Mārketings. Ja nerādīsi un aktīvi nereklamēsi, ka tur kaut kas tiek darīts, tad daļa autovadītāju nodomās, ka tā vnk ir prasta mašīna, kurai tādu extra fīču nav un attiecīgi jāiet pie konkurientiem, kuriem "ir".

Nu tas ir tā - mūsdienās jau neviens netic vairs.

Tagad ap covid laiku (un arī pēc) ar daudz lielāku strādāšānu no mājām + vēl dzīves vietas maiņa pašiem mājās ar sanāca, ka pēdējos gados vidēji jau ir zem 10k/gadā.

Dzīvojot pierīgā, 5x nedēļā uz darbu, wīkendā uz veikaliem, kkādas ģēlas, drusku izklaide, atpūta utml - tad 20k gadā sanāks bez kkādiem mega braucieniem.

Skaidrs, ka ir jādomā, bet pats fakts, ka cilvēku satrauc KASKO izmaksu lielums (vai tie būs 400 vai 600 eur gadā), varētu liecināt, ka cilvēks tomēr nevar īsti atļauties pirkt 20k vērtu auto. Jo beigās tomēr auto pirkšana nav tikai un vienīgi matemātisks aprēķins, kur sarēķini līdz pēdējam, kurš auto izdevīgāks, it īpaši jau ņemot vērā, ka apdrošināšanas cenas lēkā un galīgi nav nekas akmenī iecirsts. Viens pirks seat, otrs šķodu, trešais vw utml.

Nēnu labi, gan ir arī cilvēki, kuri izvēlēsies modeli A, nevis modeli B, jo abiem vienāda cena, bet modelim A esot drusku lētāka apdrošināšana, bet nu tā jau tāda matu skaldīšana. Ir kaudze ar daudz svarīgākiem faktoriem, kas ietekmē daudz vairāk auto izvēlē.

EV ir mazāk, piekrītu. Bet cik Tev tas dīzelis/benzīns pilsētā ēdīs? Nu nav 5 litri pilsētā, nestāsti.

WLTP jau ir kombinētais cikls, nez cik var izspiest tīrā pilsētas braukšanā ar reģenerāciju? Baterija šķiet šim bija drusku mazāka, tur drīzāk sanāktu kādi 26 kwh/100km. Ir padaudz, jā, bet nu teiksim ar kādiem 0,15 eur/kwh tie ir 3,9 eur uz 100km. 

Cik pilsētas satiksmē tev maksā benzīns/dīzelis? 10 eur robežās uz 100km (pieņemot, ka maksā kā privātpersona ar visu PVN utml) vispār var iekļauties? Ar benzīnu stipri šaubos, jo benzīns arī ar visām klientu karšu atlaidēm zem 1,5 eur nav īsti bijis tagad. c5 tomēr ir paliela mašīna, šaubos vai tur pilsētas satiksmē un korķos kkāds baigi labais patēriņš būs.

Attiecīgi salīdzinājums ir teiksim kādi 4-5 eur uz 100km pret 10+ eur uz 100km. Tas ķipa kkas baigi slikti? Ja var lētāku elektrību dabūt, tad starpība vēl lielāka.

Nu idejiski hibrīdam vajadzētu būt pa vidu starp parasto iekšdedzes un elektroauto. Pa pilsētu brauc kā elektroauto ar tā priekšrocībām, bet, kad brauc pa šoseju tālākus gabalus, tad brauc ar ierasto degvielu un nav range anxiety un vajadzības pēc milzīga, smaga un dārga bateriju bloka. Cik labi tas praksē strādā, grūti teikt.

Hibrīdam jau labums būs īsos braucienos un it īpaši pilsētā. Ja vari, piemēram, par biržas cenu pa nakti pa lēto lādēt vai ir kādas iespējas darbā bezmaksas salādēt utt., tad pa Rīgu mīcīties ikdienā pavisam cita lieta būs degvielas izmaksās.

Uz ātro google atrodu, ka pēc wltp elektrības attālums šim ir kkādi 50km. Tur jau skaidrs, ka garākā braucienā vnk vizini papildu svaru līdzi un jēga maza/nekāda.

