Mani šitentajā tofikā uzjautrina divas lietas. Pirmkārt, pati tēma, kas kaut kā liekas ļoti nedabiska - jaunietis, kas nodarbojas ar makšķerēšanu, var paceļt desmit štukas vērtu mašīnu, grib pirkt lielu kasti bet nezina ko nopirkt, tik ļoti, ka jālieto kāds forums - kaut kā ož pēc foruma atdzīvināšanas ar kreisu lietotāja profilu Otrkārt - filosofija ka "lielam cilvēkam vajag lielu mašīnu". Te kādi reperi salasījušies, kas braucot rokas uz visām pusēm vicina, vai? Es esmu 1,95 garš un 105 kilo smags - golfa klases mašīnu uzskatu par vispiemērotāko risinājumu, vietas pietiekami, par manevrētspēju vai spēju ielīst šaurās stāvvietās nav jāsūdzas. Līdz šim mazākā mašīna, ar kuru ir sanācis braukt, bija Corsa A, arī tur nebija ne mazāko problēmu ērti iekārtoties pie stūres, vienīgi tā kā tur bija klasiskais risinājums ar fortačkām, lai izbāztu roku pa logu, to bija jāsaliec

Par šo tavu problēmu - iedomāsimies ka pie mums ir sistēma kā britiem, kur serviss, kas dod apskates nakļeni, arī var remontēt - es aizbraucu uz apskati šādā servisā - un man jau ir izdevumi uz 55 eirām par apskati - un šāds serviss izdomātu ka man ir jāmaina tevis nosauktās lietas [nevis kā patlaban, apskatē, kur tikai izdrāž par problēmu] - BET MAN TĀS NAUDAS NAV - ko nu? Jā, tā tiešām ir problēma. Jā, nu varētu kā vācijā - lai izsauc mentus un liek mani cietumā, par to ka man nav naudas.

Mani atkal uzjautrina tavi izmisīgie centieni saskatīt manos komentāros kādus uzbraucienus...

Atver savas acis, "sabīdītāj", kam ļoti vajag dabūt apskati, tas to apskati arī nopērk Protams, ir vajadzīgi gali, un droši vien kurā katrā apskates punktā pa šādam darbiniekam nav, bet nu vispār ir. Nezinu arī par kādiem fankenšteiniem tu te filosofē, no divām mašīnām sametināta viena mašīna parasti apskates iet normāli, nav jau tik grūti nomaskēt Tā ka ja tu domā ka apskates nakļene reālistiskam pircējam nozīmē ko vairāk par iespēju gadu braukt, tad tu esi ļoti naivs.

Protams ka patlaban vienam ekoloģijas fanam nav problēmu - un protams ka problēmas būs tad, ja viss ciems vai viss rajons/kvartāls būs pilns ar šādiem faniem. Laukos tāpat katrā mājā, kurai ir pieeja pie trīs fāzēm, ir trīs fāzu rozete un 25 vai 40A automāts ieejā - bet viss tas pasāciens pastāv tāpēc, ka visi vienlaicīgi nemetina ar lielajām svarkām/nezāģē malku/nedarbina lielus kompresorus/whatever.

Jā, nu tieši par sabiedrības atšķirībām arī domāju - tādā sabiedrībā, kurā apgrozās tāds večukiņš kā tu, pieņemts nolocīt naudiņu par mašīnu - vai sabīdīt līzi - un tālāk pirst sēdeklī - man tikmēr viens paziņa paretam sausā laikā braukā apkārt ar skaistu 1981 E21 318 bembiju, kuru šis cēla pāris gadus, vispirms kādu gadu pa vakariem metinot, jo tā mašīna bija caura kā siets, burtiski - un vēl kādi pāris paziņas, kam ir līdzīgas mašīnas līdzīgos procesos.

