fantastiski. kaa ta jams piedalaas - atsleegas padod? atvaino, bet kautkaa smiekliigi tas viss skan. imho katram ir savs darbs un sava nisha - nee, var jau pielikt atsleedznieku pie piiraagu cepshanas, un piiraagcepeeju pie aatrumkaarbas paarlasiishanas, bet kas tur iznaaks - taapat visiem skaidrs. padomlaikaa taadu taktiku plashi piekopa. i nesenajaa celtnieciibas buma laikaa ar katrs murmulis peeksnji bija celtnieks.... a taga pamati plaisaa un fliizes kriit nost

nu i pa to trakoshanu ar smago -galiig nesapratu. cik nu prakt braukshanaa patreneejos ar mersi atego - kaada tur trakoshana? trakot var ar mashiinu kura labi turaas uz celja - plata, zems smaguma centrs, un laba dinamika. ko var trakot ar smago, kursh no visiem aspektiem ir nekaads? tur, man liekas, praataa riktiigi apskaadeetam jaabuut.

kursi, protams, pa naudu. tiesiibas ta - tipa naudas pelnaamaas, taa ka atpogaat naaksies, bez variantiem. a bez 95 koda vari sievasmaati ar personiigo smago vizinaat briivi.

nu bet tas taa - reizi 5 gados. anyway briiniities nav par ko - valsts tas ir bizness.riktiigi liels - visaadi maikrosofti un so blakus valstiim taadas blusas vien i. nu i attieciigi, pa cik valsts ir bizness un parazitee uz cilveekiem - tad tas i normaali ka visaadu ierobezojumu un nodoklju a katru gadu paliks tikai vairaak. nu i kapitaalisms ar rulz - var dabuut darbiniekus naudas izteiksmee, kas ir leetaak pat nekaa "par eedienu" - respektiivi veel krutaak nekaa pie vergturiibas.... kur mees visi shitaa nonaaksim, pat domaat negribaas.

daudz tu, mle, saproti... pa ausu galam dzirdeejis, un taga dzied te.

1. ja c kategoriju esi ieguvis pirms 2009. gada septembra - liidz 2013 droshi vari straadaat algiotu darbu uz c kategorijas.

lai turpuinaatu peec 2013 gada - jaaiziet kursi un jaaaiznes sertifikaats apr to beigshanu uz csdd.

2. ja liec tagad uz c kategoriju - vari likt uzreiz uz "profesionaalo" (95. kods ) - bez nekaadiem papildkursiem un so. veel vairaak - ja esi gaajis kursus tikai uz c kategoriju, tu par nieka teorijas eksaamena cenu 9 kkaadi 8 ls vai so) vari ieguut arii d1 kategoriju - peec tam kad noliksi "c" teoriju, "c 95. koda teoriju" un "c profesionaalo" braukshanas eksaamenu, neiznjemot tiesiibas ei veel nokaarotot teoriju uz d1 kategoriju. peec tam - iznjemt jaunaas tiesiibas. rezuultaataa tev buus, "c" kategorija (smagie bez ierobezojumiem) , "d1 " kategorija (liidz 16+1 seedvietas), un profesionaalais kods, taatad legaala iespeeja straadaat alotu darbu, veikt komercpaarvadaajumus, ar abaam.

btw, cik dz

mno kurienes tev taa liekas, nez? sabiedriibaa urlu iipatsvars ir augsts. taatad, arii iauto juuzeru viduu. un urla ir urla - saki ko gribi. un uz celja vinji uzvedas arii attieciigi. netakariigi no portaaliem, kurus apmeklee, aviizeem kuraas apskataas bildes, uttp....

man jau likaas, lielaakaa dalja pilniigu loxu devindesmitajos atsijaajaas....

kaut gan arii muuslaikos ir kas peerk "magneetiskaas rokasspraadzres, kas uzlabo veseliibu", uttp. vai nav plaanots iepirkt lielu partiju ar magneetiskajaam rokasspraadzeem prieksh CP? vinjiem tak kaitiigs darbs, uttp -lai nonjem stresu un stiprina veseliib....