Pītersons māk runāt, tas jā. Bet nu skaidrs, ka viņa šoviem un visam arī ir diezgan konkrēts bias. Viņš ir tagad aizgājis diezgan pamatīgi es pat nezinu kā lai to nosauc - uz kkādu NWO ceļu? Attiecīgi arī saturs konkrēts. Viņš jau pietiekami gudrs psiholoģijā un runas manierē - neaicina jau viesus tik tā lai parunātos. Tur jau noteikti kārtīgi piedomā, ko aicināt, zinot kāds message tiks pateikts. Viņš cenšas atstāt iespaidu par nezin kādu ļoti labu, civilizētu, gudru diskusiju, bet pats jau arī ļoti cītīgi iet tikai vienā virzienā. Skaidrs, ka viņš ar visādiem aktīvistiem ir daudz plēsies tur par pronouniem utml. un droši vien vairs vnk negrib, bet nu jebkurā gadījumā rada maldīgu iespaidu.

Nu Schiffs jau ar maļ vienu un to pašu 15 gadus. Es tik tā pārskrēju pāri, vai piesauca savus ierastos piemērus, ka agrāk wc papīrs bija biezāks un krekeru paciņā bija par vienu krekeri vairāk?

Skaidra lieta, Peter Schiff jau ļoti ilgstoši stāsta kā viss sabruks un fiziskais zelts ir baigi labs utt. Viņam noteikti viss šitais exposure labi naudiņu ienes (gan pa tiešo pārdodot grāmatas, ad revenue, gan arī bezmaksas reklāma savam investīciju biznesam).

Es, protams, nesaku, ka viņam nav taisnība par atsevišķām lietām. Pirms iepriekšējās krīzes 2008.gadā viņš jau gadu vai divus iepriekš sāka teikt, ka nav labi. Bet nu viņš ir tāds konstantais doom & gloomers, nu ja tu 10 gadus no vietas saki, ka drīz būs baigi slikti, vienā brīdī Tev būs taisnība.

Braukts ir ar visādiem un kopumā ir ok. Protams, ja gribas baigi skriet un attiecīgi arī tēlot baigo reiseri, tad droši vien prasās ko jaudīgāku, bet kopumā normālai lietošanai pietiek.

Man vienīgi pats DSG nepārāk, reizēm sanāk pārāk bremzīgs/raustīgs. Zinu, zinu, ka pats vadītājs jau ar pie vainas, jo kompis jau apstulbst, ka pēkšņi ne no kā iemin grīdā pedāli. Esmu braucis arī ar KIA, kam cik saprotu arī divsajūgu aparāts - ar to braukt bija kkā patīkamāk un mazāk raustīgi.

Jā, par šito ar brīnos, kur prāts tik ātri skriet mainīt riepas jau martā, zinot, ka jebkurā brīdī var atkal mīnusi un sniegs uznākt. Sniegs uz lieldienām nemaz nav tik reta parādība.

Bet par tiem lēnajiem - ir arī tāda daļa autovadītāju, kuri pie nelieliem sarežģījumiem uzreiz brauc jūtami lēnāk. Uznāk lietus un peļķas? Jābrauc uz 45, jo man taču tūlīt auto kļūs nevadāms!

Nopirkt var, bet apjomi smagi un strauji krītas. 2016.gadā Vācijā pārdoti 1,54 milj jaunu dīzeļu vieglo auto, 2021.gadā tikai 524k. Samazinājums par 66%.

Augstāk minētajā linkā 2022.gadā minēti 472k dīzeļi. Kopā pārdoti 2,65 milj. jaunu auto kkādi 17,8% no kopējā apjoma. Elektroauto 465k - principā vienlīdzīgi ar dīzeļiem.

Škodas jau arī pirms covid laika un visām piegāžu problēmām ļoti izteikti spieda pamatā uz 1.0 TSI. No viņu reklamētā noliktavas sastāva jau tad kādi ļoti izteiktais vairums bija ar benzīnmotoru.

