Bērns tur māžojas, bet vai tad reāli kaut ko var vinnēt tā patiesi? Hotdogs par puscenu? Jā, par puscenu, otra puse pašam jāpiestiķē. Tas pats ar kafijām u.tml.

Un kas tad no tā? Vispār covida būšana padarījusi cilvēku izpratni kaut kādā ziņā nenormālu. Visiem iestājies liels biezpiena trūkums organismā un neviens vairs neatceras, kā bija pirms 2 gadiem. Varu atgādināt - bērni slimoja. Jo mazāki, jo biežāk. Temperatūras, iesnas u.tml. lietas bija normāla parādība un to uztvēra kā neizbēgamu rudens/ziemas sastāvdaļu. Visādi brīnumi ceļoja, t.sk. arī tādi vīrusi, kas momentā temperatūru uzcēla par variākiem grādiem (burtiski). Man pašam ir bijis, ka naktī pamostamies abi ar sievu un konstatējam, ka bērnam ir 40,5!

Bērnībā es nedēļu noslimoju ar kaut ko. Saka, gripa esot bijusi varbūt. Stipri paaugstināta temperatūra man bija aptuveni nedēļu. Runā par 39, pats jau diži neatminu, mazs biju - vecums kā Tevis aprakstītajā piemērā. Pēc tās nedēļas biju tāds pavārgs kādu brīdi, bet neko, joprojām dzīvs, kā redzi.

Paslimot, starp citu, galīgi nav slikti, jo organismam tomēr jāpierod pie visa kā, kas nu mums te apkārt ceļo. Bērnudārznieki ir ļoti labs piemērs, kad no relatīvi sterilas vides nonāk vesela bara bērnu vidū, kur kādam pilnīgi noteikti kas ir. Puse laika tur, puse mājās. Un paiet viens, otrs gads - un slimo jau stipri mazāk. Tas izteiktāk pirmajiem bērniem. Nākošajiem jau labumi tiek no vecākajiem un tie jau slimo mazliet mazāk.

Iešauj, draudziņ, vēl 1 būsterīti, uzreiz būs līksmāk ap sirdi

Jāatzīst, arī man tas liekas samērā nenormāli. Ja ģimene dikti ievēro visus norādījumus un izolējas no mazliet tālākiem radiem - nu figs ar viņu, bet tiešie radinieki... Saprotu, ka ģimenes ir dažādas, bet šādi kādu "izolēt" kā tādu spitālīgo? Nē, es piesliecos Kasiņam, tas tiešām man nav saprotami.

Neliels stāsts iz dzīves. Pazīstu vienu īru, kas Latvijā dzīvo jau krietnus gadus. Pirms tālāk aprakstītā notikuma bija diezgan liels covida lietu ievērotājs. Čipojās brīvprātīgi un visā visumā sekoja vadošajiem rīkojumiem. Pētīja statistiku un šausminājās.

Tagad aizbrauca mazliet paceļot un pa ceļam nolēma apciemot ģimeni Īrijā. Kā nu gadījās, kā ne, tests viņam uzrādīja omikronu. Cik tur testus taisījis un kāda kārtība, neatminu, bet maksāt nācies pašam. Lidot uz Latviju nesanāk, jādzīvo tur 2 nedēļas. Vecāki uzņēmuši, bet vai nu tie trakoti bailīgi, vai skarbi noteikumi, bet cilvēks dzīvojis kā cietumā. Ierādīta 1 istaba. Ēdienu pienesa, uz ateju gājis ar uzpurni. Tikām papildus darbam arī daudz internetā pētījis, kas tad visa omikrona sakarā notiek, kā teiktu msh, ačgārnajā salā. Pēc statistikas pētīšanas viņam, mani satiekot, bija viens vienīgs jautājums - kāda velna pēc TĀDAS slimības pēc man bija visi šie sarežģījumi? Cilvēks nepavisam vairs nav pianista pielūdzējs.

