīgi Palangā, tilta galā taisot goda apļus velosipēds nevarēja izdomāt ko viņš vēlas darīt - iet krustām vai taisīt pistaisni ; abi varianti mijās viens pēc otra - nu, galvenais nejauši neieraut kādā stabā vai soliņā Basanaviča ielas jūras galā arī dažas mazas šķērītes uztaisīju, bija pietiekami slidens, process tāds īpatnējs - jāsasprindzina kāju muskuļi [tie ar kuriem stūrē] lai nodrošinātu ka priekša dara to, ko vajag, un jāparauj uz vēlamo pusi - tā vietā lai tas novestu pie priekšas aizraušanas un attiecīgi pagrieziena, tiek aizrauta pakaļa uz attiecīgo pusi.
Jāuzsūta stiklašķiedras izejmateriāli, bišķi par slapju sanāk ar esošo situāciju aizmugurē, kur vienā pusē ir puse dubļu sarga bet otrā nav nemaz.
Kuru interesē tas tavs mazohisms, labāk pastāsti kā veicas ar turbo projektu...
rucavā esi bijis? es pieņemu ka Mārtiņam ši kopošanās ar guļošo vnk ir viena no ļoti nedaudzajām pieejamām izklaidēm))
Lēnām stiepju gumiju - daļēji arī tādēļ ka gaidu kad atnāks pāris ņeržas un astoņi silikona gabali bez kuriem nevar ne salikt ieplūdi ne sapunktot izpūtēju lai atdotu metināšanai. Tā pa lielam lai piešķiltu vajag pielodēt pusduci štekeru, saspraust ieplūdniekam kaut kādas trubas un brīvgaitnieku un uzlikt divas dzeses trubas un ieliet šķidrumu - ā, un vadības blokam izmainīt dažus uzstādījumus.
prīmā laiciņš))
Vismaz beidzot kādi kam sarkanā pakaļa deg nevis mirgo.
Tas, ka mirgo pakaļā, vēl saprotams, bet man katru rītu brauc viens pretī, kam mirgo priekšējais lukturis. Un ne jau tāda maza lampiņa, bet kārtīgs ledinieks. Man acīs nespīd, bet nesaprotu, kā pats braucējs tajā mirgojošajā gaismā neapdolbījās un saprot kur jābrauc.
eu, krustnesi. davai laižam! noteikti būs jautri)))
www.facebook.com/groups/bikepackingepics/permalink/5621934031176909/
Lūk, uzskatāms piemērs tam kāpēc SON ģeneratorrumbas pilnīgi noteikti lietošanā ir lētākas par Shimano lētajiem sūdiem. Iekšā tika mitrums, sasala, sākot braukt salauza asi. Otrā ģeneratorrumba manā īpašumā kuru nobeidzis mitrums, ja kas - pirmā bija lielā ričuka iepriekšējā ģeneratorrumba, tik tai sapuva tinumi bet nekas nesalūza.
blīvslēgi agri vai vēlu nobeidzas jebkurai rumbai. sons te neko daudz neatšķiras
SONs pilnīgi noteikti atšķiras ar brīdi kad tas notiek. Bildē ir redzama rumba kas ir kopā kalpojusi mazāk par gadu, vienu ziemu, un ir ar kopējo nobraukumu zem 2k. Ir skaidrs ka es būšu spiests riskēt pārjaukt viena riteņa dakšas ģeneratorrumbu, jo tur noteikti draud tas pats [vēlāk aiziešu un pamēģināšu to ripuli pagriezt, ja tas negriezīsies, tad viss būs skaidrs tāpat] - riskēt, jo atvienot labajā pusē cauri konusam ejošos vadus, cik noprotu, ir problēma. Un te jau pat nav runa par kaut kādiem blīvslēgiem, jo ar šo vārdu tur tiek apzīmēti veidojumi kas drīzāk būtu saucami par putekļu sargiem - problēma ir nepietiekamā smēres daudzumā gultņos no rūpnīcas, un šāda pat problēma ir Shimano rumbām ar planetārajiem pārvadiem; internetos atrodamas bildes kas notiek ja tās rumbas lieto slapjās ziemās tādas, kādas tās atnāk no rūpnīcas.
Šimas planetāro rumbu betonīta smēre netiek lietota parastajos konusos. To nu gan vajadzētu zināt)))
Man nav ne jausmas kādas smēres izmanto ražotājs, zinu tikai ka tur tā pieeja ir pilnīgs čau, protams, lai ietaupītu un lai smēre nenāktu ārā no rumbas. Ja nepiekrīti, palasi kā ražotājs paredzējis sasmērēt lietotas rumbas planetāro pārvadu Pēc tā ko internetos raksta cilvēki kas ar to nodarbojas, pārjaucot rumbu jālieto trīs dažādas smērvielas
visās šimas planētās, izņemot 11 alfīni, pārvadam tiek lietota šimas pelēkā zapte. arī apkopēs. konusus protams smērē ar citu.
