Lai kurš karš negaidīti ātri beigsies, mēs te jau soļojam nākamā virzienā. Visādi margināļi ir pacēluši galvas, tagad tik jautājums kurā pusē izšaus tā pa kārtīgo. 

Tiem pašiem krieviem pēc Ukrainas vajadzēs novērst uzmanību no iekšējām problēmām un "Kijeva 3 dienās", attiecīgi vēl kāda specoperācija pierobežā nav neiespējama, pretējā gadījumā Krievija riskē ar kārtējo kašķi Kaukāzā un savā iekšzemē. Izlaist tādu baru cilvēku caur kara mašīnu un atgriezt to visu baru no bezjēdzīga kara mājās ir samērā bīstams pasākums esošajai varai.

Arābu pusē arī velk uz konfliktu, nav tik skaidrs vai visi pret Izraēlu, vai pēc senām tradīcijām savā starpā.

Ķīna diezin vai iebruks Taivānā, tajā pašā laikā Ķīna ir dīvainā stāvoklī - no vienas puses Ķīnai vajag stiprus Rietumus lai būtu ar ko tirgoties, no otras puses Rietumi jāvājina lai iekšpolitiski varētu sevi nodēvēt par dižāko nāciju pasaule un novērstu cilvēku uzmanību no brūkošās sistēmas.

Īsumā pasaulē notiek paaudžu un domāšanas maiņa un tuvākajā laikā bez kariem neiztiksim.

Par 'to pēdējo daļu jau šeit arī visa diskusija, kas drusku jau aizgājusi offtopikā. Nu kā gan to inženieru netrūks, ja algas netiek līdzi maksājumiem? Kopā ar mani 2010 gadā bakalauru tikai manā fakultātē beidz 90 cilvēku, tikpat vēl vairākus gadus iepriekš + kaut kādi 50 maģisti un 50 profesionālie bakalauri. Būvniecībā situācija bija līdzīga. Kad atgriezos pabeigt maģistrus studējošo bija mazāk pet tajā 2019. gadā vienalga beidza kaut kādi 20-30 maģistri. Tad kur tie visi cilvēki ir? Liela daļa dzīvojas pa tīri administratīviem amatiem nozarē, daļa pārdošanā, kaut kas projektē un pārējie citās nozarēs (ļoti bieži IT) vai ārzemēs. 

Kontekstam man kāds valsts uzņēmums nesen piedāvāja vecākā inženiera amatu. Amata nosaukums protams kruts, bet alga ~1300Eur uz rokas. 5 gadi studiju, 10+ gadi nozarē un piedāvājums ir 1300Eur uz rokas... Rīgā. Nē, protams es zinu arī vietas kur maksā vairāk, te kaut kur augstāk jau runājām par to, ka tas pats Mikrotīkls pēdējos gados ir izvilcis rokas no pēcpuses un maksā saviem inženieriem stipri vairāk, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Kā pareizi norādīja mans šefs, kas maksā dzīvokļa hipotēku savam dēlam - jaunam speciālistam Rīgā jāsaņem vismaz 1500Eur uz rokas (lieki teikt ka es viņa mājienu sapratu un šobrīd mainu darbu lai atbilstu šādam kritērijam). Ja tās algas ir nekādas un pietiek tikai galu savilkšanai nevis attīstībai, tad ir tikai loģiski ka no tā visa RTU izglītotā bara nozarēs inženieru līmenī paliek retais.

Par to arī stāsts - cilvēki nez kāpēc ir iedomājušies, ka inženieris ir nezkāds tur svarīgs tituls, kas piedēvējas tikai augstākajiem kabinetos sēdošajiem suslikiem, bet praksē vieni uzņēmumi šos titulus dala pa labi pa kreisi, kamēr citi visus savus inženierus nosauc par projektu vai darbu vadītājiem. Un tad pienāk objekta sapulce un kaut kāds apakšnieka projektu vadītājs visus vecākos inženierus liek kur suņi nesēž, jo viņi nav ievērojuši kaut kādas likumu normas, projektētais risinājums ir sūds un viņam ir labāks risinājums lai novērstu problēmu.

Kā man teica viens vadītājs teica: "amata nosaukums ir tikai tā informācijai, ja gribi varam uzrakstīt kaut ko citu."

Nu redz, šeit parādās diskusijas pareizais jautājums - vai inženieris var būt ir tikai projektētājs? 

