- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Par saules paneļiem! Vai ir vērts likt? Kad atmaksājas saules paneļi?
Diskusija par un ap saules paneļiem! Vai ir vērts uzstādīt saules paneļus. Plusi un mīnusi!
Nortel rakstīja: Tāds, kas nav legāls.
Davai pastāsti kas ir vajadzīgs lai uzliktu propelleri - būvatļauja? Kaut kāda specifiska atļauja? Ir maza interese kaut ko tādu uzbūvēt - atšķirībā no tevis ja es ko tādu izdarīšu, tas, būdams ciema vidū, būs redzams visam ciemam... :D
Propelleri virs 20kW nedrīkst būvēt tuvāk par 500m no apdzīvotas vietas.
20kW jau ir labi. Atšķirībā no saules paneļiem tie strādās naktī, lietū, ziemā kad auksts mākoņains un vējš. Bet čurukalna monopolisti izdomās visādas kvotas lai tik nebūtu energo neatkarība.
Jautājumi sākās ar Nortel tekstu par 30 kW propelleri.
Aukstās ziemas naktis ir bez vēja. Tas tā - sākumam.
Un neizbēgamās kvotas ir tieši tādēļ - kvota nozīmē, cik daudz gāzes "ļaunie monopolisti" ir gatavi kurināt tukšgaitā, kamēr ekofani spēlējas ar savām dārgajām rotaļlietām.
Sākumam...čurukalnā šoreiz iepumpēts vairāk kā nekad mūžā, un pa veco cenu, bet neviens nevar zināt cik 
Tikmēr kvotisti met vējam sprunguļus un nacionālo interešu interesēs būtu šo visu diversificēt kaut vai ar tiem ķīniešu panelīšiem, pagaidām...
Tikmēr kvotisti met vējam sprunguļus un nacionālo interešu interesēs būtu šo visu diversificēt kaut vai ar tiem ķīniešu panelīšiem, pagaidām..."Diversificēt" balansu var tikai ar baterijām, ne panelīšiem. Un ja ir tik daudz baterijas.... Tad lētāk sanāk vienkārši iepirkt lētajā laikā, jo par lētā laika cenu ar panelīšiem lādēt neatmaksājas. Tas arī viss.
Un jā - ir tāda izmēra baterijas. Tikai maksā tieši tik, cik baterijas maksā. Un ir tieši tik "zaļas", kā varētu iedomāties.
nevajag pārspīlēt. Uz privātmājām liktie paneļi primāri paredzēti pašpatēriņam - ne ražošanai, lai ar to pelnītu.
Gāzes ģeneratoram nav obligāti jārūc pilnā jaudā, tas var arī būt izslēgts laikā, kad prognozēti spīd saule. Par tā uzturēšanu būs jāmaksā, jā, bet par gāzi - attiecīgi mazāk.
Nemuldi. "Gāzes ģeneratoru", kas balansē šīs izklaides, sauc par TEC. Tie ieskriešanās laiks no "izslēgta" ir dienās mērāms, bet reakcijas laiks, kas mērāms sekundes daļās, lai tavs "pašpatēriņš" nenodzistu mirklī, kas saulei aiziet priekšā mākonis, to TEC turbīnu ir nepārtraukti jāgriež pilnā ātrumā, lieko (ko ar vārstu var momentāni padot uz turbīnu) tvaiku vienkārši izpūšot gaisā.
pats nemuldi,
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
vienā stundā 220mw, otrā - jau 400 mw. Dienās viņam mērāms.
Tas saprotams nav gluži tik vienkārši kā Bradypus saka, bet pa lielam viņam ir taisnība. Dienās tas kļūst mērāms tad ja konkrētā turbīna tiek pilnībā apturēta (a la remonts utml.), teiksim pieņemot ka TEC tiek darbināta viena turbīna, otru palaist pēkšņi ar neizdosies, taču jau darbojošās turbīnas jaudu nav tik grūti pacelt - tas ir tas gadijums uz ko tu atsaucies.
