var jau buut. bet cilveeks, kursh peerk vidusmeera, ne ar ko neatskirosos, massproduction auto,, kuram ir nenormaalas apkopes un uztureeshanas izmaksas, ir kliinisks kretiins, imho. pat ja jamam naudas kaa spalju...

man skiet, ka jaunu peerk lai "taupiitu" tikai pilniigi un kliiniski indiviidi.

vismaz cik es lasu, peedeejo 5-7 gadu tendence ir taada, ka uztureeshanas un remontu izmaksas nepaartraukti aug. i tajos jaunajos meeslos pats ar iisti neko neparemonteesi. aciimredzot auto razotaaji noleemushi ka vaariities vajag ne tikai pardodot uzrazoto produktu, bet galvenokaart - uz detaljaam un uztureeshanu. un kas apbriinojami, tas ir ne tikai ar vieglo tehniku, bet arii ar komerciaalo shiis tendences ir aciimredzamas - smago segmentaa taada opat fignja notiek, vismaz amerikas tirguu....

jopta, skaljrunjus paartinies paar meeru esi?

kaa ta taa diizeldegviela, nez, turbiinaa nonaaks?

koroch, tevi ne pie kaa nopietnaaka kaa ogds-4 laist, raadaas, nevar

diizelim duumainiiba, protams, var rasties pamataa 3 iemeslu deelj - paarlieku liela dd padeve cilindros, tekoshas, suudiigi smidzinoshas sprauslas ( aiz kam dd nepilniigi sadeg), un motorelljas degshana dzineejaa. citas pamatprobleemas iisti nevaru iedomaaties, ja nu dzeses skidruma iekljuushana degkameraas.

anyway, jaakrataas pie kaadiem diizelistiem - veelams ar savu atgaazu meeriishanas agregaatu, lai viss ir chotka.

kaarteejais zoodaarza iemiitnieks - rites pretestiiba no aatruma praktiski neatkaraajas, un jau pie 50-60 kmh sastaada nebuutisku lielumu no kopeejaas pretestiibas.

un gaisa pretestiibas augums tomeer ir lineaars. mazaaka gaisa pretestiiba pie lielaaka aatruma - tas buutu nonsenss un nobela preemija bez bazariem. iedomaajie, ja tiktu radiita lidmashiina, kura kautvai uz 1M havo mazaaku gaisa pretestiibu, nekaa uz 0.5M? taa buutu vienkaarshi megarevoluucija.

nu, tuneljus ar tevi neapspriediishu, atvaino. tas tavs liimenis vairaak atbilstu smilshu pils celshanas apsprieshanai ar nopietnu seju...

a no turienes liidz ritenjiem veel garsh celsh ar jaudas zudumiem ejams - aatrumkaarba, diferenciaalis, visi gultnji...

ciik atceros, jaudiigaakais zhiga bija 80 zs - 2106 1.6l dzineejs. nu i 20+zs pie simta - kautka makten padaudz. neskatoties uz zaarka aerodinamiku, zhiga masaa un izmeeros pamazs tomeer bija.

kautkur ieksh evalbum.com savaa laikaa skirstot un lasot redzeeju paartaisiitu 3xx seerijas bembi, kursh pie aatruma ap 90 kmh rija 17 kilowattstundas uz 100 km. tb videejaa dzineeja jauda kustiibai sanaak tie pashi 17 kilowatti jeb aptuveni 28 zirgi. jaareekinaas gan, ka elektromobilim massa ir juutami lielaaka nekaa analogiski uzkraameetam ieksdedzes variantam, deelj akumulatoru baterijas.

nu par taam "pienjemuka 50 zs vajag kustiibai ar 70 kmh" - ar shitaadiem pienjeemumiem un taalaakiem secinaajumiem no taadiem "griestu" pienjeemumiem tev taisns celsh uz zoodaarzu, buurii pie meerkakjiem. kaa zinaams, cilveeks ir sapraatiigs dziivnieks, a tev no sapraata ne druskas nav....