Sertifikāti vismaz manā nozarē un būvniecībā kā tādā, dalās trīs grupās - projektēšana, būvdarbu vadība un būvuzraudzība. Ja mēs uzskatām, ka tikai projektētāji var skaitīties inženieri, tad es pilnīgi piekrītu, ka inženieris var strādāt tikai no sava kabineta, laiku pa laikam aizbraucot paskatīties kas notiek objektā. Ja uzskatām, ka arī cilvēks ar būvdarbu vadītāja sertifikātu var būt inženieris, tad tur tā pienākumu robeža, vismaz energobūvē, ļoti strauji saplūst ar darbu vadītāja un projektu vadītāja pienākumiem, un atkarībā no uzņēmuma lieluma neizslēdz arī darbu objektā.

Ja skatāmies pēc tīras definīcijas inženieris ir speciālists ar augstāko tehnisko izglītību. Izejot no šādas definīcijas vienīgais kas traucē inženierim strādāt ar lāpstu tranšejā ir tas cik ļoti viņam vajag naudu un vai šī cilvēka vadība uzskata, ka ir ok, ka cilvēks ar augstāko izglītību rok tranšeju. 

tezaurs.lv/inženieris

Teritorija ir ne tikai sausa, bet nelielā teritorijā dzīvo liels skaits iedzīvotāju. Tā teikt uz humānās palīdzības palestīnieši ir tā savairojušies, ka pat ja viņi gribētu kaut ko darīt, šobrīd tam visam tāpat ūdens nepietiktu. Krima ir izcils piemērs tam, ka sausai teriotorijai pārsniedzot maksimālo iedzīvotāju skaitu, jebkāda lauksaimniecība izlido pa logu un ir apdraudēta pat dzīve pilsētās.

Nu tas gan nepalīdz, kaut vai tādēļ ka profesionālā bakalaura grāds nozarē ir norma, daļai vispār ir maģistra grādi. Šeit vairāk ir stāsts, ka nozare ir tik pārkvalificēta, ka zinu dažus savus kursa biedrus, kas ar pailgu pieredzi un maģistra grādu skaitās brigadieri. Cilvēkam ar augstskolas izglītību ir pat lielāks risks kļūt par projektu vadītāju/inženieri/brigadieri vienā personā, jo šādam cilvēkam var vienkārši maksāt vienu algu par trim pozīcijām un pamatot to ar diženo tekstu par "jauno speciālistu izaugsmi". Kaut kur augstāk lietotājs AD666 aparaksta situāciju AVK, UK un SM būvniecībā, un patinot filmu atpakaļ es arī kaut kā nevaru atcerēties, ka šajos virzienos būtu norma tāds pisec, kas darās vājstrāvās, EL un ELT tīklos.

Attiecīgi pie smagas konkurences gan darba tirgū gan starp uzņēmumiem ir izšķīdis tas normālais dalījums, kad projektu vadītājs organizē projektu kopumā, darbu vadītājs darbus objektā, savukārt inženieris atbild tikai par tehnisko pusi. Realitātē viens cilvēks apvieno vismaz divus amatus, un ja viņam nepaveicas ar uzņēmumu vai arī viņš izdomā pelnīt pats, tad arī visus trīs minētos amatus + montāžu. Pie tā cik šī nozare ir sajāta, man drīz būs vairāk kursa biedru dažādos ar finansēm saistītos amatos, nekā pašā tehniskajā sfērā.

Vari pateikt kuros gados biji projektu vadītājs? Šis izklausās pēc reāli 5-10 gadi atpakaļ. Mūsdienās tas gluži tā vairs nestrādā, jo objekts jau startā ir mīnusā pateicoties savstarpējam dempingam. Attiecīgi no atsevišķām lietām ir jāatsakās.

Cilvēku trūkums? Mums objektu Rīgā būvēja cilvēki no Liepājas, jo bija vienīgie kas tajā sadempingotajā tāmē varēja iekļauties. Nav tā ka apakšnieku vispār nav, vienkārši tāmē lai uzvarētu konkursu tādas ekstras nav paredzētas.

Man ir stāstījuši par skaistajiem treknajiem gadiem kad projektu vadība bija tieši tāda kā rakstāt, bet mūsdienās es reāli reti redzu tādus objektus. Protams miljonu objektos projektu vadītājs pats ar lāpstu neskrien, bet pat tad bieži iesaistās zemāka līmeņa darbos.

Paskatieties pēdējos būvniecības skandālus - Stradiņi, dzelzceļa peronu izbūves kavējumi, Rīgas ielu rekonstrukcijas pēdējā gadā, utt. Tur visa nozare jau ir sagājusi sviestā.

