No juridiskā viedokļa Tev ir absolūta taisnība. Tomēr nevar noliegt, ka jebkurš traucēklis taisnvirziena kustībai ir nedaudz kaitinošs. Nu ja ne apzināti, tad zemapziņā notekti.

Gribu palielīties. Braucot pa Tapešu ielu (lai apbrauktu Melnsila ielas korķus), pirms 7, vai varbūt 10 gdiem bija iespēja uzbraukt uz tramvaja sliedēm, lai apbrauktu bruģēto posmu, pa kuru vienmēr visi vilkās nenormāli lēni. Vajadzēja zinamu izveicību lai noturētos uz sliedēm, jo vietām grants abpus sliedēm bija izskalota riteņa dziļumā.

Vienmēr man bija liela zinjkāre, vai mani par to policija var sodīt vai nevar.

Vai kustība pa apli ir krustojums? (Es neko neapgalvoju, jo nezinu. Tikai interesējos.)

Tikai nesakiet, ka par cenu nebrīdināju. Bet ir tā vērts.

Ir cilvēki, kas spītīgi paliek pie "Tu man nenorādīsi kas un kā man tagad ir jadara", jo noteikumi, kaut kāda individuāla loģika vai konkrētā indivīda autoritātes viedoklis nesaskan ar kopējām interesēm.

Avārijas dēļ nelaišanas ir reti.

Arī apsteigt pa labo parsti nav nemz tik bīstami.

Lai cepjās tie, kam tas viss šķiet strīda vērts.

Es varu gan palaist, gan apsteigt vai apdzīt pa brīvo joslu, neatkarīgi no tā, vai ta ir labajā, kreisajā pusē apdzenamajam vai vispār pretējā virzienā.

Ja 3 joslu (vienā virzienā) šoseja ir tukša, tad arī es braucu pa vidējo joslu. Sajūta, ka labāk pārredzi abas puses, piedevām plašākas manevrēšanas iespējas abos gadījumos, ja kāds pēkšņi uzrodas no pretējās brauktuves vai izlido no meža.

1) Domāju, ka lielai daļa autovadītāju apsteigšanas manevrs asociējas (vai jūk) ar apdzīšanas manevru, kas standartā izpildāms pa kreiso pusi.

2) Vadītājiem, kas bijuši ārzemēs, ir manuprāt visai pareizs priekšstats par to, kurai joslai vajadzētu būt ātrāk un kurai vajadzētu būt lēnāk izbraucamai. Piedevām daudzi instruktori dēļ savas nepareizas bet visai loģiskas CSN interpretācijas ir jaunajiem vadītājiem mācījuši apsteigt pa kreiso pusi.

3) Ja lēnāk braucošajai a/m labā josla šķiet neizbraucama, tad var pieņemt, ka līdzīga tā var šķist arī ātrāk braucošajam.

Paziņu lokā ir precedents, kura dēļ, pārvietojoties ar auto Jāņu naktī vai Jaungada naktī pa Latvijas ceļiem, tiešām piebremzēju gandrīz pie katra nepārredzamāka krustojuma.

Citās dienās gan man tāda paranoja nav, tomēr es paturu prātā, ka jebkurā a/m var sēdēt piedzēries vadītājs, pārguris vadītājs, sirdstriekas vai insulta skartais, vadītājs, kurs ir psihiski vai psiholoģiski nestabils (kaut vai tāpēc, ka viņš šobrīd laupa banku). Utt.

Tieši visu augstākminēto iespēju dēļ šo izteikumu ieteiktu pārdomāt no sirds Tevis paša un Tavu tuvāko drošības labad.

Tomēr būtu tikai pozitīvi, ja tuvojoties a/m, kas vēlas apdzīt, apdzenamais padotu ceļu, īslaicīgi iebraucot šajā mazkvalitatīvajā joslā.

Man arī ir pašsaglabāšanās tieksmes un es, ejot pa dzīvojamo zonu, cenšos nepakļūt zem riteņiem ne tiem, kas ievēro, ne tiem, kas neievēro to zīmi pareizi.

