Turpceļš 29.12, Rīga - Varšava - Berlīnes virziens: No Rīgas ap 10:00 (sīkajam vēl pie zobārsta bij deviņos jābūt), pie Varšavas ap 18:00, Viesnīcā pie Vācijas robežas drusku pēc 9 vakarā. Pa Waze ieteikto maršrutu , caur Suwalki centru uz jauno pavedceļu, un gar Augustovu Belostokas virzienā, tad pa kaut kādu vietējo 671. ceļu uz jauno Belostokas -Varšavas autostrādi. Tikai kādi 10 km pa pašvaku ceļu, kas ir jūtami mazāk kā pa Augustova - Lomža - Zambrova marštutu, lai gan kādi 30 km tālāk (laikam). Dīzeļdegviela: EMSI tankos Lietuvā, kaut kāda akcija pa 1.02, tad 2 km nost no bāņa, netālu no viesnīcas pa 4.95 zloti (laikam ap 1.18 eur/l).
Atpakaļceļš cauri Polijai 05 - 06 janvārī, iebraucām jau zināmajā degvielas tankā uzpildīties ap 4 pēcpusdienā, astoņos bijām viesnīcā Varšavā. No Varšavas izbraucām 5:30 no rīta, un, braucot šoreiz gar Zambrovu, caur Lomžu, tad pa veco ceļu uz Augustovu un Suwalkiem, uz robežas bijām ap 9:00 pēc Poļu laika. Mājās Siguldā - 15:30. Degviela - tas pats, kas turpceļā.
Par Waze: kopējais datu patēriņš ceļojuma laikā 1.67 GB, kas ar uzviju iekļaujas manā limitā 7 GB (ja pietrūktu, lietotu sievas vēl 7GB). Waze man ieteica degvielas cenas, kas gan dažreiz ir neprecīzas, bet ļoti noderīgas. Ir īpatnības - Vācijā, piemēram, cenas nerāda! Anglijā - uzreiz piesienas ar piedāvājumu atrast lētākās cenas maršruta gaitā. Polijā, Holanē, Belģijā un Francijā - cenas rāda. Vācijā tā arī liet nevajadzēja, lēju gan turpceļā, gan atpakaļ Holandē, vienīgajā tankštellē, kur bija pa 1.18, un turpat, autostrādes malā. Milzu atšķirība no Vācijas, kur tiešām ir arī pa 1.50 (precīzi nezinu), bet vidēji manīju pa 1.39 un tā.
Dacia Lodgy. Tik tāliem ceļiem vēl nebija izmantota, drusku baidījos par sēdpozīciju. Piemēram, Dacia Logan, 2007. gada, nevaru nobraukt ilgāk par 2h, sāp mugura, MB Sprinter (līdz šim visbiežāk izmantotais tālo ceļu buss), pēc 5h braukšanas sāk smelgt celis. Lodgy komforta testu izgāja uz urā. garākais gabals bija 15 stundas pie stūres, kurā sieva mani uz stundu nomainīja. Degvielu Lodgy ēd saprātīgi līdz kādiem 130 kmh - ne vairāk par 6 l/100, un lielāks ātrums, kai gan tai ir pa spēkam , paliek mazāk komfortabls - lielāks vēja troksnis, un mīkstās piekares izraisīta nekomfortabla zvalstīšanās sānvēja dēļ. Lai gan, atpakaļceļā, kad jau biju vairāk pie auto pieradis, stabili braucu arī uz 140 - 150 robežas vietās, kur tas bija saprātīgi. Laimējās arī ar satiksmi, ne turp, ne atpakaļ tā nebija blīva (nedaudz ap Antverpeni turpceļā)
2. sēdekļu rindā sēdēja 18 gadīgs puisis 185 cm garš, un divi mazāki bērni. Nesūdzējās, lai gan, kad stundiņu ielīdu pasnaust aizmugurē, man bija pašauri.
Atpakaļcelā ap 8 no rīta neuzmanības dēļ dabīju pirmo(!) ceļa nodevu nomaksāt poļu panam policajam. 72 kmh apdzīvotā vietā. Pans policajs ir aprīkots ar modernu kredītkaršu apkalpošanas ierīci, un laipni atbrīvoja mani no 100 zelta gabaliem. Waze viņš nebija. Tiešām tikko bija izlīdis no migas. Veicis savas darbības, viņš teica, ka pols'tā līdz 65, un ārpus līdz 105 viņi autovadītājus netramdot.
To, ka tur labāk nevajag lietot internetu un vēlams nezvanīt, un nesūtīt īsziņas, es zināju. Braucot caur šīm valstīm WAZE izslēdzu un inernetā nelīdu, iztiku tikai ar TomTom navigātoru. Bet aizmirsu par GPS trekeri. Viņam taču, arī ir sim karte. Acīm redzot, kaut kādā brīdī aizmirsu ar pulti izslēgt šo trekeri, un nesaprotu, kā braucot nemanīju, ka šis tik sūta man vienu pēc otras īsziņu ar trauksmes ziņām par to, ka kāds ir atvēris mašīnas durvis un iedarbinājis motoru.
Rezultātā šī aizmāršība man izmaksāja aptuveni 200 eur 
, jo katra īsziņa ir ļoti dārga 
Nav visas valstis vienādas un sim iegādes noteikumi BŪTISKI atšķiras
