Jo lielāks disks, jo parasti lielāka arī montāžas maksa par katru vienību. No šī sanāk, ka jo lielāks disks, jo ātrāk atmaksājās otrs komplekts. Tik cik pats otrs disku komplekts, lieliem diskiem, iznāk diezgan dārgs.

Nesen tiku pie nepārāk veca i40 un ziemai nākot jau sagatavojos, iepirku gan 16os diskus, gan gumiju. Paliels bija pārsteigums, kad no servisa zvanīja un teica ka diski neder. Izrādās, ka kaut arī rūpnīca ražo gan ar R16, gan R17, gan R18 diskiem. Manam modelim dēļ suportu izmēra var uzlikt tikai 17os un 18os. Un te tā kā komentārā iepriekš, labi ka nepirku dārgus ne diskus, ne riepas...

Kad tev tā problēma parādījās, wnk pati no sevis, vai tika kkadi remontdarbi veikti? Manai vecai gāzes škodai parasti ar pamatdegvielu problēmu nebija, tik ar pašu gāzi, bet arī ar to problēmas parasti radās pēc neveiksmīgi izveiktiem darbiem, kad kko nepieskrūvē, kko aizmirst ielikt, izčakarē lodējumus... Nu vai tupa pārrūsē sūdīgi uz gāzes baku aizvilkti vadi.

Jau pirms stabiem tur nebija izcili. Tagad ir pakaļā. Dēļ tā ka apsteigšanas/apdzīšanas manevrs ir likvidēts no A2 līdz Kadagas pagriezienam, regulējamā gājēju pāreja Baltezerā nav likvidēta, kā arī atļautais ātrums ir Max 70 km/h. Kopā sanāk tā ka plūsma ir tik ātra cik ātrs ir lēnākais tās dalībnieks.

P.S. uz laukiem šodien braucu pa A2 caur Limbažiem, 10km loks, bet sanāk ātrāk, mierīgāk un var braukt nevis vērot kāda pakaļējo numurzīmi padsmit kilometrus.

P.P.S. Tagad katru vakaru rinda uz A1 sākas no depo

Ceļš no Rīgas uz Jaunmārupi joprojām NAV pašvaldības īpašums, joprojām pieder LVC. Mārupei nodoti ir kaut kādi maziņie celiņi, kas joprojām ir tādi paši kā nodošanas laikā.

Lielos vilcienos tas dižu ieguvumu nedotu, jo visi tāpat nostopēsies pie sievasmātes apļa. Tagad puslīdz līdzīgi sastrēgumi ir abās vietās, ja šito palaistu ātrāk, nu tad pie apļa stāvētu krietni pirms dēliņš un tad pat turbojoslai nebūtu īsti jēgas.

Savukārt tad kad to apli pārtaisīs par normālu div un vairāk līmeņu mezglu, tad gan Sahāras un Ilūkstes krusti būs stipri jāuzlabo.

Nesoda par +5, līdz pat +10 ir paredzēts tikai brīdinājums

Visu cieņu čaļiem, nhlistus atstāt sausā arī ir jāmāk.

Vakar A8 pārbraucot abos virzienos tā ap plkst. 6iem uz kkādiem 100-105 km/h zin tā vien prasījās lai CP tur paganītos. Ne jau žēl, ka citi ātri brauc, bet ka bīstami. Iebraucu labajā joslā, lai palaistu par sevi ātrāk braucošu vienu mašīnu kas bija redzama spoguļos. Grasos uzreiz aiz tās līst ārā, pamanu spogulī 2 ātri tuvojošos, ok, palaidīs un pēc neaprakstāmi maza laikā sprīža izrādās ka viņi bija trīs, trešais man jau sānā aklajā zonā bija kamēr spogulī skatījos. Ātrums? Nu nez bet uz aci ap 130-140, varbūt vairāk. Dēļ tādiem pautiem vien CP ekipāžas vajag uz ceļa, lai nedaudz atvēsinātu skrējējus, plūsmas ātrums tāpat nemazinātos.

Atceros ka kkur noteikumos par fotoradariem bija rakstīts ka tos nedrīkst uzstādīt būvdarbu zonās un uzreiz aiz ātruma samazināšanas zīmēm. Bet laikam tas par pārvietojamajiem.

Nu bet tiešām šie radari taču netraucē normāli braukt pašam. Ja priekšā velkas, apdzen, ja mīž tad neapdzen. Tāpat tolerance būs +13km/h, līdz ar ko sarēķini laiku cik jābūt posmā un ja baigais uztraukums uzliec taimeri. Pēc posmu beigām tāpat apdzīsi un der atcerēties, ka pilnīgi visus apdzīt nav iespējams.

Gruntsūdeņu horizonts ir ļoti mainīgs, atkarībā no apakšā esošajiem iežiem. Īsumā aku var rakt jebkur un jebkurā tajā būs ūdens. Bet ar āderu metodi var noteikt kur pie ūdens tiksi ātrāk, seklāk, vienkāršāk. Ejot tevis piesaukto ģeoloģijas ceļu, jātaisa urbums ik pa pāris metriem šaha veidā. Savukārt meklējot āderes virs zemes, nav nepieciešams ne urbt, ne taisīt ģeoloģisko izpēti.