Un tadēļ mēs esam atkarigi no Krievijas, jo Krievija notur mūsu frekvenci un spriegumu normas robežās, pofig kādi pīķi mums draud, saprotams ja nepirktu vēl citu elektrību, tad tā balansēšana būtu nu ļoti intersants pasāciens, un visticamāk arī ļoti dārgs, par labu Krievijas "maciņam"...
Dumjš esi un paliksi. Turbīna vienmēr griežas vienā ātrumā - ar ārkārtīgu precizitāti - 50hz! Lai tā mainītu saražoto elektrības daudzumu ir attiecīgi jāmaina tvaika daudzums, kas tai tiek pievadīts. Attiecīgi ir vairāki "ieskriešanās" līmeņi atkarībā no komponenšu stāvokļa, kurā pilnīga nulle, no kuras vajag vairākas dienas, ir auksts ūdens un stāvoša turbīna. Un ir balansēšanas režīms, kurā turbīna griežas ar sinhronizētu ātrumu un tvaiks tiek pievadīts šī ātruma noturēšanai. Lai šo režīmu noturētu, ir jābūt tvaika rezervei, kas tiek izpūsta kondensatorā un poetenciāli pievadāma turbīnai, lai to sāktu slogot ražošanas režīmā un nezaudētu apgriezienus. Tvaika daudzuma saražošanas izmaiņas ir tālu no momentānas (pamācies fiziku), tādēļ momentānā balansēšana var notikt tikai ar tādu tvaika daudzumu, kādu nekavējoties ir iespējams ar vārstiem pārslēgt uz turbīnu.
Nestrādā nestrādā. Brīvo laiku izniekoju buru sportā un ļoti labi redzu, ka LV vēja paliek arvien mazāk. Šīs arī ir prognozētās sekas globālai sasilšanai. Bija kautkur pat statistika - vēja rukums LV ir dramatisks.
Vēja enerģija LV ir max neperspektīvs pasākums
Vēja enerģiju var pārvērst siltumā.
Par ko var pārvērst bezvēja enerģiju?
Hint: Cik burinieku problēmas atrisināja tvaikoņi?
Burinieka masts lai arī ir garš, bet maksimālais vēju ķerošais buras laukums ir tuvu klājam. Ar propelleru ir gandrīz otrādāk. Atrodi pietiekami augstu punktu dabā, uzliec vismaz 30 metru mastu, ja finanses atļauj, tad var pat 50 metrus un griežās viņš cauru diennakti. Jo augstāk virs zemes, jo vējš ir stiprāks un patstāvīgāks. Kā saka mans biedrs no Liepājas, tad tur pludmalē ļoti reti kad ir bezvējš. Un tas ir ar viņa nepilno 2 m augumu.
Liepājas pludmalē tas vējš 2m augstumā ir vienmēr, bet buriniekam atklātā jūrā masts par zemu. Pats tā kaut kā nejūti, kādu absurdu nes?
Pie tam siltuma enerģiju var uzkrāt.
Nez kādēļ tikai no saules? Kādēļ nekrāj to, ko visi TECi vasarā izpūš gaisā?
TECi un visas modernās koģenerācijas stacijas strādā pēc ORC cikla, pat no izplūdes gāzēm tiek maksimāli savākts siltums un pārvērsts elektroenerģijā, gaisā izpūšot tādu sīkumu vien. Tepat Getliņos no visiem 10 gāzģeneratoriem (ja pareizi atceros skaitu) izplūdes gāzes tiek savāktas kopējā kolektorā un ar dūmsūcēju "izvilktas" cauri ORC ģeneratoru.
Laikam nekādi nesaprati... Tas ir tikai tas, ko TEC "māk". Elektrību NEVAR ražot, ja to nav kur likt. Bet ir jābūt gatavībā ražot, tiklīdz tā pietrūkst.