Britu sistēma ir līka, un to nav vērts apskatīt. Es jau kādus 7 gadus sēžu vienā britu audī forumiņā un tāpēc ir sanācis uzzināt no viņiem pašiem, gan tieši, jautājumu/atbilžu formātā, gan novērojot ar ko viņi brauc un ko viņi dara, kā tā viņu sistēma darbojas. Viens caurums ir tas, kuru te jau pieminēja - ka serviss nomaina visādas labas detaļas, bet ir arī otrs - tas ka viņiem ir visādas pārbūves jāreģistrē, laikam līdzīgi kā mums, bet tā kā apskates veicējs nav saistīts ar reģistrējošo organizāciju [DVLA], tad nav problēmu dabūtu apskati tāpat. Vēl jautrāk, ir bijušas reizes, kad esmu bijis šokēts, redzot kādas pārbūves viņi savā personīgajā garāžā mēdz izveikt - man visvairāk iekrita atmiņā situācija, kur čalis sēdināja audī, nofleksējot priekšas statnes īsākas, izgriežot ārā gabalu, lai varētu ielikt īsākus amartus, un pēc tam ar svarku sametināja - pie mums par šādu modifikāciju būtu trijnieks momentā, viņš, visdrīzāk, apskati dabūja pat aizbraucot ar to piekari uz servisu. Cita lieta, par kuru man sāp sirds, to redzot - viņiem ir modē taisīt Sport Quattro replikas, vai nu tikai funkcionālas - paņemot veco, kantaino Coupe quattro, pašu par sevi retu mašīnu pārzāģējot uz pusēm, izgriežot 15 centimetrus ārā, un sametinot kopā, vai arī arī vizuālu, kur procesā jāiznīcina veselas divas retas mašīnas, ne tikai CQ, bet vēl arī B2 A80 divu durvju sedanu, no kura vajag jumtu un durvis - šādus frankenšteinus sametina un ar tiem drīkst bez problēmām braukt pa ceļu. Par normālām pārbūvēm, kurām pie mums jāsmērē otrās pakāpes pārbūves papīri, nemaz nerunāsim.

Runājot par apskates biežumu - mani interesē kāpēc D1 kategorijas busiem ir divas apskates gadā - kāds tur ir racionālais pamatojums? Paņemsim par piemēru mk2 VW LT - pirmās paaudzes sprinterim noteikti ir tādas pašas komplektācijas - LT35 pasažierim, mašīnai, kas precīzi ierakstās B kategorijā, ar 3,5 tonnu pilno masu, garo, augsto virsbūvi, deviņiem ķebļiem četrās rindās un vēl 1,8 metru kravas nodalījumu, ir jāiet apskati reizi gadā, kamēr tādam pašam busam, kur vienīgā atšķirība ir šaurāki ķebļi pa trīs rindā, un kravas nodalījuma vietā ir iebāzta piektā ķebļu rinda, ir jāiet divas reizes gadā - kāpēc? Vai D1 kategorija busu automātiski padara par maršrutku?

Un vēl par modifikācijām - mani uzjautrina divas dabas parādības. Pirmā - pie mums eksistē interesants lohotrons, novērots stiliņā uz entajiem B3/B4 audī, kvatrām, kur ielikta sešu robu kārba - oriģinālos kronšteinus vairs neražo un oriģināli tāda kārba tajā virsbūvē nāca tikai S2 kupejai un avantam, attiecīgi tādus nopirkt var par elpu aizraujošiem cipariem [jebajā stāv, vai stāvēja, uz buy now viens pārītis par 1k eiru - ejošā normālā cena diez vai zem 500 būs] - vai arī būvēt augšā savus kronšteinus, kur uzreiz iestājas otrās pakāpes pārbūves projekts - VAI - nopirkt kādā ārzemju tjūninga internetveikalā šādus būvētus kronšteinus, uz kuriem ir arī virsū šī kantora skaists uzraksts - un mašīna apskati iziet... Tad nu domā, vai maksāt pārsimts eiras ārzemju kantorim, vai atstāt tās pārsimts eiras tepat, bet jāties ar papīriem. Nerunājot nemaz par to, ka mūsu plānā galdiņa urbējus nemaz nesatrauc tas, ka oriģinālie balsti ir uztaisīti tā, lai avārijā tie nolūztu, tikmēr viņi prasa rasējumu čupu, bet pieļauj tērauda konstrukcijas.

