Es ievilkos lai apsveikumu uzrakstīt,ko arī izdarīju,tik nevienam to acīmredzot nevajadzēja.

Man patīk cik tālu mēs šodien esam nonākuši - agrākos laikos ja ražoja sūdīgas mašīnas, tad to pircēji pirka jēdzīgāku ražotāju modeļus un/vai sūdzējās ražotājiem. Tagad tie, kas spēj nopirkt jaunas mašīnas, ir tiktāl debilizēti, ka ir gatavi pirkt jebkādu sūdu, un atsevišķi sūdzas ka mašīnas vēl ir pārāk labas - vajag vēl sūdīgākas. Un ja kādam nepatīk ka pat 1.0 no rūpnīcas nāk ar ielas sporta mašīnas sēdinājumu un bezizmēra diskiem, ko viņš dara - vai bombardē ražotāju ar vēstulēm par ražotāja modeļa nepiemērotību reālai lietošanai? Nē, izdara to, ko ražotājs no viņa grib - nopērk dārgāku mašīnu, pseidodžipu, jo, lūk, tam ir augstāks klīrenss - tieši tikpat augsts, kā 20 gadus vecam sedanam. Drīkst zināt kāds ir tavs pamatojums vēlmei lai mašīnas ražotu vēl sūdīgākas - vēlme lai burbulī, kurā tu dzīvo, mītošie pārvērstos par ekskluzīvo autobraucēju klubiņu, ar ceļiem 5-10 reizes tukšākiem nekā tagad? Cita labuma kā pavicināt vēdeklīti pa tēmu "čo bļe, man ir tačka!" te nav - tas ka masīnas paliek sūdīgākas, tās nav padarījis lētākas - jauns 1.2 FSI golfs maksā tikpat, cik maksāja mk2 1.3 karburatornieks, bet jauns A4 quattro maksā tikpat, cik maksāja Audi 90 quattro. Kad tu runā par to ka tie jaunie sūda nemotoriņi ir būvēti no lētiem materiāliem - paņem izjauc 30 gadus vecu fofāgena EA827 sērijas četru katlu motoru, un blakus izjauc, teiksim, 1.4 TFSI - uzmini kurš motors satur daudz vienkāršākus un lētākus materiālus un vismaz divreiz mazāk detaļu. Protams, uz to 1.4 TFSI ir noteikti dažos veidos saekonomēts tā, kā tev patīk [jo lielāks sūds, jo labāks], teiksim, plastmasas dzeses flanči, paredzēti dažu gadu lietošanai. Svars? Problēma jau nav motora svars; kāda tur starpība, 50 kilo vairāk vai mazāk - tās ir pašas mašīnas, kas ir uzņēmušas dažus simtus kilo klāt, bet tās jākustina sūdīgākiem motoriņiem - tātad, par kādu smagu mašīnu nemotoriņu ekonomiju tu te runā? Vārdu sakot, man patīk tava vēlme braukt ar sūdīgu mašīnu, kas brēktu pēc tolmeta jau 5 gadu vecumā; tb tu vēlies būt tas, kurš arī ar to uz tolmetu aizbrauks - cerams ka virsbūves kvalitāti pazeminās tā lai tā nepārdzīvotu motoru, un Abavnieks varēs braukāt trīsgadīgā ratstyle mašīnā :D - jo tak sanāk šausmīgi muļķīgi - ja sūda motors uztaisīts tā, ka pēc 5 gadi izjūk, bet virsbūve vēl ir laba - overengineering - 5 gadu vecumā mašīnai jau jāsāk mesties caurumiem, par burbuļiem un rūsas pleķiem ārpusē nerunājot. Ja šitā vēlas pazemināt iekšdedzes dzinēja kvalitāti, tad, protams, elektromotors sanāk labāks. Ir tikai problēma - motors nav vienīgā kustīgā daļa, un motors tur ir visneproblemātiskākā - problemātiskākā būs aķi un barošana .