Tavu ORC ciklu norauj podā saules un vēja parki, jo tas nekādi nav derīgs balansēšanai. Bāzes elektrību, ko var saražot ar tevis piesaukto efektivitāti, mums HESi nodrošina vairāk kā pietiekami - varam vēl tirgot biržā, kas neizsakāmi satrauc msh.
Pie tam gan jau kaut kāda apkure jau ir.
Afigennā apkure notiek laikā, kad TECam jābalansē mākoņus virs saules parka, kuram ir pieslēgti kondicionieri...
Tāds tehnisks jautājums - kā panākt, lai pie mainīgas slodzes PARASTAM BENZĪNA, DĪZEĻA VAI PROPĀNA ĢENERATORAM minimāli mainītos frekvence un spriegums.
Tev izskaidrot, kā darbojas, piemēram, minimālo apgriezienu uzturēšana jebkurā mūsdienu "drive-by-wire" auto, vai tu tagad velc uz kaut kāda arhaiska mehāniska risinājuma apspriešanu?
Neko nevajag izgudrot. Online upsis ir prātīgākā izeja.
Pareizi. Viss jau ir izgudrots: ģenerators-UPS-slodze
Un enerģijas uzkrāšanai vēl var izmantot "gravitācijas bateriju" ;)
Žēl ka mes individuàli to "gravitācijas baču" nevaram izmantot, Latvenergo - monopols uz tādām :D
Iegādājies kādu vecu ūdenstorni.
Doma BTW intersanta, vienígi nez vai tie ūdenstorņi ir tik labā stāvoklī lai būtu to vērts, jo mēs pat laukos vienu fermas torni likvidējām, jo nav tik labs stāvoklus un tam mērķim ko pamatā izmanto, iznāk ūdeni celt augstāk nekā normāli gala "lietotājs sēž" un tas nav sevišķi ekonomiski.
Online upsis ir paredzēts tikai drošai patērētāju atslēgšanai, elektroenerģijas pārtraukumu gadījumos. Nekam vairāk. Pazuda elektrība, tev ir 10-15 minūtes laika, lai uztaisītu shut-down iekārtai vai pārslēgtos uz avārijas ģeneratoru. Nedaudz gudrāks ir Smart-ups, kurš no zema tīkla sprieguma var uztaisīt nepieciešamo. Bet tad ir risks, ka nosvilinās kādu citu, upsim nepieslēgtu iekārtu.
Arī aķi šiem upšiem nav nekāda zelta bedre, parasti kalpošanas laiks ir 5 gadi, reāli pēc diviem gadiem ietilpība jau ir samazinājusies un vairs nav to 10 min drošai izslēgšanai.
jā, tieši tā, tikai otrādi :D
Iespējams, sen neesmu ar upšiem krāmējies. Bija objekts, kur bija zems ieejas spriegums. Pielikām mūsu iekārtai upsi un nosvilinājām konkurentu iekārtu.
online upsis nonstop divreiz transformē špani caur akumulātoru, dodot ārā ideālu un stabilizētu spriegumu un frekvenci. offline upsis crach gadijumos pieslēdz primitīvu invertoru no akumulātora, ar sliktu frekvenci
man pietiek ar 500w online. apkures periodā tik ieslēdzu cirkulācijas sūkņiem un apkures vadībai. un špaņa atslēgumos. veci savu nokalpojuši auto akumulātori vel divus trīs gadus tādā režīmā nodzīvo gana labi
Tad nejauc putru ar kāpostiem. Visstulbākais ir back-ups, gudrāks ir smart, bet "visgudrākais" ir online double conversion, kurš jau ietver visus smart elementus. Tas, cik ilgi UPS tur slodzi, galīgi nav atkarīgs no tā tipa, bet gan pieslēgtās slodzes lieluma un baterijas kapacitātes. tās 10-15 min tiek rēķinātas, ja slodze ir 80% apm. no max. Ja slodze ir kādi 5-10%, tad UPS tur daudz ilgāk no baterijām, kā katrs var iedomāties.