Otrā - tā interesanti redzēt to starpību kā tiek ierobežotas pārbūves pie mums un citur, palasot somu pajalle.com . Viņiem ir baigā birokrātija - mums arī - bet viņiem vismaz aizliegumi ir saprātīgi, kamēr pie mums vienkārši aizliedz. Interesanti, piemēram, redzēt esošā Scirocco modeļa pārbūvi uz pseido pilnpiedziņu, izmantojot golfa tiltu, grabažnieka grīdu un bāku, kurai piepārots scirocco bākas kakls - TUR tā ir pārbūve ar papīru kaudzi, TE tā ir aizliegta - kāpēc? Jā, tas ir labs jautājums.

Ak un jā, te dažs labs pieminēja hrenonu. Bet tas arī ir ļoti interesants stāsts. Dažs labs halogēnlukturos ieliek hrenonu un labi noslēpjot blokus, arī iziet TA, sevišķi ja tie ir lēcu lukturi - tas nekas, ka viņam tie kudiž vairāk lūmeni tiek savākti halogēnluktura starā. Tikmēr ja es gribētu sev sabūvēt īstus, kvalitatīvus ksenona lukturus ar atbilstošu funkcionalitāti - kaut kur netā redzēju internetveikalu, kas tirgo labus aftermarketa ksenona projektorus pa 200-300 eirām pārī, un var jau arī izmantot kādu oriģinālo ksenona lukturu detaļas - apmīzēji man ir, un pat tādu bezjēdzīgu lietu kā automātiskie līmeņotāji varētu iebāzt, un to visu izveikt ar lukturiem ar caurspīdīgu vai izslīpētu stiklu - bet apskate nespīd, jo nav stikliem ksenona marķējums - bet iziet apskati ar noslēptu ksenonu, kas dod ksenona staru, arī nevarētu, tikai halogēna staru - kur ir loģika un taisnība?

Sasmējos par to tekstu "jo čalis izdomājis, ka kvēpu filtri un tamlīdzīgas iekārtas ir priekš lohiem un normāli pacani pērk kreiso dīzeli". Šaubos ka mašīnām, kas vecākas par 10 gadiem, vispār ir kvēpu filtrs. Kreiso ķīseli, kurš ir tik nekvalitatīvs, ka tā degšanas īpašību dēļ rodas jūtami kvēpi, kādi ar tanka ķīseli nav, arī varēs liet mašīnās, kuras nav jaunākas par 15 gadiem. Pamatā gan baidos ka šādai dabas parādībai iemesls ir cits - domāšanas veids "braucu ar dīzeli - tātad nav jātaupa" - visbiežāk izpaužas kā lidošana uz šosejas, bet kādu barošanas sistēmas bojājumu, kura dēļ patēriņš varētu pieaugt par kādu litriņu, arī var ignorēt. Cits stāsts ir jaudas celšana, bet tur parasti viss ir atkarīgs no īpašnieka sajēgas un uzskatiem - ķīseļu fani parasti uzskata ka ķīselim ir jākūp [pie optimālās gaisa/degvielas attiecības ķīselis izdod pelēkus dūmus]

Tu izlaidi vienu svarīgu punktu - tas ir jādara PAŠA ROKĀM. Celt, vai vismaz uzturēt, vecu mašīnu pilsētas servisos ir ļoti dārgs prieks ar apšaubāmu gala rezultātu. Par piemēru varu minēt problēmu, kādu pirms pāris mēnešiem novērsu savai golfmašīnai - lielākā daļa blīvslēgu veci un sakaltuši, pa 1,7k km pazuda puslitrs eļļas un atbraucot mājās no liepājas un iebraucot garāžā, izkāpjot no mašīnas var ostīt sadegušas eļļas smaķeli, un ārēji motors diezgan eļļains. Servisā samainīt tos blīvslēgus droši vien paceltos uz pāris simtiem, ja vēl raut nost galvu un slīpēt vārstus, vēl kāds simtiņš klāt - dižās pilsētas servisos, kuros ieruba stundu likmi, gan jau vēl jūtami vairāk - man tas pasāciens pacēlāsās uz kaut kādām 85 eirām, raujot nost galvu, saslīpējot vārstus, izkasot vismaz milimetrīgu izdedžu kārtu no degkamerām un izplūdes kanāliem, jaunus blīvslēgus visās iesaistītajās malās, pie vienām sāpēm jauna zobsiksna, jo esošās noskrējiens nebija zināms [rulli atstāju esošo, priekš kam mainīt labu detaļu, kuru nomainīt prasa 10-15 minūtes laika], un vēl procesā galva, vārstu vāks, drosele un ieplūdes kolektors tika nokasīti un nokrāsoti. Nu labi, motortelpa un piekare, tie vēl tā, tur ir zināma garantija ka servisā vismaz funkcionālo rezultātu panāks - bet ja būs jātiek galā ar rūsu apakšā, tad baidos ka metodes var būt līdzīgas, kā te dažs labs izmanto, tik vien ka par to būs jāmaksā.