GB12, ja nav noslēpums, varbūt vari padalīties kurām auto markām tad in general būs lētāks vai dārgāks kasko (cik nu, protams, to var pateikt, ņemot vērā, ka katram apdrošinātājam sava specifika tomēr)?

Uzņēmīgi darboņi jau vienmēr darbu un veidu atradīs. Man patika no youtube Rich Rebuilds no ASV, kur viņš tur arī slīkušas teslas atjaunoja un stiķēja kopā.

Bet, kad runa ir par plašāku tvērumu, valsts līmenī un tā, tad jau atkal cita runa. Ko izdomās pieņemt kā labu esam? Nešaubos, ka kkur Āzijā vai Āfrikā vari droši būvēt savu māju kādu gribi bez nekādiem papīriem, bet rietumu pasaulē turpretī kopumā ir diezgan visādas prasības, kas jāizpilda un jāievēro. Tas pats jau var būt arī ar auto. Krievijā un Kazahstānā varbūt pofig, bet Eiropā nē.

Konkrēto video neskatījos, bet pēdējos gados ir diezgan pamatīgi aizgājis prom no runāšanas par psiholoģiju, ģimenes lomas un tamlīdzīgām tēmām uz "viss mums apkārt ir viena vienīga globālistu afēra, lai mūs kontrolētu!". Viņš nespēj pieņemt, ka viņam par daudzām tēmām nav nekādas poņas un cenšas saskatīt to, ko grib tur redzēt.

Jā, tā ar biju domājis, sentiments labi palīdz politikā. Lielais svars ir lielzemniekiem un bagātajiem (t.sk. arī saņemtajā atbalstā), bet vēlēt par šādu lauksaimniecības politiku iet cilvēks parastais. LV jau tas pats - vidējais ZZS vēlētājs jau nu galīgi nav nekāds lielzemnieks un toņa noteicējs. Bet nu tādi pusmūža laucinieki un cilvēki reģionos, kas balso par "labiem saimniekiem" utml.

Jā, par tiem 100ha varētu būt. Man iepriekšējā darba vietā (biroja darbs Rīgā) bija kolēģis, jauns puisis, kuram vecākiem saimniecība. Piektdienās uz darbu nāca ar milzu sporta somu un brauca pēc darba uz laukiem, bieži vien pusdienlaikā izskrējis kkādus stādus sapirkt un sazin ko vēl. Viņiem bija kādi 50ha, cik sapratu, tad jau baigā ņemšanās - algot daudz cilvēku īsti nevar. Tas dzīves veids pārtop nemitīgos darbos. No otras puses - čalim tajā brīdī bija ap 30, ļoti darbīgs, mācēja gan ar cipariem uz datora ņemties, gan arī traktoru saremontēt.

Lai gan Petersonam gadiem ejot uz priekšu čuru daudzums galvā pieaug, viņš tomēr savā orģinālajā nozarē ir visai zinošs, līdz ar to noteikti labi zina kur un kā uzspiest, ko teikt un ko neteikt, kādu runas manieri, argumentāciju izmantot utml., lai cilvēku ietekmētu/pārliecinātu. Nav jau introverts nūģis, kas nemāk runāt, bet psiholoģijas profesors tomēr...

Jāatceras, ka lauksaimniecība Eiropā ir viens no vissāpīgākajiem un politizētākajiem jautājumiem. Vienalga vai runa ir par katras valsts situāciju, vai ES līmenī. Piemēram, tās pašas sarunas par KLP maksājumiem Eiropā iet daudz augstāk un skaļāk, kā enerģētika un citas nozares. LV taču arī labi zinām - drusku vējš uzpūš vai saule par daudz uzspīd, tā uzreiz sākas valsts mēroga blaušana un ņemšanās par kompensācijām, kuras valdība parasti arī dāsni dala. Skaidrs, ka Eiropā notiek tieši tas pats un iespējams vēl trakāk.