Nu, te jau ar pārliecību tiek rakstīts par tēmu, tad nu jautājums ir, kā to risināt mazākā mērogā.
Nopērc jebkurā veikalā portatīvo ģeneratoru un būsi pārsteigts, cik feini tas darbojas - ieskaitot darbošanos un degvielas patēriņu tukšgaitā ;)
Bet uz uzdoto precizējošo jautājumu atbildēt nespēj - ko tu gribi noskaidrot - kā to dara mūsdienās vai kā to varētu izdarīt ar taviem eksperimentiem elekromehāniskā veidā, bez mikrokontrolieru izmanotšanas vadībai.
Nav jau tā, ka tav ir kāda nozīme, jo tāpat ir skaidrs, ka ne jau risinājums, bet troļļošana tev ir interesanta.
Tev vajadzēja definēt 1. mazāko mērogu, 2. slodzes maiņas apmērus. Ir tak starpība, vai slodze svārstās 20% robežās, jeb starp 0 un max.
Tas ir tehnisks jautājums. Tev ir konstruktors, motors, ģenerators, papildus tehnoloģijas un tehnisks uzdevums. Mazā mērogā. Tehniskie uzdevumi, risinājumi.
Tas ir kas cits, nekā pateikt, ka, lūk, HESi neko nestabilizē, TECi stabilizē un Saules baterijas vispār visam traucē.
Te tika rakstīts, ka HESi neko nestabilizē, TECi stabilizē un Saules baterijas vispār visam traucē.
Tāpēc tādi vispārēji, tehniski jautājumi. Kā vispār kaut ko stabilizēt? Mazā mērogā, pēc tam lielākā.
Jebkurā mērogā - kontrolējot mehāniskas enerģijas daudzumu, kas tiek padota ģeneratoram. Un kontroles precizitāte ir atkarīga no šīs enerģijas ieguves veids.
Vai arī mēģini putrot galvu velkot uz mazu tehniku, kas var atļauties spēlēties ar ierosmes tinumiem un tādējādi nodrošināt ģeneratora griešanos tukšgaitā, neko neražojot.
Bradypus rakstīja: Tev izskaidrot, kā darbojas, piemēram, minimālo apgriezienu uzturēšana jebkurā mūsdienu "drive-by-wire" auto, vai tu tagad velc uz kaut kāda arhaiska mehāniska risinājuma apspriešanu?
Mjā, HESā, TECā, vēja ģeneratorā, protams, nekādas mehānikas nav! Kāpēc HESi neko nestabilizē, TECi stabilizē un Saules baterijas vispār visam traucē?
Iepriekš jau uzrakstīju, bet tev jau patīk vienkārši atkārtoy vienu un to pašu jautājumu jaunā postā.
Leiena 39 min. ūdeņradis tiks atbalstīts
renewablesnow.com/news/ec-plans-eur-3bn-european-hydrogen-bank-797924/
With REPowerEU, we have doubled our 2030 target to produce 10 million tonnes of renewable hydrogen in the EU, each year. To achieve this, we must create a market for hydrogen, in order to bridge the investment gap and connect future supply and demand,” von der Leyen stated.
ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.09.2022-rita-panorama.id272008
Kā to salikt ar stabilizāciju?
Nekā. Ūdeņraža ražošanu var pielāgot bāzes svārstībām un padarīt dārgāku elektŗibu lētajās stundās (jo tas ir papildus patēriņš), bet nekādi ar to nevar atrisināt balansēšanu un 'pīķa cenu pazemināšanu.
Ir HES
Ir ūdeņraža ražotne no ūdens.
Kā to salikt kopā stabilizācijai?
Vai atjaunīgie resursi ūdens un vējš ir bezgalīgi ???
Saules enerģija ar nav bezgalīga, taču tās var būt "par daudz" tad kad visi faktori pareizi sakrīt, un tad var ražot H2 visam pārējam līdz H2 ir efektīvākas metodes uzkrāšanai. Varbūt vēl vēju var tā izmantot, bet ūdeni maz ticams ...