Mazāk svarīgo valstu vadītāji jā, bet uz Ķīnu jau tomēr brauc pats Putins. Tur mazās valstis var piekrist taisīt cirku, kāds Lukašenko var pasēdēt ar dubultnieku, bet nejau tagad prasīt no Ķīnas vai Indijas lai šie piekrīt tikties ar dubultnieku. Lielajām valstīm ir nošpļauties ar kādu cirku nodarbojas krievi savā valstī, bet uz kaut kādām sarunām viņi tomēr sagaida kādu, par kura leģitimitāti nebūs šaubu. No otras puses varbūt arī tāpēc Ķīnas pārstāvji tajā nesenajā Āzijas formumā negribēja tikties ar Putinu.

Ok, tad pajautāšu no otras puses - kādai tieši izglītībai un kvalifikācijai ir jābūt lai skaitītos inženieris?

Putina kārtējās nāves epopeja turpinās, oriģinālā ieraksta autors raksta ka Putina līķis esot ievietots saldētavā un ārsti paturēti turpat Valdajā. Santa Barbara turpinās.

Tas, kas ir mazliet interesanti ir fakts, ka tomēr samērā zināms kanāls ir iepostojis jau otro ziņu par šo tēmu. Loģika jau itkā vedinātu domāt, ka bija jāseko atvainošanās postam nevis turpinājumam.

Protams ka varēja atrast naudu. Visi uzņēmumi kuros es esmu strādājis vai par kuriem es esmu tā padziļinātāk dzirdējis var maksāt vairāk. Kāpēc to nedara?

1) Jo var atrast cilvēkus kas ir gatavi strādāt pa tādu naudu. Tirgus mums neliels un vadības līmenī cilvēki neraustās aizstāt vienu speciālistu ar diviem studentiem, pat ja tas nozīmē pagarināt izbūves termiņus, sačakarēt attiecības ar klientu un sačakarēt arī jaunos kadrus. 

2) Jo lielai daļai vadītāju, it sevišķi tiem, kas strādā jau kopš "treknajiem gadiem" ir sava izpratne par nepieciešamo dzīves līmeni un tur ir dziļi pofig, ka darbinieki knapi savelk galus

3) Jo liela daļa nozares uzņēmumu īsti neplāno pastāvēt ilgāk par vadītāju pensionēšanos, attiecīgi nav jēgas ieguldīt naudu darbinieku lojalitātē, jo pats priekšnieks nezin cik viņš vēl ilgi šeit plāno strādāt.

Rezultātā firmas īpaši neiespringst pat tad ja kāda speciālista aiziešanas gadījumā zaudē veselu virzienu, bet ja tas tomēr izrādas sāpīgāk kā plānots, tad nav arī problēmu samaksāt to papildus naudu.

Manā pieredzē ir reāls gadījums, kad es kā projektu vadītājs saņemu zvanu no piegādātāja par neapmaksātiem rēķiniem, sasolu noteikti visu noskaidrot, un uzreiz tieku izsaukts uz pagalmu aplaistīt šefa jauno džipu ar individuālo komplektāciju. Lieki teikt ka uzņēmums strādā vēl šobaltdien un balstās uz kārtīga slāņa demagoģijas un pieredzējušiem cilvēkiem, kas raustās kaut ko mainīt savā dzīvē.

Var jau būt, ka es vienkārši savās darba gaitās esmu trāpījis neriktīgos uzņēmumos, bet pieredze tomēr vedina domāt ka visa sistēma ir tāda, līdz ar to man nav ko pārmest zinošiem speciālistiem, kas met lepnumu pie malas lai ietu darītu kaut ko dumjāku par augstāku algu.

Pēdējā laika skandāli par dažādiem kavējumiem objektu izbūvē liek domāt ka šāda pat situācija ir arī būvniecībā, jo arī normāla objekta darba organizācija ir diezgan svarīga prasme, it sevišķi jau daudzmiljonu objektos.

Par to jau visa diskusija. Lai paņemtu tos objektus kādam ir jāstrādā pa kapeikām un/vai arī projektu vadītājam/darbu vadītājam/inženierim jākapā pašam, pretējā gadījumā tevi izkonkurēs kāds, kurš būs gatavs to darīt. Normāli jau objekta peļņai vajadzētu būt tik lielai lai pietiktu gan nolīgt darbiniekus objekta izbūvei, gan arī ofisa planktonam nebūtu jāvelk vadi, bet tā kā nozarē visi dempingo pēc principa, ka jāsanāk vispirms vadībai un tad visiem pārējiem, tad attiecīgi tādam pašam projektu vadītājam japieņem lēmums vai viņš grib to savu prēmiju par objektu vai nē. Tajos pašos Sadales tīklu objektu iepirkumos lētākās firmas startē vidēji par 10-20% lētāk kā vidējais tirgus līmenis, attiecīgi darbu vadītājs visticamāk arī pats rok to tranšeju, ved materiālus, utt.