Neesmu pro bet saprotu, ka āderes jeb ūdens, uguns plūsmas zem zemes uzrādās spēcīgāk tur kur to strāvojums zem zemes ir vistuvāk zemes virskārtai.

Tā kā āderes nav nekāda mistika, salīdzinoši lēts un daudz maz precīzs veids kā lētāk tikt pie ūdens. Jā ģeoloģija to pašu pateiktu, tikai par to būtu jānoliek galdā pāris štukas ja ne vairāk.

P.s. man vienai paziņai lauku rajonā ir centrālā ūdensvada pieslēgums, vēl senos laikos tika uztaisīts arī viens nelegālais pieslēgums. Vairākas reizes ir nākuši meklēt kur ūdens zūd (pēc tam kad tika izpildīts baseins), omīte tik nosmēja, ka lohi, ne tik vien āderes, bet arī ūdensvadus, nu vismaz to kreiso, viņa ar savām metodēm var nokartēt ar 5cm precizitāti. Un viņa tur nedzīvoja kad pieslēgums tika uztaisīts. Kā tu šo skaidrosi? Ka nezinot kur ir, paņemot divus štruntus rokās, spēj diezgan precīzi noteikt.

Es jau neko negribu teikt par tām ātruma starpībām, bet Vācijā vai Polijā nu nav problēmu ar to ka pa pirmo joslu iet smagie uz 85-90 un šad tad izdomā arī iebraukt kreisajā lai apsteigtu. Ja cilvēks atrodas auto un brauc pa ceļu, situācija visu laiku jāvērtē. Man personīgi ar to nav problēmu, gan braucot vienam kādu apdzīt, gan braucot ar piekabi vai nu apdzīt ja kāds velkas vai pavākties malā/sagaidīt likteni un tikt apdzītam, apsteigtam. Ja kādam ar to ir problēmas, lai tiek ar viņām galā, neba jau dēļ problēmcilvēkiem atteiksies no kkādiem satiksmes uzlabošanas darbiem.

Iesaku no paša rīta iet, plus obligāti jau iepriekš samaksāt netā. Pirms pāris nedēļām gāju uzņēmuma auto skati, kam apmaksā iet pēc skates iziešanas. Vispirms 45min jāgaida lai tiktu pie kases. Tur 10-15min kāda apstrāde jāgaida ( vai arī lai laukumā mašīnu nebūtu par daudz?) Un tad vismaz 45min vēl uz laukuma, ieskaitot dīzeļu pārbaudi. Reāli nomestas zemē gandrīz 2h ..

Arī jā. Katra pārsēšanās palielina risku kaut ko nokavēt un pagarina ceļojuma laiku

Nu bet pamatdoma jau ir lai rastos troksnis šķērsojot viduslīniju, tādējādi varbūt uzmodinot kādu kas iemidzis un rauj pretējā joslā. Cik esmu braukājis pa A1, A7 visur viņas ir tā izfrēzētas un visur ļoti labi skan ja izbrauc virsū. Īsti pat līknes negribas nogriezt, jo skaņa nepatīkama.

Jā un nē, šķaudot siltais gaiss sākumā iegūst lielu horizontālo paātrinājumu, pilieni gravitācijas ietekmē tiecas nosēsties, vieglā frakcija pacelties. Bet pēc šķaudīšanas tas viss notiek to pašu 1-2m prom no šķaudītāja. Līdzīgi arī žāvājoties. Līdzīgi arī runājot, ar piebildi, vairāk tiem cilvēkiem kam ir tieksme izdalīt vairāk siekalu kā citiem runājot, tā saucamā spļaudīšanās runājot. Par klepošanu tas pats. Tātad ja cilvēks vesels ne viņam ne apkārtējiem masku nevajag, bet ja cilvēks slims un atver muti, liela iespēja pa taisno cita cilvēka mutē un acīs nogādāt vīrusu. Šī arī ir fizika.

1. Nu pieņemu, ka uz kaut kādā pētījuma pamata ir tās 9h saliktas, šoferu veselībai un satiksmes drošībai šādi ierobežojumi par sliktu nenāk.

2. Nav lēti, bet, manuprāt, tikai uz pasažieru pārvadājumiem neviens pārvadājumu bizness nevar darboties, jo tas ienes daudz mazāk naudas kā kravu bizness. Respektīvi, ja par visu infrastruktūru būtu jāmaksā tikai ar cilvēku braucieniem, lidojumiem.

3. Par infrastruktūru maksā izmantotājs atkarībā no apjoma. Piem. Dz.c. jo vairāk kravu iziet cauri Latvijai, jo vairāk naudas tie atstāj, jo efektīvāk var izmantot kaut to pašu pārbrauktuves sargu, kurš var tikpat labi 1x dienā iziet un karogu pacelt, vai arī 101x. Alga visticamāk tā pati būtu, tikai pirmajā gadījumā to apmaksā viena reisa pasažieri, otrajā 101 reisa kravas +pasažieri, līdz ar ko kopumā no tā 101 var prasīt mazāk procentuālo daļu par sarga darbu, ja jāpaklanās 1, tad tas sanāks dārgi.