taa ka tu max otrajaa, a driizeek -ceturtajaa - piektajaa vietaa mums buusi. a vispaar shitaa mulkiiba, pat ja nav nekjaadas sajeegas par dziives fizisko pusi, aarsteejas elementaari - tiec pastuureet uz paara dienaam auto, kursh maak raadiit momentaano degvielas pateerinju. savaa laikaa granadai man bija bortkompis - vislielaakasi pateerinsh ko sasniedzu ( aatri gan es ar vinju nebraukaaju, bet domaaju, arii uz maxspeed buutu mazaak), bija spiezhot pedaali griidaa pie saliidzinoshi zemiem apgriezieniem. piem piektajaa ripinam uz 50 kmh -a tas bija ap 1100 rpm, un vienk iespiezham pedaali griidaa. dinamika shai briidii bija nekaada, un pateerinsh raadiijaas 35 litru uz 100 km rajonaa citaadi es taadu pateerinju dabuut nebiju speejiigs, pat griezhot liidz 6000 rpm ar pirmo robu - i to pateerinju raadiija tikvien kaa ap padsmit litriem. daudz laika pagaajis, preciizi neatminos vairs. pie tam dzineejs tur bij 2.8 ar sprici mehaanisko, 150 zirgiem un 22 kgm pie 4000 apgriezieniem. uz tiem pat 50-60 ar piekto robu tukshaa braukt bija gana komfortabli - nebija taa, ka pedaalis liidz pusei jaaspiezh or so - bija gana ekonomiski un apgriezieni tik mazmaz virs tuksgaitas. pateerinsh gan arii pie taa bij apm taads pat kaa uz 4 roba.

nu, tas taa, iisumaa, par tiem apgriezieniem.uz 100 kmh normaala mashiina vienmeer eediis mazaak zupas nekaa uz 160 kmh, pat ja uz simtu vinja viilees ar 4500 rpm, un uz 160 - ar 1800 rpm. tas veel, ja otrajaa gadiijumaa pie tiem apgriezieniem dzineejam pietiks jaudas un griezes taadu aatrumu tureet, ja nee - tad deelj neatbilstoshi izveeleeta paarnesuma tiks staadiiti degvielas paarteerinja rekordi. bet nu iziiree kautkur vai aiznjemies pats mashiin ar adekvaati raadoshu degv pateerinju bortkompi, un paarbaudi visu pats.

veelviens ar skaidaam galvaa.

dereetu uztaisiit sarakstu ar jamiem....

ta jau jaaataisa degvielas zabors no padsmitlitriiga trauka, ar liimenja atziimeem pa 0.1 litru. tik kas a to visu cakareesies?

jo iisaaks gabals, jo nepreciizaak nosakaas degvielas pateerinsh ar baakas metodi. raadaas, tu ar ne paaraak taalu no fizikas stundu bastotaajiem esi

chota man entuziazma uz taadu pashupureeshanos lai pieraadiitu daziem apdaliitajiem elementaaras lietas, nava... bet nu ja kaads juut speekus, es ar interesi pasekotu notikumu gaitai

wot te i "ekonomika" pretestiibas aug nenormaali strauji, bet mistiskaa veidaa kilometru nobraukt saak maksaat mazaak degvielas. "ekspertiem" varu ieteikt uzkaapt velosipeedam un pamiities, taadeejaadi paarbaudot savu teoriju - uz cik kmh ir vieglaak braukt, uz 20 vai 40? tur ta viss "kaa uz delnas" izjuutams. aatri mulkiibas no galvas izpuutiis...:B

padalies gan. izpluudu taapeec, ka tiek dziitas mulkiibas. tas gan, peedeejaa laikaa uz katra stuura taa ir, bet nu man uz to tomeer alergija - ja redzu, ka kaads murgo, parasti meeginu vinjam uz to noraadiit

piekabini gan. 2.3m augstumaa, un tikpat platumaa. peec tam pastaasti, cik uz 160 kmh eediis, ja ar taadu balastu vispaar taads aatrums buus sasniedzams

taapeec ka lielaakaa dalja sheit nav izaugusi liidz taadaam elementaaraam lietaam, kaa gaisa pretestiibas atkariiba no aatruma, un realizeetaas jaudas atkariiba no degvielas pateerinja.

da i ieksdedzes dzineejiem tieshi shio raksturliiknju salaagioshanai ir transmisija ar mainaamiem paarnesumskaitljiem. vienvaardsakot, griezes momenta raksturliikne neko dotajaa gadiijumaa nemaina. bet nu shaadu jautaajumu ar var uzdot tikai cilveeks kas to nesaprot. kaa saciit, sagraabstaas pa ausu galam gudrus vaardus, kuru jeegu neizprot, un tad nu jaapaspiid taksh kautkur ar terminu zinaashanu

taa nav. tb braucot, teiksim, uz 60 kmh, biezhi vien ekonomiskaak ir viileet ar ceturto paarnesumu, nekaa ar piekto. pat tad, ja transports nav paarkrauts, un arii ar piekto kustaas +/- ok tajaa aatrumaa. taa ka ar tiem taviem spriedumiem par ekonomiskajiem aatrumiem - atvaino - taa ir, kaa ir. tur mazliet vajag saprasshanu, lai spriestu.

taa tieshaam ir veertiiba, atskiriibaa no visaadiem uzgrieznju spainjiem.