Tikko atcerējos par vēl vienu vājstrāvu inženieri tajā firmā - čalim brīžam darbs bija vienkārši 20h dienā trīs dienas pēc kārtas. Shēmu izstrāde, piedalīšanās pie uzstādīšanas (tai skaitā vadu vilkšana), konfigurēšana, garantijas serviss. Lieki teikt, ka viņs kādus 2-3 gadus tādā režīmā nostrādāja, piecēlās un uztaisīja savu firmu. Iepriekšējā firma no viņa pērk ārpakalpojumu, viņš dara to pašu, tikai jau brīvākā režīmā un pa citiem cipariem.

Jā, un lielākā uzņēmumā inženieris ir vēl zem vesela bara dažādu vadītāju un valdes locekļu. Es šajā gadījumā runāju par inženieriem kā amata vietu nevis vārda kopējo raksturojumu. Tehniskais direktors ir tehniskais direktors, uzņēmuma vadītājs ir uzņēmuma vadītājs, tās ir citas pozīcijas ar citu atbildību un citiem algas līmeņiem. Attiecīgi atkārtošos - ja cilvēkam piedāvā algu reiz 3, tad ir reāli pofig, ka pašam vadi jāvelk. Zinu mazākās firmās projektu vadītājus, kas paši atsevišķos objektos velk kabeļus un pie reizes programmē iekārtas, jo trūkst cilvēku. Mētāt no sevis lielu čiekuru protams ir forši, bet dzīves realitāte ir tāda ka kompetentu cilvēku daudzums ir tāds kāds tas ir.

Pats, būdams konkrēts ofisa planktons bet ar pietiekamu tehnisko zināšanu bāzi, pagājušajā gadā uz vienu projektu tiku paaugstināts par projektu vadītāju lai pāris naktis kopā ar vienu montieri un darbu vadītāju kopā vilktu vadus un palaistu iekārtu, jo tupa nebija cilvēku ko nosūtīt. Un no piegādātāja puses arī ieradās projektu vadītājs, kurš pa nakti savilka savus vadus. Elektronikas un enerģētikas nozarē gandrīz visi, praktiski līdz kaut kādiem jau lielajiem vadītāju amatiem vai lielu daļu projektētāju, prot vilkt vadus un neviens to neuzskata zem sava goda, it sevišķi ja par to maksā vairākas kārtas labāk. 

Es saprotu, ka filmās rāda smukus inženierus, kas stāv blakus iekārtām un tikai komandē, bet izbūves uzņēmumos Latvijā tas reāli neiet cauri.

Nemirst jau pirmo reizi, attiecīgi visi sēž un gaida "Gulbju ezeru" pa TV. Kadirovs mums arī pa pāris reizēm ir miris, bet vēl tīri žiperīgs. 

Pat ja Putins ir miris, tuvākajās dienās no kremļa par to ziņu nebūs - jāizvēlās aizvietotājs, jāsaskaņo ar citiem lielajiem spēlētājiem un tikai tad vadonis varēs oficiāli nomirt.

Pat ja šis ir patiesība, pastāv kāda fundamentāla problēma - dubultnieka plāns strādās tikai kādus pāris mēnešus vai pat nedēļas, jo informācijas noplūdes tāpat pastāv, bet partneru valstu pārstāvji nebūs ieinteresēti tikties ar dubultnieku. Cirku var paspēlēt iekšējam tirgum nevis starptautiskajai arēnai, pie tam ir jautājums ko darīs tas pats Kadirovs - bez Putina jumta viņam ātri un ar steigu jāpasludina neatkarība vai arī pašam jādodas uz Emirātiem.