Var jau apgalvot, ka viņu statistika ir slikta un mūsējā ir patiesāka, ka slimnīcas ir stāvgrūdām pilnas un mediķi ir pusmiruši (kā tas viss tiek apgalvots pēdējos 2 gadus), bet ir vērts padomāt - kā tad tā, ka ne jau jaunietis, kam ieskati mainās katru nedēļu, bet pusmūža cilvēks ar stabilu uzskatu par lietu pēkšņi šādi izmainījās.

Droši zini? Ja tā, tad tas labi, bet nu reiz jāapgūst čipiņi, kas patiešām ir lielākā skaitā, kā līdz šim ir bijis, gan jau arī šāds stāvoklis būs visai īslaicīgs.

Tu paklausies ekspertus. Tas elektromobilis ir tik prasts un tur tik maz detaļu, kas nekas nav pat jākopj. Reizi 2 gados iešauj būsterīti, aizrauc uz Zviedriju, pasēdi karantīnā, apkop auto, atbrauc, pasēdi karantīnā u.t.t.

Tevis teiktais no vienas puses izklausās absurdi, bet kaut nu tā būtu...

Cik nu zociālajos tīklos un visur citur dzirdēts, tad ir tiešām sajūta, ka apgalvojums, ka covids kaut kad varētu beigties un viss atgrieztos +/- vecajā ritmā (nu puslīdz) tiek uzskatīts par reālu ķecerību.

Nu ko, nēsās medicīnisko uzpurni, pēc katras lietošanas reizi to gādīgi iestūķējot kabatā.

Ar laiku top tāds pūkaināks un nesmukāks, bet lietojams tikpat labi kā auduma lupatiņa.

Strādāja jau tas fonds efektīvi tādā ziņā, ka ja ceļiem bija domāti x miljoni, tad x arī tika. Bet tā kā vajag te pastutēt "Latvijas pastu", te "Air Balticu", tad nu fonds izbeidzās un tiek iedots tik, cik nu tiek, cik man zināms.

Skumji ir tad, ja viņi ir piespiesti to darīt, teiksim, darba dēļ.

Ja paši izvēlējušies, tad jau mazāk skumji. Var jau saprast cilvēkus, kas 2 gadus klausījušies "tu nomirsi, būs pizģec", bet katrs savas laimes kalējs tomēr.

Vai tik nebija tā, ka drīkst kaut vai pie Vasjas, bet detaļas gan jāizmanto ražotāja noteiktās?

Tas bija domāts tajā "smiltis vs sāls" sakarā.

Jā, dižajā pilsētā sniegs stipri vien nokusis un atklājis lērumu smilšu un citas drazas. Bērni iekšā nākot pat ar nodauzītiem zābakiem gaitenī sanes lērumu smilšu. Par putekļiem, kas pēc kārtīgas nožūšanas sekos, negribu pat izteikties.

Bet jā, vajadzētu atteikties no sāls un pastiprināti veidot kaķu ateju visur.

Domāju, Iauto to negribēs, jo pieņemu, ka tādu nereģistrēto lasītāju ir stipri padaudz un nespēja komentēt viņiem padarītu lapu ne tik pievilcīgu.

Kādu laiku pameklēju, tad sapratu, par ko runa.

Vispār gadījums rosina forumu apgreidot, paredzot iespēju, ka anonīmais niks nedrīkst būt tāds, kā jau kādam reģistrētam.

Citādi ar niku "pļurkt" (laikam gan nereģistrētu) nereti jau ir pilnīgs cirks:

Pļurkt: tā notiek tikai pie mums, ka man no dižās pilsētas uz savu pusi jābrauc 3h. Agrāk ar mopēdu bija jābrauc 2h.

Pļurkt: tas tāpēc, ka esmu lohs.

Pļurkt: pats tu esi lohs, dirsa!

Pļurkt: mudak, ko bolies, skauž, ka esi dirsa?

Nu aptuveni tādā garā un vēl stipri labāk. 2 vai vairāki pļurkti ecējas un pieķēza visu.

Ja lietus pierims un vējš turpinās zēģelēt, tad jau krietni nožāvēs arī.

Kurš gan to apšauba? Runa jau nebija par to.