Zinot kādas mašīnas tu regulāri maini, tu diez vai pat apzinies kādu situāciju parasti apzīmē ar vārdu kombināciju "diezgan daudz rūsas" - noteikti tā tu sauc tādu situāciju, kā manam golfam, kur pie vienas priekšējās arkas ir lielāks burbulis, daži pleķi uz vienas aizmugurējās durvis, rūsa zem aizmugurējo arku mazajiem moldingiem un sarūsējušas divas aizmugurējās lūpas tipiskās vietas. Ja tu ieraudzītu mašīnu, kurai tiešām ir daudz rūsas, visdrīzāk noģībtu

Kā jau tur atbildēja - tā ir VIRSPUSĒJA rūsa. Ja tev būtu kāda sajēga, kā ir uzbūvēta mašīnas virsbūve, tu šito nebūtu iemetis par piemēru. Tur bildēs redzami aprūsējuši/sarūsējuši slodzi nenesoši bleķa gabali, kuri no stiprības viedokļa tur pat vispār varētu izkrist, bet jūtami nekas nemainītos - tur vienīgā interesantā bilde ir tā, kurā redzama rūsa pie aizmugurējo durvju kreisās augšējās eņģes.

Kāpēc gan tā? Tāpēc ka ir veci un vārgi. Mana vecmāmiņa agrāk uz 800 vai cik tur metrus attālo veikalu gāja pati - tagad reizēm atkal iet, bet bija viens periods kad tikai ar mašīnu bija jāved. Izvirtība nav definējama metros, bet gan pēc vajadzības un rezultāta.

Ja kāds no kaut kā izlokās, tad tas esi tu, no saprotama jautājuma uzdošanas - ir jautri uzzināt, ka es izlokos, jo tavs savārstījums, kā izrādās, esot bijis jautājums... Uzskaitīt pēdējās desmitgades darba vietas? Aizputes ceļinieks, bruģēšana, nedaudz autoserviss, gadījuma darbi ačgārnajā salā, karkasa mājiņu būvniecība, vietējais šprotu konservu ražotājs, vispirms galvu griezējs, pēc tam kūpinātāja palīgs, tagad nesen nomainīju dzīves un darba vietas, tagad ir gateris, asinātava. Kad nākamreiz vēlies uzdot kādu jautājumu, uzdod to saprotami.

Par pārējo, nu jā, ar laiku, cerams, tev pieleks.

Nu tava loģika ir tiešām graujoša, ja paņemot nevajadzīgu lietu un ieguldot tajā daudz darba un naudas, tas saucas "lietas x iegāde ar radinieka y palīdzību"... Par ko man būtu jākaunas, interesanti? Es apzinīgi daru savu maizes darbu, brīvajā laikā mani šad un tad vēl atrod pa kādai haltūriņai, tb manas spējas ir cilvēkiem pietiekami vajadzīgas.

Interesanti, kā dzīvesveids, kas satur regulāru mašīnu mainīšanu, var nebūt sliktāks? Mašīna ir pārvietošanās līdzeklis, nevis kaut kāds ponta objekts, un taisīts pamatīgāk nekā, teiksim, apenes, un tāpēc maināms retāk. Normāli cilvēki nopērk normālā stāvoklī esošu mašīnu, sataisa vēl kas taisām, un tālāk brauc nākamos 5-10-15 gadus. Zinu diezgan daudz tādu. Un nav daudz tik krutu, kā te dažs labs, kas citam tirsīs ka tu, lūk, esi lohs, jo brauc ar vecu naglu kasti, kas vispār nav mašīna, jo, lūk, izlaiduma gads pārāk vecs - vienīgi dažus interneta varoņus.

