uupis rakstīja: BET TĀ TAČU IR LIETUVIETE!!!!!!!!!!!
Kura banka veel dod kredītu lietuvietei???????
Lietuvietēs vai šodien vai rītdien būs kapitālais remonts - trubu maiņa siltināšana - tas papildus slogs klāt īrei.
Un ja nopietni tad officiāli lietuvietēm kalpošanas laiks skaitās 25 gadi.
Daudzstāvu mājas vēl dzīvos
Atis Rozentāls, Žurnāls \"Nedēļa\"
13. februāris
www.tvnet.lv/...
...
Zvans skan priekšlaikus
Rīgas Tehniskās universitātes Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs Jānis Grabis atzīst, ka ažiotāža sacelta priekšlaikus. Viens no iemesliem tādam satraukumam varētu būt attiecībā uz 103. sērijas mājām, kas būvētas, sākot no 70. gadiem. Būvnormatīvi pārējām šīs grupas mājām paredz 120 gadu ekspluatāciju, bet 103. sērijai savulaik ierakstīti 60 gadi. Neviens nevarot pateikt, kāpēc tā atgadījies. Grabis pagājušajā vasarā piedalījies šīs sērijas ēku apsekošanā un secinājis, ka nav pamata runāt par drīzu to sabrukumu.
\"Priekšlaikus tas zvans zvana. Katram interesentam ir pieejami būvnormatīvi, un tajos ir norādītas ēku klases un ekspluatācijas ilgums. Savulaik aktīvi runāja, ka paneļu māju mūžs ir 50 gadu. Nav tāda skaitļa normās! Par Āgenskalna mājām teica: jājauc visas nost. Kāpēc? Jāveic konkrēta izpēte, un tad var runāt,\" drīzo sabrukuma ainu \"izgaismo\" Grabis, piebilstot, ka nevar runāt par vienu vai otru māju sēriju vispār, bet jāapseko katra konkrētā ēka. Ļoti daudzus namus padomju laikā būvējuši karavīri, un to stāvoklis objektīvi varētu būt sliktāks.
Kam varētu būt izdevīgi celt trauksmi tieši šobrīd? Jānis Grabis pieļauj, ka kāds cer uz Eiropas Savienības naudu renovācijas darbiem, tāpēc vēlas saasināt jautājuma aktualitāti. Var gadīties, ka zemes īpašniekiem būtu izdevīgi nojaukt padomju laika ēkas un to vietā uzbūvēt citus objektus. \"Ja kādam ir daudz naudas, tad jau var jaukt nost daudz ko, bet vienmēr jāskatās, cik tas ir lietderīgi. Neviena māja nav pilnīgi bez defektiem, bet tos var labot. Daudzas padomju laika ēkas neatbilst jaunajiem siltumtehnikas normatīviem, tās ir jāsiltina, kas prasa papildu izdevumus, bet nav runa, ka šīs mājas varētu sabrukt,\" uzskata speciālists.
Padomju betons bija stingrāks
Jāņa Grabja kolēģe Rīgas Tehniskajā universitātē, rūpnieciskās un civilās celtniecības inženiere Daina Brence radušos ažiotāžu uztver ar ironiju. \"Pateikt, ka Pļavnieki vai Purvciems kritīs, ir muļķības. Katra māja laikus ir jāapseko, bet tas ir dārgs un pamatīgs darbs, jāņem pārsegumu materiālu paraugi, un apsaimniekotāji to nedara. Kādreiz teica: Hruščova mājas sabruks. Tās stāvēs vismaz piecdesmit, ja ne simt gadu, cita lieta, ka kanalizācijas sistēma gan jāmaina. Krievu laikā betons bija stingrāks un to lietoja ar uzviju. Jā, paneļi kopš \"dzimšanas\" bija šķībi, bet tas nenozīmē, ka ēka sabruks. Kādēļ lai tā pēkšņi ņemtu un bruktu? Man vairāk bail būtu iet dzīvot dažās tajās mājās, ko mūsdienās ceļ, — paneli liek uz piecu milimetru maliņas, taupa dārgo betonu, grib lēti būvēt un labi pelnīt. \"Nebūvnieki\" taisās par būvniekiem, grib dzīvokļus ātri izpārdot un nedomā par tālāko,\" skarbi spriež Brence.
Ko te valsts var līdzēt?
Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka ministrija mājokļu politikas veidošanu un īstenošanu ir pārņēmusi tikai 2007. gada 1. janvārī, jo pirms tam ar to nodarbojās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šobrīd tiek strādāts un domāts par šā gada Rīcības plānu mājokļu politikas ieviešanai, kā arī papildināta EM darbības stratēģija šajā jomā. Urpena atzīst, ka dzīvojamā fonda renovācija ir viena no būtiskākajām problēmām, kuras būs jārisina, bet to nevar izdarīt dažos gados — tas prasītu ļoti lielus budžeta līdzekļus. \"Lai konstatētu, vai māja ir avārijas stāvoklī, nepieciešams veikt ekspertīzi. Tādas nav veiktas visām dzīvojamām mājām, līdz ar to jebkādus skaitļus nevaram ne apgalvot, ne noliegt,\" saka ministrijas pārstāve.