Vācijā viņš strādāja kā elektromontieris/ darbu vadītājs. Un jā, Latvijā viņš bija inženieris, kurš saņēma ap 1500Eur uz rokas, kamēr Vācijā gāja runa par x2 vai pat x3. No kurienes secinājums ka tās ir strādnieka algas? Kāpēc vispār domas ka Latvijā vēl pāris gadus atpakaļ vājstrāvu nozarē kāds saņēma pat attāli tās algas ko šobrīd var redzēt CV? Es reāli esmu nostrādājis jau padsmit gadus Rīgā ar būvniecību, enerģētiku un telekomunikācijām saistītos uzņēmumos un tikai pāris gadījumos esmu dzirdējis, ka kāds saņemtu tādas fundamentāli lielas algas. Tie kas gribēja normālas algas uztisīja savus uzņēmumus, pārgāja uz citām nozarēm vai aizbrauca. Attiecīgi man vienkārši interesanti no kurienes dati par tām lielajām algām vājstrāvniekiem?

Šim es arī piekrītu. Viena daļa ir cilvēki, kurus jau hruščovkas hipotēkas maksājuma pieaugums sāk biedēt, un tad ir otra daļa, kam ir māja, pie mājas elektroauto un uz jumta saules paneļi, visiem iemītniekiem Apple produkti un tas viss ir ņemts kredītā. Tas ir no tās pašas sērijas ko redzējām pagājušajā krīzē, kad cilvēki dzīvoja sev neko neatsakot un balstīja visu savu nākotni uz darba vietu kur tajā brīdī maksāja daudz. Liela daļa pat 10 gadu griezumā neko nevērtēja un kredīti tika ņemti balstoties uz to cik vēl var paņemt. Attiecīgi šobrīd šo publiku jau kraujas malā nostādīja inflācija, un procentu likmes daudzus arī nogrūdīs. Es gan neredzu nepieciešamību valstij iesaistīties šo cilvēku glābšanā. Kaut kad taču ir jāsāk mācīties no savām kļūdām.

Minētais cilvēks savu lēmumu pieņēma kaut kādus 5-6 gadus atpakaļ, un pēc mūsu sarunas 2 štukas uz rokas viņam ne tuvu nesanāca. Pat pie tā laika cenām cilvēks izrēķināja, ka darbs Latvijā nav tā vērts. Zinu arī vairākus citus gadījumus ap to periodu.

Nevarētu būt tā, ka šobrīd atlikušajiem vienkārši ir tādas algas jo pārējie jau ir ārzemēs? Daudzās nozarēs pamazām sāk iestāties stāvoklis, ko var raksturot ar "boržomi dzeršanu pie nodzertām aknām". Tas pats mūsu elektronikas milzis "Mikrotik" vēl pāris gadus atpakaļ meklēja sev programmētājus/elektroniķus ar algu zem 2000Eur uz papīra, kad tikpat varēja nopelnīt iesācējs programmētājs. Vai nu procesā apdir*ās vai arī kāds kompetentāks cilvēks paskaidroja vadībai, ka tā ir debīla ideja meklēt kompetentus cilvēkus pa kapeikām, un šobrīd viņus sludinājumos algu maksimums jau velk uz 10kEur uz papīra. Tā teikt vispirms sadiršam tirgu ar zemām algām, panākam ka jaunieši vairs nestudē tehniskās zinātnes jo tajās ne sūda nemaksā, panākam ka vidēja vecuma darbiniekiem piegriežās vietējā biznesa vide un tad sākam kaut ko glābt, dalīties ar peļņu, utt.

Cementa maisi ar X5 bija viens grāvis, bet tagad jau ir otrs grāvis, kad cilvēks hipotēku Latvijā apmaksā pa naudu ko saņem ārzemēs jo uz vietas viņam labi ja dzīvoklis hruščovkā spīd 30 gadu hipotēkā. 

Pašam viens bijušais kolēģis tāds ap 45 gadiem rāva pa 10 stundām dienā kā vājstrāvu inženieris lai uzturētu ģimeni un apmaksātu kredītus, līdz norāva sirdstrieku, pagulēja slimnīcā 2 nedēļas, iznāca, iesniedza atlūgumu un aizbrauca uz Vāciju. Kā viņš komentēja - uz vietas strādājot man ir jārauj vēl padsmit gadi, Vācijā viņs pa 5 gadiem būs savu hipotēku nomaksājis.

No valsts viedokļa tas ir pilnīgā pēcpusē, no biznesa viedokļa arī, jo tiek zaudēts speciālists ar specifiskām zināšanām, bet visiem pa lielam ph. Man reāli pēdējā laikā rodas iespaids, ka liela daļa vietējās biznesa vides vienkārši plāno darboties līdz pensijai un viss, slēdzam to bodi ciet, darbinieki var p*st taisni. Pie šādas darba devēju ticības rītdienai es pat nestādos priekšā cik ļoti cilvēkam jātic nākotnei lai tagad ņemtu hipotēku bez kaut kādiem atkāpšanās plāniem - bieziem vecākiem, pārdodamiem īpašumiem, specifiskām un pārdodamām zināšanām savā nozarē nākotnē vai gatavības strādāt ārzemēs.