Kloķenes garums kaut kādas problēmas sāk sagādāt kad motors ir sešus katlus garš un nopietnas, kad astoņus. Bubārs noteikti to īsumu izmanto ekonomijas nolūkos, ietaupot uz materiālu, tāpēc arī viņu ķīseļi ir bēdīgi slaveni ar lūztošām kloķenēm, līdz pastiprināja - salīdzinājumam - fofāgens astoņdesmitajos bēdīgi slavens ar lūztošām kloķenēm kļūt negribēja; tolaik vēl patērētāji pēc sūdīgiem motoriem nebrēca kā tagad, un tā nu visos piecu katlu motoros tika bāztas kloķenes, kas spēj turēt jebko, ko no piecu katlu audī var izspiest; 20v turbiķa variantā kaut kas ap 1k zs. Nevienmērīga dzese bubāram ir tikai tāpēc, ka turbīna ir novietota tuvāk vienam katlam. Varētu padomāt ka rindas motoriem obligāti visiem katliem dzese ir vienāda - atkal audī piecu katlu piemērs - atmosfērām un 10v turbiķiem ir samērā nevienmērīga dzese; augšējais izvads ir starp pirmo un otro katlu, bet kamēr jaudas bija mazas, tas tika ignorēts - 20v turbiķim, lielākas jaudas dēļ, ražotājs šo kāsi novērsa, uztaisot flanci - dzeses šķidruma kolektoru, attiecīgi pievienojot vēl trīs izvada punktus no galvas.

Dzimtajam nemotoriņam bija kādas 300 štukas izmešanas brīdī, darīts visdrīzāk bija siksnu un eļļu maiņas, iegansts nomaiņai kļuva dzeses šķidrumu nemainīšanas rezultātā pakorodējusi galva; netaisījos 1.3 remontēt. Esošā motoriņa cipars varētu sakrist ar mašīnas noskrējienu, kurš nu ir pie 340 - tas sava 25 gadu mūža laikā ir piedzīvojis siksnu, blīvju, blīvslēgu maiņas - nesen izpūta galvas blīvi, pa lielam paša vaina - apakša ir padilusi, ciparus gan nezinu, bet nu - jaunam fofāgena žiguļmotoram drīkst eļļa zust litrs uz tūkstoti :D - man, ja negriežu virs 3k, nekas nezūd, pēc degušas eļļas kopš blīvslēgu maiņas arī vairs nesmird, no sākuma, kad blīvslēgi bija sakaltuši un gandrīz visi laida + caurs karteris, tad eļļa zuda mazliet mazāk kā fofāgens atļauj jaunam žiguļmotoram :D Nākotnē gribu jaunāku 2.0, tiem kloķenē bija 60-2 impulsrats un motori nokonfigurēti griezes momentam zemākos apgriezienos, neesmu vienīgi izdomājis, gribu caurplūdes vai atpakaļplūdes motoru.

1L uz 1000 km nav nekāda folklora, bet veco Audi benzīnmotoru pieļaujamais eļļas patēriņš pēc tehniskās grāmatas datiem.

Nepiekrītu. Saskaņā ar CSDD datiem vidēji gadā Latvijā viens reģistrēts auto nobrauc 17 000km. Tas nozīmē ka 200000km/17000km=11,7gadi - tātad motora resurss teorētiski beigsies pēc aptuveni 10-12 gadiem. Lai tā būtu, mani tas pilnībā apmierina, jo ar vienu auto ilgāk par 10 gadiem nepatīk braukt.

Tam kuram ir visšvakākā komplektācija un mazākais motors. Bet jautājums bezjēdzīgs, jo ja jāmaina motors tad būtiskāk cik maksās jauns motors.

Tie visticamāk būs japāņu ražojumi, jo nav pārbazti ar elektroniku un nesatur BOSCH/Siemens dibeninženierijas detaļas. Arī motori,lai gan mazāk inovatīvi toties uzticami. Vēl ASV auto neprasīsies tik ātri uz kapitālo toties degvielas patēriņš un nodokļos samaksātais to neatsvērs.