Ja tu savu sābu vai kas tev tur ir, pa pusei izjauktu un noliktu garāžā, tas būtu "garāžā pūstošs šrots"?

Man nav nevienas mašīnas, kuru varētu saukt par "garāžā pūstošu šrotu". Audī ir labākā tehniskā stāvoklī nekā tas bija kad vēl ripoja pa ceļu - tik nav neviena, kas to saliktu. Bet nu - nasing spešal. Zinu arī cilvēku, kurš desmitgadīgu audī, par kuru tika vēl maksāta līze, kādus trīs gadus turēja uz klučiem kārbas defekta dēļ, un kad beidzot līze bija nomaksāta, beidzot samainīja kārbu un pārdeva...

Tev, iespējams, nedalec, bet es mašīnu labumu nemēru pēc izlaiduma gada un eironcap zvaigznēm, bet pēc praktiskākām lietām. Pa štuku var pa 500 eirām sameklēt kādu B3 A80 ar 2.0 motoru un pa otrām 500 eirām sapirkt čupu detaļu pēc kuru ielikšanas tā mašīna darbosies kā pulkstenis vismaz uz nākamajiem pieciem gadiem [un izbraucot ārpus pilsētas - izbāzīs kasiņa prīmusu ekonomijā ka nemetas] - var arī kādu mk3 golfu, tik tad jāatrod saglabājies eksemplārs. Uzskates materiālam varu piedāvāt savu golfu, jo tas ir tajā pašā cenu kategorijā - man tur motortelpā, ja neskaita galvenos agregātus, ir "vissirslikti" - esmu iztērējis kādas 150 eiras, un vēl būs jāiztērē kādas 300-400 eiras, lai motortelpa būtu skaista, tīra, sausa, ar smuki nokrāsotām detaļām, bez liekām skaņām un ar visiem mezgliem funkcionējošiem tā, kā ražotājs to ir paredzējis. Ko tu par šādu summu var izdarīt kādai pēdējās desmitgades kastei, nu žiķeļus izņemot - ? Samainīt siksnas un ruļļus un eļļu?

Nu tad nolaidies no saviem krutuma augstumiem, atklāsi ka to pašu rezultātu var sasniegt arī citā cenu kategorijā. Es pēdējo pusotru gadu apgrozos interesantu jauniešu aprindās, un viena lieta, par ko es varētu viņus apskaust - saturīga brīvā laika pavadīšana - braukā uz dižo pilsētu uz visādiem pasācieniem, apceļo latviju, apceļo eiropu - študenti, ar mēneša ienākumiem varbūt pārsimts eiru apjomā, varbūt mazāk - kādam varbūt ir velosipēds, un tie tur arī ir personīgā transporta griesti. Un tas - dzīvojot liepājā. Bet dzīvojot rīgā arī tiešām var nevajadzēt izbraukt no turienes biežāk nekā es līdz turienei aizbraucu - jo no tā, kas latvijā notiek, vismaz 80% notiek TUR - nu tad par ko mēs te vēl runājam?

Ar to ka man ir argumenti, balstīti uz veselo saprātu un praktiskiem apsvērumiem, bet tev - uz izjūtām. Ko man, tavuprāt, vajadzēja darīt ar to nevienam nevajadzīgo mašīnu - palaist naglās? Iedošu tev vēl kaut ko, par ko patirst - salieķim pamatā ir divi rāmji, viens izbijis muteres ričuks, otrs kaimiņa atdots, bet lielais sākās ar brālēna atdotu velosipēdu, kas nu ir pārcelts uz klasesbiedra atdotu rāmi - apmēram tas pats, kas abām mašīnām, tikai mazākā formātā...

Un nē, muteres dzīvoklī vairs nedzīvoju, tajā tagad dzīvo viņa pati - tagad dzīvoju vecmāmiņas mājā, mājā, kura jau vairākus gadus ir norakstīta uz mani. Pēc tavas graujošās loģikas, protams, tuviniekiem piederošu un neizmantotu īpašumu izmantot nedrīkst - man būtu jāceļ pašam sava māja, bet pēc vecmāmiņas nāves šī vai nu jāpārdod, vai jānodedzina - vai ne?