Lai vai kā, nav jau īsti nekādu alternatīvu. Var jau spriest par šķembiņām, smiltīm vai pelniem, bet ja jau reiz bagātie skandināvi sāli netērē mazāk par mums, tad jau laikam īsti variantu pagaidām nav.

... un parasti šo čipu iemet miskastes mašīnā, kas vizinās pa rajonu, lai ļaunie aģenti sekotu tai, kamēr šis pats iegūst vismaz stundu laika, lai izglābtu pasauli.

Pie Daugavpils it kā savulaik uztapis, jo tā laika pagastvecis esot bijis ar labiem sakariem un izsitis cauri. Pie tam, kā ļaudis mēļo, tur arī esot stipri vairāk mašīnu bijis.

Ir jau arī skarbāki gadījumi. Lasīts avīzē - brāļi Vaņa un Afoņa kopā nosita kaimiņu Jefimu, lai piesavinātos viņa 400 latus, ko Jefims bija dabūjis pārdodot kaut ko un neapdomīgi izlielījies ciemā.

Brāļiem bija vecs VW, bet bija ļoti kārojies sava BMW.

Starp citu, poļi gana daudz izbūvēja arī par saviem līdzekļiem - t.i., no Eiropas viņi dabūja kādus 40% (?) vai tamlīdzīgi. Pie mums - 85%.

Nu, nu. Tagad pavasarī aizej uz kādu ietvi, kur sētnieki ar sāli bagātīgāk šķaidās, un pavēro, kas tur aug? Tāda pati zāle, kā 30m tālāk, kur sāli nelieto.

Varbūt kādas orhidejas vai rododendri sāli švakāk panes, bet viss cits tīri labi.

Ak jā, vispār atcerējos gan - pirms kādiem gadiem dižajā pilsētā netālu no Salu tilta vienā pļavā bija sniegu bēruši. Bija tāds pamatīgs kalniņš uzbērts, bet cik garām staigāts, nevarēja redzēt, ka tajā vietā būtu panīkusi zāle.

Ai, nu nevajag par to sāli, kas iznīcina visu dzīvo. Paskatāmies ielu un ceļu malas - zāle aug griezdamās.

A10 un A3 ir mezglu zonas (pirmo es kādu laiku apciemojis neesmu, bet otrajā vēl it kā pērn biju un nekas nebija pazudis). Saukt šos par 2+2 posmiem man neliekas īsti korekti un jēdzīgi.

A1 pie Svētciema it kā savulaik uztapa, kad uz kurām tur olimpiskajām spēlēm nevarējuši pa esošo ceļu izvest lielās jahtas, esot koki traucējuši. Kā redzams, ar satiksmes drošību tam sakara maz un arī vieta tāda jocīga, ne tuvu tā, kas uz šī ceļa nepieciešama.

A6 pagarš posms pie Daugavpils ir joprojām, lai gan lietderība apšaubāma. Tas ka šāds posms ir, ieguvuma nav, jo ir dārgāka uzturēšana, bet tas satiksmes apjoms, kas tur novērojams, vienā mierā iztiktu ar 2 joslām.

Savādā kārtā manā mājā valda zināma saticība. Kā jau teicu, biedrību visi uzskata par savu palīgu, kā arī bijuši gadījumi, kad saprot, ka jumts nav vajadzīgs vien 5ajam stāvam, bet darbi pagrabā/ap pamatiem - 1ajam.

Esot vējš norāvis jumta gabalu un 5stāvu mājai ūdens ticis līdz 2ajam stāvam. Šis laikam bija spilgtākais gadījums, kad visi saprata, ka lai arī dzīvo optimālajā (3ajā) stāvā, tas nenozīmē, ka var spļaut virsū 1o un 5o stāvu iedzīvniekiem. Tas skar visus.

Un vēl viens gadījums, ko atminos. Namu pārvaldnieks tāmē ielicis 12k latu (jā, vēl latu) par kaut kāda ūdensapgādes mezgla nomaiņu. Mūsējie painteresējās un izrādījās, ka tas vispār ir "Rīgas ūdens" īpašums, kas tajā pašā rudenī to nomainīja par 0,00 latiem. Paskaties uz šādiem gadījumiem rodas apskaidrība