Sēdies, divi. Nekādu smēri, nekādu izjaukšanu. Ražotājs ir paredzējis ka tu atskrūvē kreiso konusu, izvelc laukā mehānismu un to iemērc līdz noteiktai robežai traukā ar Shimano ražojuma kosmosa eļļu, paturi brītiņu, izvelc laukā, notecini un liec atpakaļ. Pats esmu lasījis paša Shimano apkopes manuāli. Un lūk, šādi izskatās šis "eļļošanas komplekts" www.bike24.com/p2455716.html
Divnieku dalītājs atradies ar skolas koridora izglītību
Tas komplekts ir tā pati zapte kā no rūpnīcas, no kuras viss aiziet pa pieskari ilgstošā mitrumā, jo ir ārkārtībi hidrofoba. Normāla šķidra eļļa ir tikai 11 rumbai
tikko tev nebija ne jausmas ko lieto ražotājs, un pēkšņi tu atkal visu zini, kaut neesi pat rokā turējis
Laiks uzpimpot Golfu - www.facebook.com/reel/808210030505445
Pēdējo divu nedēļu laikā esmu sapratis par kādām trīsriteņu problēmām kādu nav divriteņiem Slinkais satraucas - Slinkais mums ir kārtīgs pāķis, ar attiecīgi sagatavotu velosipēdu un brauc pa dziļiem sniegiem kamēr man ir pilsētnieka velosipēds, domāts apledojušiem bet tīriem ceļiem - bet tā kā pēdējās divās nedēļās nosniga vairāk nekā pa visu pagājušo ziemu, tad Slinkā problēmas sasniedza arī mani. Pirms nedēļas uzliku priekšā Maxxis Larsen TT grants riepu, nopirktu pirms gada bet nekad neuzliktu, jo nebija vajadzības - šogad ar to ir par maz, prasās paprovēt kādu dubļu riepu vai ko ar līdzīga rupjuma protektoru - lai arī vienalga spēcīgs uzlabojums pēc Continental RideTour.
Šīs divas nedēļas arī nekur nebraucu, bet nu šopēcpusdien izdomāju aizbraukt uz Palangu, iepirkties un paskatīties kā tur tagad izskatās, vai mani pieņēmumi ir pareizi vai nē - par cik pēdējā diena pirms atkušņa un pirms sūdīga laika. 2 ned atpakaļ biju ievērojis kur sniegu tīra un kur netīŗa un tāpēc jau galvā bija maršruts pa kādu nāksies braukt, un biju trāpījis. Šoseja bija laba, leišu pusē kripatu netīrāka nekā mūsu, Strauspaparžu "iela" tīrīta, bet uz tās pāķi (c) Kanibāls iebraukuši divas risas, Energetikai vasaras bāzei nemaz neriskēju muļļāties cauri jo tur, protams, nekas nebija tīrīts, pārstiepu ričuku pāri mērkaķu tiltam, tālāk brauciens līdz Kunigiškai, jo veloceliņa maršruts līdz turienei tiek turēts par parastu ceļu, un posms caur mežu tiek ērtības labad arī notīrīts - Kunigiškai cauri pa galveno ielu un galā uz ceļa un talāk gabaliņu pa Vitauta ielu, Vanagupes ielu un tad var atgriezties uz veloceliņa, kuru tīra tur, kur saliktas laternas. Tilts radās apsalis ar ledus gabaliem kas diezgan smuki mētāja. Atpakaļ braucu gar lidostu un pa šoseju, nebija vairs apetītes muļļāties pa sniegu. Man patika atgadījums pie Maximas - izbraucot ārā un nogriežoties pa labi uz veloceliņa, ar labās puses riteni trāpīju kaut kādā sniega kukurznī kas to uzrāva kārtīgi augšā, uz apgāšanās robežas - pilnīgi instinktīvi un dabiski ar vieglu stūres kustību to noliku atpakaļ uz ceļa, pietiekami lielu lai to izdarītu bet pietiekami mazu lai neierautu turpat blakus esošajā kupenā... Man liekas ka līdz pavasarim varēšu jau sākt ar trīsriteni braukāt uz diviem riteņiem...
Pāķis ir tas, kurš minot dažus kilometrus mazpisānos, pamanās sistemātiski avarēt. Nu tīri objektīvi
zwiftā ik pa laikam gadās sastapt pa kādam guļošajam. protams var gadīties ka mānās, bet ir redzēti internetā reāli guļmineji. nu normāli daži stiepj, ap 3w/kg. vakar ar vienu ap stundu cīnijos, bet tad jams atmetās. kāpumos viņam atmetiens stipri lielāks nekā klasikai. līdzenumos jau nedaudz izraujas
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
msh un viņa šroti + salieķis
Nu, tad uz priekšu...