Atliek jautāt - kā diez padomju laikā bez šīs ļoti nepieciešamās lietas iztika? Tad nevarēja kā tagad - nolocīt štuku un nopirkt labu mašīnu, uz sitiena.

Protams, ir kam mašīna ir nepieciešamība - bet pilsētnieki tur ir pēdējā vietā. Es, piemēram, dzīvoju novada centrā, 50 km no liepājas - liepājas autobusu parka autobusi te iebrauc darba dienās 4x dienā, sestdienās 2x dienā, svētdienās 1x dienā - vasaras sezonā vēl varbūt ir viens divi sezonālie maršruti un vēl pa kādam leišu autobusam. Bet ja dzīvotu kādus 10 km no novada centra, tad vispār ir čau.

Pilsētās tikmēr mašīna bieži vien vairāk ir izlaidība, nevis nepieciešamība. Atgriežamies pie sākotnējā punkta - vai tad tur nav autobusi, tramvaji un dižajā pilsētā arī trolejbusi, ik pēc dažām minūtēm? Diez no kurienes tie korķi dižās pilsētas ielās rodas? Ja es dzīvotu pilsētā un ārpusē degunu izbāztu reizi ceturksnī, tad es mašīnas likvidētu nost - ar velosipēdu korķos nav jāsēž, ahūnus degvielas daudzumus jo vai nu jāsēž korķos, vai jākustina uz priekšu mašīnu ar remdenu motoru, nepatērē - TA nav, OCTA nevajag, logu neviens neizgrabinās lai nozagtu maģi, sabuktēt arī nesabuktēs - ja arguments ir ģimene - eksistē arī tandēmi un citi risinājumi - un tur visi tie pulciņi un teātri - tur atkal eksistē sabiedriskais transports...

Lādē ar to, kas ir pieejams. Noteikti ka optimālais risinājums ir trīs fāzu 400v uz kādiem 20A. Man ir slinkums meklēt reālos ciparus, bet baidos ka simts kilometrus pa šoseju diez vai bez pārdesmit kilovatstundām izdosies nobraukt, drīzāk vairāk - kas situācijā, kur varētu atlicināt vienas elektriskās tējkannas jaudu nozīmētu 12 stundu uzlādi.

Politkorektums gan saka ka nacionālisms ir rasisms...

Šaubos - lasi kanibāla tekstus.

Nu jā, un visa latvija dzīvo tādās mājās, dzīvokļos pa 200 štukām...

Nu, šitas uzskatāmi parāda ka tu dzīvo uz citas planētas, ja "praktiski visiem ģimenē ir 2 vai 3 auto". Vidējā latvieša ģimenē vairāk par vienu mašīnu ir vai nu ja vīram ir hobijauto, retās situācijas, kur gan vīram, gan sievai vajag mašīnu vienlaicīgi [uz sitienu nāk prātā kādi pāris tādi laulātie pāri], vai ja viena mašīna ir ar īpašu funkcionalitāti - situācijas, kur ģimene dzīvo lauku mājā, brauc ar vienu mašīnu, bet pie mājas ir personiskais lūžņu laukums, 5-10 nomestas grabažas, neskaitās.

Mistisks "vidējais patēriņš" ir neko neizsakošs cipars, ļoti atkarīgs no dzīvesvietas un braukšanas paradumiem. Ja tu nosauc kaut kādu "jāņu izbraucienu", tad dajoš izbrauciena vidējo, nevis "mistisku vidējo".

Bet uzzināt prīmusa reālu vidējo patēriņu varētu no cilvēka, kam otra mašīna ir ar spēju paātrināties, un kuram ir veselīga attieksme pret prīmusu, nevis aiz sajūsmas piečurātas bikses. Tā kā te tāda nav, tad vienīgais veids kā to varētu uzzināt - aizņemoties uz kādu mēnesi to tavu prīmusu un pabraukājoties - baidos ka cipari nebūtu tik smuki kā tu te sauc.