Tesla ir alumīnija. Land Rover Discovery ar savulaik bija alumīnija virsbūves detaļas.

Kapēc tu domā, ka neinteresē kvalitāte? Lieta ir tāda, ka kvalitāte viņam interesē tikai sava lietošanas ilguma robežās un saistīta ar finansiālo izdevīgumu! Tad nu ražotāji arī tādus auto diemžēl ražo (piekrītu tev pilnībā par to, ka vairs nav tik izturīgi cik 20 gadus atpakaļ, kur nu vēl 30) un piedāvā visādus "bonusus", akcijas, garantijas utt. un beigās vari atdot auto dīlerim atpakaļ un nopirkt jaunu ar atlaidi, jo tas viss ir BIZNESS un visu nosaka nauda! Nevienu pircēju neintersē, ka kaut kad pēc 15 - 20 gadiem auto noplīsīs kārba, motors vai virsbūve sapūs. Ja tu pērc auto uz visu dzīvi, tad tas ir cits stāsts. Nu pat to bomzi bija domāts pārnestā nozīmē. Tu visu uztver pārāk burtiski. Protams, ir jau kā tu saki. Es arī braucu ar vecu auto un man galīgi pie kājas, ko kāds domā. Es arī neko sliktu nedomāju ne par vecu auto braucējiem, ne par jaunu. Galvenais ir kultūra uz ceļa. Ja var atļauties un patīk jauni auto, tad tik uz priekšu. Citiem patīk vecāki auto, vai rocība neļauj, tie tad brauc ar tādiem.. Nu Lietuva ir cits stāsts. Dzīvosi tur kādā mazpilsētā ar dārgu auto, tad var gadīties ka vienā rītā auto ir sabojāts vai pazudis, vai arī bandīti klauvēs pie durvīm un pats vēl pazudīsi. Ja cilvēkiem ir naudas, viņi ar to lieki nezīmējas.

Pēc mērtausta pat diži nolietojusies neizskatās. Nedaudz tumšāka, kā ielejot, bet tas viss. Droši vien lejot lētāko eļļu, tā būtu jāmaina biežāk. Kas Tev liek domāt, ka man mašīna ir plēšanai? Visai iespējams, ka šo vāģi pēc op. līzinga beigām izpirkšu, jo vāģis patīk, un tirgus vērtība tam būs krietni augstāka, nekā līzinga atlikusī vērtība. No otras puses es jau teicu, ka gribu izmēģināt ievērot ražotāja instrukcijas. Jo neizmēģināsi, nepateiksi, vai Long-Life ir ok vai nav. Šobrīd ir ok.

priekš msh par longlife agrāk fūrēm eļļu mainija uz 30k un likās mega daudz, tagad MB Actrosam maina uz 150k , jā jā uz 150 k un normāli, motoriem nekāda vaina, eļļas sen jau ir labākas, man domāt, ka vienīgā problēma ir , vai filtri spēj tik ilgi vilkt ,bet izskatās ka var.

Gluži manas domas. Varbūt savtīgi, bet - pilnīgi neaktuāli, pērkot jaunu auto. Ja vienīgi aktuālāk būtu zināt, kā neieberzties, iegādājoties tomēr mazlietotu (pēc garantijas) vai jau stipri lietotu. Lai arī - viss ir taisāms, viss ir iegādājams a la rezerves daļu fonds brāļu zemē LT

Protams ja Tu kaut ko irē , vai tas būtu auto vai uzvalks, nevienam neintresē ,kas ar to notiks tālāk. Bet ir cilvēki ,kas negrib dzīvot iretaa dzivoklii, braukt ar iretu auto, t.i operativa lizingaa iretu, bet grib lai vinsh ir pashu,lai ir kaut kada stabilitate