Ministrijas Mājokļu politikas departaments ir izstrādājis valsts atbalsta programmu Daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšana, ar kuras palīdzību daudzdzīvokļu namu īpašnieki varēs saņemt finansiālu atbalstu ēku renovācijai. Programma ir saskaņota ar citām institūcijām un drīzumā tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Ar šīs programmas palīdzību domāts paaugstināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, veikt to tehnisko apsekošanu, veicināt ēku renovāciju un uzlabot to tehnisko stāvokli. Atbalsta saņēmēji būs dzīvokļu īpašnieki. Programmas rezultātā tiks veikti 1120 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditi un 310 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas projekti. Līdz 2010. gadam īstenotās programmas kopējās izmaksas ir 6 920 000 latu.
Programmā tiks īstenots pasākums Energoaudits, kas paredz sniegt valsts līdzfinansējumu (2007. gadā — 70% apmērā, 2008. — 65%, 2009. — 60% un 2010. gadā — 50% apmērā, bet ne vairāk kā 200 latu uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai. Toties pasākums Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija paredz sniegt valsts līdzfinansējumu 20% apmērā no viena renovācijas projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, lai saskaņā ar enerogauditora ieteikumiem ekonomiski izmantotu energoresursus.
Vajag naudu, kuras nav
\"Nabadzības situācijā mēs esam spējīgi tikai kaut ko minimāli salabot,\" stāvokli raksturo SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Oļegs Kukainis. Viņš uzsver, ka agrāk standarti paredzēja ēku kapitālo remontu ik pēc 30 gadiem. Cilvēkus izmitināja citur, un veica konstrukciju stiprināšanu. Kurzemes rajonā gan lielāks satraukums ir par pagājušā gadsimta mūra un īpaši koka ēkām, kas tiešām var sabrukt. \"Ja izdotos iedzīvināt atkal šo ideoloģiju, ka ēkas ir jāatjauno pamatīgi, ja būtu rezerves dzīvojamais fonds, kur cilvēkus izvietot, varētu runāt par situācijas uzlabošanu,\" saka apsaimniekotāju pārstāvis.
Arī viņš atceras, ka daudzas mājas cēluši armijnieki un \"halturščiki\", kas zaguši cementu un tā vietā dāsni bēruši javai klāt smiltis. Šīs ēkas varētu būt avārijas stāvoklī. \"Mums ir skaidrs, kas būtu jādara, kā būtu jāveic ekspertīze, bet naudas šim mērķim nav. Man skapī krājas mapīšu kaudze, vismaz divdesmit, tās ir mājas, kuras jau sen uzskatītas par avārijas stāvoklī esošām, bet tajās joprojām dzīvo cilvēki,\" norāda Kukainis.
Laiki un prasības mainās
Inženieru biroja Būves un būvsistēmas valdes priekšsēdētājs, Latvijas būvinženieru savienības valdes loceklis, sertificēts būvinženieris un būvuzraugs Guntars Šterns uzskata, ka arī šobrīd būvētās mājas ir atšķirīgas kvalitātes — no pareizi izprojektētām un pēc visiem normatīviem uzbūvētām līdz tādām, kam nevar dot pat piecu gadu garantiju. \"Cēla pirmos privātmāju ciematus bez grunts izpētes, pēc principa — ka tik ātrāk pārdot. Cilvēki laimīgi iegādājās šīs mājas, un daudzviet atklājās, ka tās uzbūvētas pilnīgi analfabētiski. Lai nams būtu ekspluatējams pēc iespējas ilgāk, jāveic pareizi siltumtehniskie aprēķini, no siltumtehnikas viedokļa pareizi jāuzbūvē sienas, pareizi jāuzliek jumts un tā tālāk — par to visu var rīkot nedēļu garu semināru.
Mājas projektēšanā jāpiedalās profesionālam inženierim, jo arhitekts iedod vīziju. Pašam cilvēkam jāzina, kādu ēku viņš grib, jo prasības visu laiku mainās. Namam bieži vien paliek tikai karkass, iekšējais plānojums mainās radikāli. Pirms 30 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka virtuvi var savienot ar viesistabu. Nedomāja par kvadrātmetriem, galvenais bija istabu skaits,\" norāda Šterns.
Viņš arī norāda, ka nopietna remonta gadījumā ir jāvēršas pie profesionāļiem, paši saviem spēkiem iedzīvotāji prieka pēc var izlīmēt tapetes vai nokrāsot griestus. Lai ēka priekšlaikus nenonāktu avārijas stāvoklī, nepieciešams pareizi ievērot instrukciju. Daudzas reizes tieši cilvēku nevērība, ekspluatējot dzīvokļus, noved pie ēkas stāvokļa pasliktināšanās. \"Tas ir tāpat kā ar satiksmes noteikumiem — visi zina, ka tādi ir, bet ne vienmēr ievēro,\" salīdzina Šterns.
Kaut arī nebruks, jāuztur vien būs
Laimīgi varam secināt, ka lielais satraukums par drīzo māju brukšanu varētu būt nedaudz pārsteidzīgs un varbūt tiešām saistīts ar kādu banku interesēm vispārējā kredītu buma ietvaros. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri ēku apsaimniekošanu uzticējuši kādām sabiedrībām, nebūs jāmaksā par nopietnu rekonstrukcijas darbu veikšanu. Kad Ekonomikas ministrija sapurināsies un varēs sniegt konkrētu palīdzību, varbūt to vajadzētu arī izmantot un negaidīt plaisas māju sienās. Tāpat noskaidrot savas pajumtes tehnisko stāvokli \"daudzstāveņu\" iemītnieki var mēģināt jau tagad, cerot, ka apsaimniekotāji atbildēs godprātīgi — neslēpjot posta apjomus, bet arī neizpūšot no mušas ziloni.
----