Par stacijām grūti komentēt, man ceļojot patīk, ja var ar vienu transporta veidu, vienu transportu nokļūt no pilsētas x uz pilsētas y lidostu. Ja būtu stacija tikai RIX, tad pazūd dz.c. savienojums ar autobusiem, ostu, vietējiem vilcieniem, pa starpai no lidostas jātiek uz centrālo staciju un zinot tos takšu karus ik pa laikam, domāju ka tā pat ir labāk.

A kā savādāk iepriekš uzliktā asfaltā to izdarīt? Kad iedod naudu tad arī taisa ribjoslas.

Domājams, ka pasažieru biļetes cena būs atkarīga arī no tā kā izdosies piesaistīt kravas. Jo vairāk kravu, jo vairāk tieši tās apmaksā gan infrastruktūras, gan cilvēkresursu darbību. Ņemot vērā A7 un A1 noslogotību ar kravas transportu, tad tā pārvirzīšana uz dz.c. būtu pat ļoti vēlama - ilgāk kalpotu asfalti, samazinātos intensitāte, palielinātos satiksmes drošība vismaz tajā aspektā, ka mazāk fūres jādzen, šoferiem būtu mazāka nepieciešamība pārkāpt darba/atpūtas laikus. Pašam tētis kādu laiku atpakaļ uz poļiem kravas veda. No bāzes Latvijā līdz bāzei Polijā un atpakaļ līdz Bauskas stāvvietai bija par 1h vairāk jābrauc kā atļauts vienā dienā, ne jau tu stāsies nost kkur leišu celamalā, ja vēl pēc stundas varēja nostāties Bauskā un aiziet mājās pagulēt...

Tagad aktīvi notiek projektēšana, pēc kā noprecizēs atsavināmo īpašumu robežas, pēc kā arī tevi galēji informēs par tev pieejamām opcijām - atsavināšana pret naudu, citu īpašumu u.c. domājams ka tuvāko 2 gadu laikā zināsi kas un kā. Bet te par procesu īsti neatbild tikai latvieši.

Ķekavas apvedceļu nokāva iepriekšējā krīze. Ja naudas nav, nu tad ir kā ir. Ja vien negadīsies lieli mēsli, šogad sāks būvēt, 3 gadu laikā jāpabeidz.

Par D-tiltu nemācēšu precīzi pateikt, bet droši vien naudas trūkums un prioritāšu saraksts. Pagaidām izskatās, ka no visu debespušu projektiem nākamais ir austrumu maģistrāles būvniecība. Tā kā lietas notiek, bet visam vajag vienu galveno sastāvdaļu - piķi. A šis maita, lielos daudzumos, nav pieejams šādu projektu realizācijai.

Šeit droši vien nošķiltos liela daļa no tiem kas pie stacionārajiem radariem vāc sodus. Lai gan te ir gan divas zīmes ar dzeltenām malām, gan vēl 2 dažādi horizontālie apzīmējumi, bet ja uz ceļa neskatās ... Ko nu tur daudz, lai jau sitās.

Būs tur 110, bet pēc būtības, ceļš šobrīd nav ātrgaitas, kur varētu izbaudīt visus zviedru un vāciešu labumus. Attiecīgs komforts būs tikai uz tiem, kuri jau projektēšanas gaitā tiks nodefinēti par ātrgaitas ceļiem. A kamēr nav paralēlo ceļu, attiecīgās klases drošības barjeru, dzīvnieku žogu, jebkāda atļautā ātruma ievērošana ir katra šoferīša paša atbildība..

Bet tāda jau ir tā demokrātiskā sabiedrībā. Veselie lielākoties uztur slimos, pieaugušie bērnus, turīgie ne tik turīgos. Visi nekad nepelnīs vienādi, vai arī pamatnācija nebūs pārāk apmierināta par pārāk daudz migrantiem kas varētu uzņemties visus mazkvalificētos darbus. P.S. nu faktiski jau padomju tehnika ir pagrūti nokaujama, īpaši jācenšas neko nedarīt lai tehnika tā pamatīgi salūztu. Tas, ka braukt ar 40+ gadu vecu tehniku 21.gs. kad prasības kaut vai pret vidi ir gandrīz vājprātīgas, tad nu grūti izdomā citu iemeslu kā brutāls naudas trūkums.

Par to trombožu veidošanos no AZ. UK oficiāli reģistrētas 22 trombozes un 8 vēl kkādas super netipiskas imūnās atbildes pēc vakcinācijas...uz 18 miljoniem vakcinēto. No C19 Mirst 1-2% saslimušo. Jēgu, nepieciešamību vērtējot paši.

www.google.com/amp/s/www.bbc.com/news/amp/health-56620646