Par tiem eļļas patēriņiem... Uz jebkuras eļļas burkas, neskaitot viskozitāti, piemēram, 5W30 vai 10W60 vai kā nu kurai, sastāvu - minerālā, sintētiskā, pussintētika, piemērotība benzīna, dīzeļa, gazificētam dzinējam (šo jau nākas meklēt dziļāk), vēl ir tāds sīkums kā atbilstība dažādo auto dzinēju ražotāju prasībām un līdz ar to uzrādīts kāds konkrēts vai nav uzrādīts nekāds auto ražotāja sertificējums. Katram ražotājam savas prasības dēļ dzinēja uzbūves un izmantoto materiālu specifikas. Katram ražotājam savi būtiskie punkti. Nu lūk - savulaik viens VAG cienītājs arī lēja lētāko attiecīgās viskozitātes eļļu, pa nosacīti 3,ciktur Ls/litrā (vēl bija latu laiki) eļļu savā OOOO A4 ar 1,9 TDI motoru un arī teica, ka esot normāli liet parastu eļļu un uz katriem 10000 pieliet litru līdz divi. Un nesaprata kāpēc jāpiemaksā par tipa tādu pat eļļu, tik ar VW grupas atbilstošo sertifikātu par piemērotību konkrētajam 1,9 dzinējam. Jo tā maksāja 9+ Ls/Litrā. Kad pirmo reizi ielēja, tad bija patīkamā šokā par dūmainības izmaiņām, dzinēja subjektīvi rimtāku un vieglāku darbību un par nulle litru eļļas patēriņu uz 10000 km maiņas intervālu. Lūk arī viss stāsts...

Nu baigi daudz tu esi paguvis nobraukt :D Un fans par savām tačkām arī kaifo :D

Nu ar 11kkm uz odo arī ZAZ bija bez problēmām. Cerēsim, ka šis nav gadījums, kad pāragri lielies. No japāņu saraksta izkritusi tikai Toyota. Pārējiem bez izmaiņām. Un Toyotas vietā nācis KIA /Hyndai.

Nobrauc vismaz 100 000 km vēlams 200 000, tad varēsi sākt spriest plīst, neplīst.

+1 Vieni pērk (īrē) jaunu un brauc kādu laiku gados vai noskrējienā kilometros. Maksā par to pilnu cenu ja pērk īpašumā (un cer daļu atgūt otrreizējā tirgū - retie pērk nobraukšanas līdz šrotam) vai īres veidā nolietojuma daļu apmaksā 3-5 gadu laikā ~ 50-70% auto vērtības. Itkā pēdējie maksā nosacīti daudz, bet par to cer uz retu bojāšanos un bojājumu novēršanu garantijas ietvaros. Nezaudē laiku ar remontiem... Un te pats galvenais, ja nav pirmā pircēja “muļķa, kurš itkā maksā visdārgāk” - nav lietotas mašīnas otrreizējā tirgū! Šito lašiem kamēr nelabi paliek! Otrajam lietotājam ir jāsaprot, vai tas grib paņemt to, ko, kas atlicis no “pirmās nakts tiesību turētāja” izvēles un par cik paņemt ~ par ~puscenu no jauna autovērtības, pielikt naudu svarīgiem remontiem/neatliekamām (un vēlamām) apkopēm un brauc cik grib. Pie vidējā noskrējiena 15-25 km gadā 4-6 gados sadala 40-55% no auto sākuma cenas. Trešais brauc ar to, kas atliek... Ja nopietni 95%, ja ne vēl vairāk, automašīnu modeļu paliks tikai vēstures mēslainē un tiks pārkausēti martenkrāsnī, vien saglabājot dažus rūpnīcai, jo muzeju un fanuprāt saglabāšanas vērti ir nožēlojami maz automašīnu, tās neizmantos ikdienai un to uzturēšanas izmaksas netiek apspriestas...

Tieši tā, es esmu noskaņots ar saviem auto braukt ilgi, vismaz 10 gadus no nullītes. Fabijai tagad 105 tūkst.km, Hondai 23 tūkst.km.