Attiecīgi nav brīnums, ka uznāk tāds KPV moments. Gan jau tur gāja populistiski saukļi un raudāšana, ka ļaunā valsts un eiropa grib iznīcināt nabaga zemnieciņu. Cilvēki uz šitādiem tekstiem viegli pavelkas, jo ļoti daudzi jau tā arī domā, ka lauksaimniecība tas jau tāds dzīvesveids, lai gan patiesībā milzīgs politizēts bizness.

Nu jā, 70m2 māja jau tik tiešām ir būdiņa, tas jau atkal otrs grāvis. Katram tas savs sweetspot kkur būs starp būdiņu un pili, un tie 120-150m2 daudziem arī varētu būt sakarīga opcija pa vidu, ja nu vienīgi nav daudzbērnu ģimene un vēl vecāki jāizmitina.

Jā, katram sava specifika, tas taisnība. Bet tas nemazina akcionāru vēlmi saņemt lielas dividendes un audzēt akciju cenu ar ļoti labiem un augošiem peļņas rādītājiem. Un taupīšana uz darba spēku ļoti bieži ir viens no veiksmīgākajiem veidiem.

Nu ja būvē jaunu māju, tad jau jāpadomā cik tas viss maksā. Pie tagadējām pēdējo gadu cenām un visām prasībām (pieņemot, ka necel "vasarnīcu", bet dari to legāli pēc likumdošanas prasībām), no nulles sākot ar zemes iegādi, komunikācijām, projektiem, būvniecību, iekārtošanu utt. tāda 150m2 māja jau mierīgi var aiziet uz 250k bez nekādām mega prasībām, ja Tev nav uz katra stūra nav kāds draugs vai skolas biedrs, kuram izlūgties, lai Tev kko pa lēto izdara. Attiecīgi cik tad ir cilvēku, kas var atļauties būvēt 200+m2 mājas?

Bet par esošajām - nu tur jau atkal cita sāpe. Man te radinieki tieši skatījās esošās mājās gadu atpakaļ - vairums tās 200+ m2 mājas ir ar salīdzinoši vāju energoefektivitāti, attiecīgi tur apkures rēķini ziemā pamatīgi, kas tagad daudzus atrunā skatīties tādus objektus. Vēl ko arī sanācis novērot, ka buma laikā būvetajām 200+ mājām, ļoti daudzām ir problēmas ar daudz nelietderīgo telpu - plašas kāpņu telpas, lieli gaiteņi utt.

+1 GB12 par tām algām. Tas daudz kur rietumu pasaulē redzams, it īpaši nozarēs, kur nav nepieciešami kkādi augstas kvalifikācijas eksperti. Banka jau droši vien lielākoties strādā pēc tāda paša principa kā rimi vai maxima - kāpēc celt algas, ja man nav problēmu atrast citu darbinieku vietā? Nav jau raķešu zinātne un te principā katrs otrais augstkolas beidzējs var strādāt (nu veikalā pat to nevajag).

It kā jau strādā tirgus likumi, bet nu īsti ok, jau tas arī nav.

Eidi - nu par akcionāriem var to teikt par principā lielu vairumu korporāciju, it īpaši tām, kuru akcijas ir publiskā piedāvājumā. Vienalga vai tā ir banka, lielveikalu ķēde, amazons vai vēl kas cits.

Nu mums jau Latvijas banku arī vada baņķieris, attiecīgi gaidīt, ka šis aicinās likt nodokļus saviem bijušajiem kolēģiem laikam panaivi.

Vispār interesanti par tām bāzes likmēm - it kā jau liktos, ka brīdī, kad strauji aug euribors, tad bāzes likmes neceltos, jo citādāk kreditēšanas apmēri kristos vēl straujāk. Nez kāds tad ir skaidrojums? Vai vnk no sērijas - pacelsim, jo neviens nepamanīs un visur varēs teikt, ka vainīga ECB ar savām likmēm?

Mazliet tāds ww1 vibe - pa dažiem metriem ar milzu līķu kaudzēm. Beigās ieņems pilsētu no kuras jēga nulle, jo tur jau viss tāpat ir iznīcināts līdz pēdējam.