Skatoties uz video no Ukrainas - vēlams ir pat vairāki pāri dažādiem apstākļiem. 

Kaut kur uz lauka, tanšejā un ziemā labākais variants pat izskatās kaut kādi mednieku vai tie putuplasta garie zābaki, jo tajos vienkārši ir dumji siltāk sēdēt kupenā nekā krutā pārgājiena zābakā kurš jau sen ir izmircis. 

Pilsētas apstākļos pa lielam svarīga izturība, necaurdurama zole un cietais purns. Sadurt vai sadauzīt kājas uz kaut kādiem gruvešiem nav gluži labākais plāns.

Pabriks ar Sārtu runā par nepieciešamību steidzami stiprināt drošību. Laikam ne visiem tās vietas pietika.

Šeit ir jautājums vai problēma ir tikai dumjos kredītņēmējos, vai arī faktā, ka tās algas tiem kredītņēmējiem neaug atbilstoši inflācijai. Pieļauju ka daļa tāpat nonāks līdz čemodānam->lidosta, jo ja cilvēks redz, ka viņa ieņēmumi ilgākā laika posmā neaug līdzi izdevumiem, darba iespēju arī nav tā ka čupām un mājoklis kura dēļ viņš ir kaplējis pa 10-12h dienā kļūst nepavelkams, tad lēmums doties prom ir diezgan loģisks. 

Es šobrīd savā nozarē noskatos, ka vidēja līmeņa inženieri un vadītāji, saprotot, ka vadība viņus brutāli izmanto un hipotekārais jaunajā projektā nav tā vērts, vienkārši dodas strādāt uz ārzemēm. Par šo vienreiz diskutēju ar savu firmas vadītāju, bet viņš pie savas 3k+ Eur uz rokas īsti neiebrauca kāpēc viņa paša uzņēmuma darbinieki tā dara. Lieki teikt, ka būvniecība jau šobrīd ir palieli darbinieku iztrūkumi un darbinieku kvalitāte ir ievērojami kritusies.

Mēs te visi ik pa laikam apceļam ceļu policiju, ka tā nekontrolē to vai šo lielumu satiksmē, bet kā izrādās ceļu policija kā suga esot beigusi eksistēt jau šī gada 1. septembrī. 

www.la.lv/stopkadri-no-si-gada-1-septembra-latvija-pilniba-ir-likvideta-celu-policija-ka-valsts-policijas-strukturvieniba

Laikam tagad varam droši visās savās dzīves bēdās universāli varam vainot vienkārši policiju. Praksē gan laikam tas nozīmē, ka esam aizreformējušies tik tālu ka tās policijas vairs nav un neviens to vairs pat neslēpj, ja ja uz rajonu nevar salasīt pat 6 cilvēkus lai sanāk maiņa vienai ekipāžai.

Arestovičs aizgājis reālpolitikā, tā teikt tagad vajadzētu kādu pamieru ar krieviem, tad jau atkal biznesu varēs bīdīt un tā. Pēdējā laikā jau tur daudz baumu klīst par tiem pašiem viņa kontaktiem ar Abramoviču un citiem biznesa vides pārstāvjiem. Tā teikt ja neizdevās iebraukt amatos uz patriota/kareivja pamatdomas, tad pamēģinās uz samierinātaja un vidutāja lomas. Cilvēki Ukrainā sāk nogurt no kara, ir biznesa intereses, attiecīgi no Arestoviča puses pamainīt ampluā nav nepareizi, vienīgi ka šobrīd tā pārāk izteikti sanāk.

Šis. Brīdī kad atbrauca ASV bāzes kuģis arābu valstu viedoklis praktiski momentā pārmetās no "sniegsim atbalstu HAMAS, galu neticīgajiem" uz "nē, nu tur viss nav tik viennozīmīgi, HAMAS mēs vispār neesam atbalstījuši un viņus nepazīstam".

Tā siena starp Gazu un Ēģipti ir viss kas jāzin par to cik ieinteresētas ir apkārtējās valstis HAMAS atbalstā.

Attiecīgi pāris dienas pabumbos, pāris nedēļas uztisīs sauszemes operāciju un tas arī būs viss.