Jautājums ir tehnisks un attiecas uz iespēju balansēt spriegumu un frekvenci, izmantojot ūdeņraža ražošanu.
Ir taču Eiropas ūdeņraža projekts!
Te taču tika apgalvots, kā Saules enerģija visu destabilizē un HES ir grūti balansējams.
Projekts nenozīmē ka viss ir tik labi un skaisti, taču tas varbūt dos nepieciešamo info par problēmām un varbūtējiem risinājumiem. Mana skatijumā H2 būs ļoti vajadzīgs kravas transportam, un loģistikas nodrošināšanai vispār, un attiecīgi tas nebūs labi izmantojams balansēšanā, ja tas CO2 sviests uzņems vel lielakus apgriezienus.
P.S. destabilizē gan, tā kā daudziem lielie atjaunigo resursu plàni bija stipri japārskata, jo tās enerģijas mārketings stipri apsteidza reālos ciparus, un kā vācieši tā amerikāņi jau no pagājušā gada "kož pirkstos" ... un saprotams ka enerģijas iztrukumu bija jāaizstāj vai nu ar CO2 ietilpīgu ražošanu, vai jāizliekas par "slimām govīm" un jāpriecājas par ienākumu pieckāršošanos .... trīs reiz drikst minēt kuru virzienu parasti normàli biznesi izvēlas ....
Joprojām nekā. Ūdeņradis nav nekas vairāk, kā alternatīva akumulatoriem. Litijnieki joprojām ir lētāki, tapēc ūdeņradis stagnē eiropas naudas apgūšanas projektos. Un arī litija akumulatoriem balansēšana maksā kosmosu. Ar ūdeņradi būs vēl dārgāka. Nav nekā pat tuvu tik lēta, kā gāzes dedzināšana tukšgaitā, neskatoties uz to, ka tas tevi dzen izmisumā.
P.S. Ja nesaprati ironiju, kā to var paredzēt, šāda gāzes dedzināšana ir lēta tikai attiecībā pret tevis piedāvātajiem risinājumiem, nevis tam, kas par to jāmaksā.
Man apnika skaidrot un tā ideja nav nekas tāds, ko inženieri nevarētu izdomāt. Stāsts ir par ūdeņraža ražošanu kā balansēšanas iespēju.
ES Leiena ir paziņojusi, ka ūdeņradim Eiropā būs jābūt. Mums te Latvijā esot dikti nestabila elektroenerģija. Tad nu stabilizējam.
Nez, kā tev lai paskaidro, ka tu tikai uzdod "uzmini, ko es iedomājos" jautājumus un nespēj paskaidrot precīzi neko no tā visa.
Vai papildus jaudas pievadīšana TECa turbīnai ar tvaiku vai HESa turbīnai ar papildu ūdens padevi ir vienīgais variants, ka stabilizēt frekvenci un spriegumu.
Kā tam pielāgot ūdeņraža ražošanu?
Izdomājam skaistu Latvijas projektu!
renewablesnow.com/news/ec-plans-eur-3bn-european-hydrogen-bank-797924/
With REPowerEU, we have doubled our 2030 target to produce 10 million tonnes of renewable hydrogen in the EU, each year. To achieve this, we must create a market for hydrogen, in order to bridge the investment gap and connect future supply and demand,” von der Leyen stated.
Nu, kāds sakars "frekvences un sprieguma stabilizēšanai" ar ūdeņraža ražošanu ?
Manuprāt, tikpat liels kā mājas fasādes logu skaitam ar sētnieka vecmāmiņas nāves datumu :-/
Nē bļin... Izlasi visu iepriekš rakstīto pirms uzdod jautājumus. Var stabilizēt arī ar baterijām un invertoriem. Tas ir ĻOTI dārgi. Var izmantot ūdeņraža baterijas šajā procesā - tad tas kļūs AHUJENNA dārgi. Kad tu vienreiz attapsies, ka tvaika turbīnas balansēšana ir vienkāršākā un lētākā, nevis vienīgā zināmā?!
