Katrs no šīs diskusijas paņem to kas atbilst viņa sapratnes līmenim, nav mans mērķis kādu pārtaisīt par sociālistu, vai arī par kapitālistu - mērķis ir panākt lai domātu un aizdomāties, cik daudz kapitālisma vai sociālisma ir labi, un kuras vietās. Un kur nu ir Sliņķim taisnība, tad tajā ka sociālisms lien iekšā tur, kur tehniski to vismazāk vajag, un kas visticamāk izraisīs sliktu rezultātu. Turpretim paņemot no sociālisma pāris labas lietas, un nemetot visu "vienā maisā" rezultātam vajadzētu sanākt IMHO labākam kā ir bijis iepriekš .
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Par neveiksmju jautājuma konceptu man nav absolūti nekas iebilstams, bet ir brīdis kad kapitālisms tehnoloģisku iemeslu dēļ pret kaut ko atduras, vai tā būtu maksimāla iespējamā kvalitate, realizācijas cena, produkcijas realizācijas apjoms vai tamlīdzīgi, tālāk ir jautājums ko kapitālists dara tālāk - skrien veidot karteli, pārpērk vai nogremde konkurentus vai ko citu un izejot no metodes sanāk ka klients var būtiski zaudēt, jo kļūstot par monopolistu, kapitālistam ir visi vajadzīgie "ieroči", lai atbrīvotos no konkurences.
Tātad ja gadījās palasīt par to ASV publisko skolu attīstību, tad tur viens no secinājumiem bija kā kapitālistiskās skolas būtiski pacēla lasīt un rakstīt prasmi ( tiesa tas jāuztver ar "devu sāls" jo daļa populācijas netika uzskatīti par cilvēkiem, un statistika nemaz neiekļuva), un kā tagadējās skolas to nespēj (šķiet vērtējums bija ka apmeram pusei amerikāņu ir lasīt/rakstīt prasmes problēmas), taču arī šeit ir statistikas "pievilkšana aiz matiem". Bet tas nenodrošināja nepieciešamas eksaktās zināšanas, uz kurām varētu paplašināt un attīstīt ekonomiku. Jo gan tad, gan arī tagad tāds augsti kvalificēts strādnieks bija vajadzīgs tikai retajam kapitālistam. Respektīvi, jebkuru darba vietu apjoms ir ierobežots, kā panākt to lai izglītības sistema ražotu "universālus kareivjus" kas arī paši var nodarboties ar uzņēmējdarbību.