Pirmais piemērs - ja tev ir tāda problēma, tad speciāli būvēto kārbu, kur īsā sešiniecē ielikts garš sestais robs, vajag nomainīt pret standarta kārbu
Nezinu nevienu kārbu kurai būtu tāda starpība starp piekto un sesto - apmēram šādu izvēli zinu 2.5 ceškai, kur uz 95 piektajā ir ~2,5 un sestajā 2, kas ir pūtiena slieksnis tam motoram - bet nu tas ir deviņdesmito audī, tur pie dirsas un var braukt ar to piekto - tev, cik noprotu, ir kaut kāda lamata vispār bez skaņas izolācijas...
Otrais - pie pārbrauktuves man patīk piebraukt ar atļauto ātrumu; tas parasti ir normāls izšķiršanās ātrums kurā var pagūt apstāties.























Sestdien gadījās izkost vienu bik lielāku līkumu ar interesantu mašīnu. Mašīna bija B3 Audi 90 quattro kurā esošajam piecu katlu motoram ir piekarināts bik lielāks gliemezis kurš tajā motorā iepūš 480 zirguspēkus. Sākotnējā doma [manā galvā] bija ka es sēdēšu blakus ar kompi rokās, jo doma bija papētīt vai pūtiens nav par mazu, bet beidzās ar manu sēdēšanu pie stūres; labi vien bija jo kamēr nepieradu, tas paātrinājums bija biedējošs arī sēžot pie stūres
Tā kā brauciena mērķis bija papētīt turbīnas darbību, tad visi atvilcieni notika trešajā robā, vidējā atstiepiena norise - trešajā pie kādiem 50 tiek iemīts pedālis grīdā, mirklīti vēlāk, virs 3k, par to kas tūlīt notiks sāk brīdināt šņācošs turbīnas svilpiens, vēl mirklīti vēlāk, sākoties pūtienam, mašīna kādu acumirkli domā kurā virzienā tā vēlas paātrināties; svara pārnese kopā ar strauji pieaugošo griezes momentu tajā brīdī liek torsenam bik pacīnīties ar griezes momenta sadali pa asīm, procesā parādoties nelielai sajūtamai mašīnas nestabilitātei; acumirkli vēlāk, kad pūtiens nostabilizējas uz 1,6 bāriem, nestabilitāte pazūd un mašīna sāk paātrināties kā pa sliedēm, vienlaicīgi parādās "tuneļa vīzija"; viss kas sānos paliek nesvarīgs un redzams tikai tas kas atrodas priekšā - trīs sekundes vēlāk gliemezis ir uzpūtis spidometru no 70 līdz kaut kur virs 120 un ir laiks atmesties. Pēc pirmā piegājiena, četrus pūtienus un lielāko daļu Deglavenes vēlāk, kamēr īpašnieks staķikā gāja pēc alus, es ar mēreni drebošām rokām pārskatīju datorā log failu - pēc tam vēl bik pabraukājām apvedceļa virzienā, tad jau vismaz sāka pazust tā šķērmā sajūta paātrinājuma laikā...
Šobrīd vēl tā motora pilnu sniegumu nevar pielietot, ar esošo kārbu mēģinājums pielietot starta kontroli lai uzsāktos ar četriem kaucošiem riteņiem ar lielu varbūtību beigtos ar zobratiem uz asfalta, tādas kārbas kā esošā cilvēki ar starta kontrolēm ir iznīcinājuši arī ar 300 zs motoriem - šī problēma tiks novērsta netālā nākotnē. Īpašnieka mērķis ir zem 12 sekundēm ceturtdaļjūdzē - salīdzinot to ar dažu šī foruma lietotāju apjūsmotajiem "pusbomžu" elektromobīļiem [model 3, i-pace utt], redzams ka to niknākās versijas ceturtdaļjūdzi spēj noskriet apmēram tikpat ilgā laikā.
Pie viena nobraucot kādus, hvz, 20 - 30 kilometrus, varēju pārliecināties ka mašīna ar šādu paātrinājumu ikdienas lietošanai ir ne tikai nevajadzīga, bet arī kaitīga - tajā īsajā gabaliņā man bija veselas divas iespējas padirst vadītāja apliecību...