Un tā lētākā jau rauj cenas debesīs...
immz rakstīja:Nu, kāds sakars "frekvences un sprieguma stabilizēšanai" ar ūdeņraža ražošanu ?
Bradypus rakstīja: Turbīna vienmēr griežas vienā ātrumā - ar ārkārtīgu precizitāti - 50hz! Lai tā mainītu saražoto elektrības daudzumu ir attiecīgi jāmaina tvaika daudzums, kas tai tiek pievadīts. ..... Un ir balansēšanas režīms, kurā turbīna griežas ar sinhronizētu ātrumu un tvaiks tiek pievadīts šī ātruma noturēšanai. Lai šo režīmu noturētu, ir jābūt tvaika rezervei, kas tiek izpūsta kondensatorā un poetenciāli pievadāma turbīnai, lai to sāktu slogot ražošanas režīmā un nezaudētu apgriezienus. Tvaika daudzuma saražošanas izmaiņas ir tālu no momentānas (pamācies fiziku), tādēļ momentānā balansēšana var notikt tikai ar tādu tvaika daudzumu, kādu nekavējoties ir iespējams ar vārstiem pārslēgt uz turbīnu.
Turpinam domu. Mēģinam izdomāt. Kas vispār ietekmē frekvenci un spriegumu.
Obmotka ap Tavu pimpi ietekmē frekvenci un spriegumu, pridurak. 
Viens amerikānis kādreiz ar Toyota Priusu aizbrauca uz vasarnīcu. Tīklā pazuda elektrība, tad viņš pieslēdza vasarnīcu pie sprieguma pārveidotāja, ko savukārt pie Priusa sistēmas. Kad Priusa baterijā pazeminājās spriegums, auto iedarbināja dzinēju un to atkal uzlādēja. Un tā visu laiku. Šis ir "maza mēroga elektrības ražošanas ar sprieguma stabilizāciju" piemērs, ko raimondsm tā gribēja.
vakar biju ciemos pie čomiem, kurus satieku ļoti reti. izrādijās jamie pirms pusgada nomainija labu malkas katlu pret granulnieku un tagad brīnas par to cenām, joprojām sēž uz dinamiskā elektro tarifa un pirms mēneša noslēdza ar tet līgumu par saules paneļiem. par paneļiem jau jāsāk maksāt, bet tet sola jamos uzstādīt tikai ap martu :D un vēl sieva čomam skolotāja, kura tagad streikos, un nesaņems algu par streika dienām. lieki biebilst ka majā ir auksti, jo jātaupa tagad uz visu. vobšem jautri :D
tikmēr es stundu pirms ierašanās mājās ieslēdzu no tālruņa siltumsūkni. ieeju siltā majā, un uz nakti sametu centrālapures kamīnā paša laukos sazāģētu malku. gāzes skaitītājs garlaicībā skumst
Domāju, ka nekā lētāka par dinamisko tarifu nav vēlarvien. Jo diezvai tet tev piemaksātu noslēdzot fiksēto / izlīdzināto. Katrā ziņā iepriekš lietojot izlīdzināto, beigās diezgan viegli nolasījās LE izveidotais drošības buferis ap 30%. Un tur, kur šiem tas nebija izdevies, pagājušā gada beigās bija kaudze ar līgumu pārtraukšanu. Man liekas, ka cerēt, ka šie piemaksās par tavu elektrību, ir veltīgi
Es nemaksātu līzingu par nepiegādātu preci.
Nu labrīt. Paša teta kalkulārorā dinamiskajam ir lielākais rēķins
Jaunākais forumā
- Šofera dienasgrāmata. (5249)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (15)
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (39)
- Tramps - ASV prezidents? (2658)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (609)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (5)
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (3)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (10)
- BMW F650 FUNDURO (1993. gads) (0)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (27)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
- test (0)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20662)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.