Būtu vēl sērskābi vai trotilu piedāvājis...

(Šrotos benķi laikam vēl nevarēs dabūt, autiņš pilnīgi svaigs.)

(Ja vien šis vadītājs nav ļauns, spītīgs vai vienkārši stulbs.)

P.S. Interesanti Eiropā ir arī tas, ka tie vadītāji, kuri vēlas braukt ātrāk, nenervozē, neraustās un nemirkšķinās, bet mierīgi pagaida, kamēr lēnāk braucošs vadītājs kreisajā joslā pabeigs savu uzsākto apsteigšanas manevru, lai arī cik tas ilgs un lēns būtu, jo viņi ir pārliecināti, ka pie pirmās iespējas lēnākais apsteidzējs kreiso joslu atbrīvos.

Labprāt gan būtu arī parakstījies.

1) Banu dēļ - jauns niks un proksis bija viens no veidiem kā apiet banmašīnu.

2) Lai padarītu interesantākas diskusijas - laiks no jauna nika parādīšanas līdz brīdim, kad nika autors ir atpazīts kā kāds no veclocekļiem, ir dažādu intrigu un smieklīgu situāciju pilns.

Jebkuram cilvēkam kādreiz ir radusies vēlme kaut ko mainīt savā būtībā. Vārdu, profesiju, nodarbošanos, ģimenes stāvokli, reliģiju vai seksuālo orientāciju.

Jauna nika izveide daļēji apmierina šīs psiholoģiskās vajadzības. Protams, arī gadās sašmucēties pārējo acīs ar savu regulāro niku, bet diskusijās piedalīties gribās. Tad nu cepam jaunu identitāti.

Te viss kļuvis tik dinamisks, ka galvenais topics nošļūcis neatrodamā dienvidgalā...

Man šķiet, ka topicu nolaist tik zemu nav zolīdi.

Nezinu, cik labs ceļš remonta laikā ir Tevis aprakstītajā posmā.

Zinu, ka tajos gadījumos, kad uz ceļa, pa kuru es un mans auto spētu droši pārvietoties kā minimums 100 km/h, bet īpaši uzmanīgu zīmju izvietotāju dēļ jāievēro ātruma ierobežojums 50 vai 30 km/h ilgāk par par pāris minbūtēm, man "viss iekšā sāk vārīties". Varbūt man būtu jādomā par psihiskā stāvokļa apārstēšanu, tomēr savu draugu un paziņu lokā ir līdzīga nostāja.

Esmu mēģinājis pilsēta pārvietoties ar atļauto... Kaut man būtu VW Fana lēnība un izturība.

Problēma tāda, ka braucot ne ātrāk par 50 km/h, es sāku žāvāties, skatīties uz blakussēdošās sievas īsajiem bruncīšiem, pētīt piedāvājumus skatlogos, vai pat apbrīnot arhitektūras nianses ielu malās. Rezultātā ik pa brīdim attopos, ka vairs nepievēršu nekādu uzmanību ceļam un satiksmes drošībai vispār. Nerunājot par to, kādu traucējumu es radu plūsmai, kas visi kustās ātrāk par mani.

Es neesmu neviens no tiem īpatņiem. Vispār tur avārijas neesmu redzējis, lai gan braucu ikdienā.

P.S. Tur avārijas situācijas rodas tajos gadījumos, ja vienlaicīgi abos virzienos divi vieglie pa pusei apsteidz, pa pusei apdzen kādu platākuku tr.līdzekli, piemēram trolejbusu. Neliels līkums iepretīm Lukoilam bojā redzamību un tāpēc tur tā gadās.

Georga lentītes?

