Par ko arī stāsts!
Ja mašīnu pērc oplīzē, tad jau zini par cik lielu auto nolietojuma daļu samaksā. Pērc finanšu līzē - tāpat vari pārdot citam, kamēr līzē vai pēc līzes beigām - pats vari izlemt. Tiem cilvēkiem, kuri pērk mašīnu jaunu un līdz kapa malai - īsti nesaprotu viņus, bet nu labi - visu samaksāt šodien, kad naudas pirktspēja ir liela kešā vai ar pārskaitījumu var tikai ļoti turīgi cilvēli, bet tie tā tomēr nerīkojas. Tie, kuri krājuši līz pirkšanas brīdim - dara to pašu, ko nozīmē finanšu līzings, tikai visu "līzinga laiku" to mašīnu nelieto... Kāpēc līzings, īpaši oplīzings ir saprātīgāks - tu samaksā tikai par nolietoto, kā arī 200 EUR šodien pirktspēja ir lielāka kā tiem pašiem 200 EUR pēc 34 mēnešiem...
Beidzoties oplīzei - katrs pats var izlemt - gribu to lamatiņu pats kučierēt tālāk vai gribu pats "uzvārīties". Un te nu nonākam pie dilemmas - pats gribu uzvārīties, bet nepatīk riskēt ar pārdošanu, jo nu varu ieberzties. Kad šo risku uzņemas (grib uzvārīties) dīleris - vbiss slikti, kad pats ieberzies, tad sliktais auto... Tā teikt elementāra skaudība un nenovīdība visai vienpusēji aplūkojot situāciju.
Par lietu remontējamībui un izmaksām. Lietas maksā tieši tik, cik tās maksā. Tas DSG ir sasodīti labs, bet kas tāds nevar bū bezmaksas (vairāku aspektu dēļ). Un jebkurš mehānisms kalopo ļoti ilgi, ja to tehnoloģiski pareizi, nopteiktos intervālos apkopj/remontē/restaurē, vai tam nomaina mezglus.
Ļoti pareizi novērtētas izmaksas - vecam fraņču vai itāļu šrotam 2000 EUR ir nopietns ieguldījusm, tādam pašam bembim - nosacīti liels. Visu izsaka % no auto tirgus vērtības.
Un te atkal nav viss tik viennozīmīgi. Pieņemsim 15 000 vērtam bembim, atbilstoši stāvoklim un ražotāja rekomendācijām uz 200 kkm jāveic apkopes pa 3000 EUR (kaut ko vienmēr var mēģināt apmānīt un samazināt izmaksas (tā pie mums daudzi domā ka var apčakarēt visus, bet parasti tikai sevi)) ir 20% no vērtības. 6000 vērtai tik pat vecai Lagūnai 1000 EUR apkopes ir 16% no vērtības... Summa mazāka, remonts lētāks, procentuālās izmaksas lētākas.
Bet gala cipars vienam nostājās 15+3=18 kEUR (bet auto atkal kādu laiku neprasa ieguldījumus, 6+1=7 kEUR - un atkal auto neprasa ieguldījumus. No malas skatoties pirmā auto apkope ir puse no otrā auto vērtības - cīpars baiss, bet otrā auto vērtība kā tāda, pat ar apkopi - ir tikai 7 kEUR.
Un atkal viss maksā tieši tik, cik tas maksā. Pirmajam cena nebūtu tak tik liela, ja tas auto nebūu tā vērts, vai ne tā?
Viss maksā tieši tik pat cik tas maksā. Un katrs izvēlas to ko var pavilkt maks vai liek pavilkt ambīcijas. Sliktas, nekvalitatīvas apkopes lai tik mašīnu notirgotu, veic vai nu krāpnieki, vai nu santīm(*&$ji, jebšu perekups vulfgaris. Ja pērc sev - nešauj kājā - pērc auto bez veiktajām apkopēm vai ja auto jau tavs veic apkopes tieši tādā apjomā kā to noteicis ražotājs. Šajā ķēdē neko, izņēmot sevi, apmānīt NEVAR! Ja nevari pavilkt - tad tas auto nav tev. Ir jāpalielina ienākumi, nevis jāsauc auto par neadekvāti dārgu.
p.s.
un tad stāstā iesaistās automašīnas, kur to īpašnieku/turētāju naudas trūkuma, investīcijas nepieciešamību nesaprotošu, skopuma vai citu iemeslu dēļ kaut ko neizdara tā kā ražotājs paredzējis.
Ielejam citu eļļu, nemākulīgi braucot nodeldēto sajūgu kaut kā "paļēto" samuģījam, principiāli ignorējot tehnisko šķidrumu maiņas (zinu dažus tādus kadrus personīgi), lietojot reāli sliktas kvalitātes detaļu analogus utt. mašīnu salāpa, lai tik kust. No šādiem auto lielākoties dzimst sāgas par mašīnu kvalitāti. Protams gadās pa kādam brāķim pilnīgi visiem ražotājiem vai tipiskākām lietām, kam jāpievērš uzmanība, bet tā godīgi, kā jums šķiet cik % vieglo automašīnu ir 100% ievērotas ražotāja apkopes, izmantojot ražotāja noteiktos vai patiešām atbilstošas kvalitātes mezglus? Parasti ir tā - kamēr garantija - apkopes veicam pie dīlera, baidoties pazaudēt garantiju, maksā tik cik dīleris piestāda un kad garantija cauri - tiek meklēti jebkuri alternatīvi letākie varianti, neiedziļinoties lētuma iemeslos...
Jo kā tas nākās, ka bieži no DE atnāk auto ar 300-400 K - un viss strādā, tad tam perekups notin uz 150kkm (nav svarīga auto pirmnreizējā izcelsmes valsts un pirmās reģistrācijas gads) un tad tirgo - tikko no vācijas, brauca mācītājs, sieviete...
Tad nu jautājums - kā tas auto TUR izturēja tos 250-400 kkm? Un kā šeit dzimst sāga par problēmām pie 200 kkm?
Jo Ne šeit auto otreizējā tirgu apkopj tik pat skrupulozi (lai vai cik tas maksātu) kā DE, nedz arī odometrs rāda patieso nobraukumu...
Tava filosofija par to ka līzings ir prātīgāks it kā ir loģiska, bet es tai varētu piekrist tikai tad, ja mēs vēl dzīvotu PSRS ar komandekonomiku un valsts garantētām darba vietām. Pirms 10 un vairāk gadiem daudzi simti tūkstošu latviešu arī šitā filosofēja, līdz pienāca astotā gada beigas un viņi varēja bariem ar plikām dirsām emigrēt uz rietumiem, jo bankas bija atņēmušas gan līzingā sapirktās tačkas un nekustamo īpašumu, gan pēdējās piedirstās bikses novilkušas...
Un attiecībā par to filosofiju ka naudai krītas vērtība, un tādēļ prātīgāk pirkt līzē - vai tiešām bankās strādā muļķi un procentu likmes ir mazākas nekā inflācija, tb bankas dod altruistiskus pakalpojumus, pašas paliekot mīnusos? 