pamatdoma ir tur, ka pie ~ 2100 rpm ( ~95 kmh) dzineejam ir juutami labaaka griezes rezerve, kas, iespeejam, rezultaataa dod tomeer mazaaku degvielas pateerinju nekaa mazaaks aatrums. dodu piemeeru - braucot no riigas valmieras virziemnaa ir dazas vietas kur celsh taakaa kalnaa iet - ne taa, kaa pirms raganas, bet taa paleezeni - nu vot, viileejot uz kruiiza un 80 - 85 kmh diapazonaa tur notiek taadas nepatiikamas lietas, kaa aatruma krisshanaas. dumais kruiizs pie tam saak diktaak spiest uz gaazi. pie noteikta dziljuma gaazes pedaalja nospiediena dumais automaats sleedzaas uz leju, resp uz 3robu, atblokjee hidrotransu, un mieriigas braukshanas vietaa es kaarteejaa "uzkalninjaa" velku ar saviem 3000 - 3400 rpm. kaut tur i vareetui uz inerces uzripot pazaudeejot nieka 10 kmh, kutrus peectam viegli atguut.

toties tai pat uzkalninjaa braucot uz 95 kmh nekas taads nenotiek - griezes moments jau ir pietiekoshi liels, lai tikai nedaudz gaazi piedodot, tajaa kalnaa uzbrauktu. pie tam nekaadas gaazeeshanas un sleegshanaas uz leju nenotiek.

uz auto ar manuaalajaam kaarbaam tas viss, protams, neattiecas, bet automaatiem, un ja veel kruiizu tiem pieliek - gadaas shitaadas lietas...

a vot kad bija eskorts ar manuaalo 5pakaapju kaarbu - vizinaajot i uz 70 - 75 kmh. i diezgan ekonomiski, neskatoties uz to, ka turbomotors pie mazaam jaudaam un atmosfeeriskajaa reziimaa straadaa neekonomiskaak nekaa atmosfeeriskais...

es domaaju, ka tas ir meeginaajums attaisnot urlisko braukshanas stilu - esi noteikti redzeejis, puslatvija taa braukaa - 80 - 90 kmh, pat bliivaa satiksmee - tas nav prieksh vinjiem. pa visu vari jaameegina visus apdziit, kaut izdzenot pretimnaakoshos uz graavjiem apmaleem. aatraak, aatraak. smadzenju gan taadiem "vilceejiem" parasti nav, taapeec vinji neapjeedz, ka nekas aatraak tur reaali nav, un buut nevar - videejais aatrums celjas ljoti leenaam un gruuti.

man shitaa nesen viens maseratti garaam pirms riigas aizvilka es vinju riigaa peec tam 2x veel apdzinu - nekur taalu ticis nebija, un pa pilseetu braucot veel neoptimaalaas joslaas staaveeja. aber shim laikam likaas, ka reaali vuisus apdzenot jams speeciigi aatraak kautkur aizbrauc - a te peehnji chubinaataajs, kas pa trasi uz 85 brauc - un priekshaa, ar visu to ka automaats, un bezmotors...

nu, pastaasti nu siikaak, kaa tur iisti un konkreeti ir ar atbilstiibu fizikai tu taksh nojaut, ka aatrumam pieaugot 2x, energija, ko jaapateeree veeja pretestiibas paarvareeshanai pieaug 8 reizes. tb braucot ar 140 kmh tev jaasuuc 8x lielaaka jauda no dzineeja, rupji reekinot, nekaa ripinot uz 70 kmh. jaa, ieksdedzes dzineeji - shie velniskiigie un nefektiigie naftas izniicinaataaji - straadaa efektiivaak pie 80+ procentu noslodzes, tad jamiem lietderiibas koeficients aug, bet ne jau tik strauji, citad jau ekonomuiskais aatrums buutu 90% no maksimaalaa

taa ka es iisti nevaru iedomaaties auto, kuram visekonomiskaakais aatrums buutu 120 - 140 kmh.

nu labi, divus variantus varu piemest -drausmiigi oversize motors, kuram jauda lai brauktu uz 120-140 realizeejas praktiski tuxgaitaa, un mashiina, kurai straadaa tikai kaads astotais robs, un tuksgaitas apgriezieni attieciigi dod vismazaako aatrumu ap 90 kmh tad jaa, 120 - 140 diapazons ar pietiekoshu griezes momenta liikni buus ekonomiskaaks nekaa tie pat 90kmh ar tapku griidaa un melniem duumu mutuljiem

ko iisti pameeginaat? viss ar ko esmu braucis - darbojas saskanjaa ar fiziku. saakot ar benziinauto, un beidzot ar 100litriigiem turbodiizeljiem. taa ka man meeginaat nav ko. bet tu droshi ar savu briinumu vari doties peec nobela preemijas - ja viss apstiprinaasies, protams saakumam aizej pie elmaara, jams patestees un izliks mums visiem jauku rakstu -atskaiti par briinumbmw testu