15. apr 2010 23:14

Aigars Prūsis

Sadzīves ainiņas

Vienu dienu man kāds krievu tautības kaimiņš jautāja: kādēļ latvieši tik ļoti neieredzot Krievijas karogu un Georga lentītes pie mašīnām? Kādēļ latvieši, ieraugot pie kādas mašīnas Krievijas karogu vai šo Georga lentīti, kļūstot tik dusmīgi, ka esot gatavi pat logu mašīnai izdauzīt? Ko tie simboli esot slikti nodarījuši latviešiem? Es tā padomāju, padomāju un vēl mazliet padomāju. Tad es šim prasu: vai tu zini, cik daudzi latvieši ir cīnījušies un krituši zem Krievijas karoga Pirmā pasaules kara laikā? Šis sakās, ka neko par to nezin. Tad es prasu, vai viņš zin, cik daudz latvieši ar lepnumu ir nēsājuši Georga lentīti? Viņš smaida un izskatās, ka šis pārliecināts par manu blefošanu. Tad es viņam atgādināju, ka tikai vienā Ziemassvētku kaujā vien pret vācu armiju Tīreļpurvā krita vairāk nekā 5000 latviešu karavīru, kuri kaujā devās ar Krievijas karogu. Tad es viņam atgādināju, ka Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks Oskars Kalpaks ir apbalvots ar Sv. Jura ordeņa 4. pakāpi (знаком Отличия Военного ордена святого Георгия ). Un tādu gadījumu ir pietiekami daudz, piemēram ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Tad es viņam prasu, kādās kaujās dalību ir ņēmis viņš, ka viņa nodirsto Opel Omega rotā Georga lentīte? Šis apvainojas, sakot, ka tas esot par piemiņu vectēvam, kas esot karojis pret vāciešiem. Nemaz neprasot, kāds viņa vectēvam sakars ar Liepāju un Latviju, saku, ka par piemiņu parasti uz kapiem aiznes ziedus vai vismaz mājās uzklāj galdu, atceroties kādus svarīgus notikumus. Vismaz tā mēs darām, atceroties savus varoņus, piemēram 11. novembrī. Tad šis saka, ka viņš lepojas, ka viņa vectēvs esot cīnījies pret fašismu, tādēļ tā lentīte. Es saku, ka arī lepojos, ka mans vectēvs ir cīnījies Otrā pasaules kara frontē, tikai tādēļ jau manu mašīnu Dzelzs krusta lentes (Das Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes) nerotā. Šis izbrīnīts prasa, par ko manam opim Dzelzs krusts iedots. Es atbildu, ka tāds viņam nebija, taču tavam vectēvam Sv. Jura krusts arī nebija. Šis turpina, ka tā lentīte esot simbols. Tad es prasu, kāds simbols ir tas Krievijas karogs viņa mašīnā. Šis atbild, ka esot lepns par Krieviju. Prasu kādēļ, viņš saka, ka tā esot varena lielvalsts, kas uzvarējusi fašismu. Kad redzu, ka jebkurš jautājums grozās ap fašisma sakaušanu, prasu, kādēl tad viņš savu mašīnu neizrotā konkrēti un precīzi ar simboliem, kas vizualizētu par viņam tik svarīgo uzvaru Otrajā pasaules karā, piemēram Georgija Žukova ģīmetni vai ar attēlu par sarkanā karoga pacelšanu virs Reihstāga. Šis plāta rokas, sakot, ka runāju kā fašists. Un tad es viņam sniedzu atbildi uz to, kas viņu tik ļoti satrauca: latviešiem riebjas, ka ar kaut kādiem simboliem viņiem visu laiku grūž sejā kaut ko un par kaut ko. Latviešiem riebjas patvaļīga vēstures interpretācija, faktu sagrozīšana jautājumos, kas skar pašus latviešus. Tālajā 1914. gadā latvieši ar ziediem un Krievijas karogiem tika pavadīti uz fronti, vēl 1991. gadā latvieši bija gatavi Latvijas karogam blakus turēt jaunās Krievijas karogu, kad Maskavā krievi cīnījās pret PSRS armijas tankiem. Vai neliekas savādi, ka kopš tā laika tik daudz mainījies? Kā jau gaidīju, vīrs tumši zilās treniņbksēs un melnā žokejcepurē atbildi nesniedza. Vien aizslāja uz savu pelēko opeli, virs kura vēja kratīta, purinājās izplūkāta un izbalējusi lentīte oranži melnā krāsā...

(c) Draugiem.lv