+1.

visas taas taisniibu pieraadiishans, kad taisniibu meegina pieraadiit izvalbiitaam aciim stuureejot virsuu - kautkaada beerniskiiba. no vienas puses, pasham reizeem "uzsit", bet tad padomaa - a ko tu un kam taa pieraadiisi? nekam un neko... tik laiku sev, kaa minimums izchakareesi...

jaameegina uztvert visu ,mieriigaak. a tiem, kam reaala alergija uz urlaam un idiotiem - jaameklee vienseeta dziivei aarpus pilseetas, un pilseetaa peec iespeejas retaak jaaiegriezhas. laukos tomeer urlu un idinju daudzums uz kvadraatkilometru nesaliidzinaami mazaaks...

rezumeeshu iisumaa: braucot pa trotuaariem, visas gaajeeju paarejas un taam pieliidzinaamie objekti velobrauceejam ir probleema - jaagroza galva, jaaskataas, jaakaapj nost un jaastumj. citaad prieksrociibas nav. attieciigi, ja gribaas braukt nevis kaapt augshaa /lejaa - braucam pa brauktuuvi, iespeejami tuvaak labajai malai. starp citu, veershu uzmaniibu, ka vairs nav noteikts, cik taalu velosipeedists driikst izvirziities no labaas nomales - kad liku pirmaas tiesiibas, tad shai sakaraa bija atrunaats attaalums - 1 metrs. taga - vairs nav.

taapat, kaut arii patreizeejajaos csn nav atrunaats, kaadam intervaalam jaabuut apdzenot / apbraucot velosipeedistu, liekot eksaamenu ( kas grib - var patreneeties csnt.csdd.lv/... )

figuree attaalums vismaz 1.5 metri. vareeja gan to arii CSN iestraadaat. pats censhos apbraucot velosipeedistus attaalumus ar labu zapasu ietureet - ja nu jams nomaucas, vai bedri kaadu apbrauc, vai whatever? nah man probleemas, pazaudeets laiks, vazaashanaas pa policijaam vajadziigas? daudz vienkaarshaak uhn praatiigaak ir ieveerot palielinaatu piesardziibu, imho. gabals nenokritiis.

pasham ar velo braucot gadaas i normaali, kas mani abrauc taapat kaa es citus velobrauceejus - ar intervaalu ap 2m, un arii distances zapasu, gan mudaki kas juutas kaa robingudi - intervaals labi ja 50 centimetri pie aatrumu starpiibas ap 30 - 50 kmh. tai skaitaa fuures. kaut otraa josla briiva, un iesleegt pagruiezienu un pagriezt stuuri divreiz uz 20 - 25 graadiem itkaa nav gruuti.

nu nekas, gan arii taadiem mudakiem buus maaciiba - kaa minimums taa vietaa lai brauktu kur jamiem vajag, minimums stundas 2-3 pastaavees celja malaa gaidot CP atbraukshanu, protokolu sastaadiishanu, uttp. a pie miesas bojaajumiem vai so - arii cietums sveicinaas. jo, kaa neskaties, galvenaaa prasiiba visiem piedaloties celju satiksmee ir - ieveerot un nodrosinaat drosiibu. un otmazkas tipa \"a ko vish vispaar pa celju braukaa? a vinjam masa mazaaka kaa man - pats vainiigs\" - neko nedos...

ja transports kruistojumaa nogriezhas - vinjam jaapalaizh gaajeeji, kuri skeerso to celju kur jams nogriezhas . bez variantiem.

pat tad ja tu viilee pa galveno celju, un staav ziime, ka gelvenais celsh maina virzienu - ja peec pagrieziena pesehods viilee paari celjam, tev jams jaapalaizh. neredzu iemeslu, kaadeelj arii velo nevareetu shais vietaas gaajeejam pieliidzinaat. a vispaar -nopeerc csn graamatinju un palasi. izskataas, visu esi aizmirsis. a labaak aizej uz teorijas kursiem - tie taga pa kapeikaam, un tur tomaae labaak un vienkaarshaak tos pamatuus izskaidro. tie CSN lielaa savaa daljaa i sastaadiiti kaa banku aizdevuma liigumi - tik pinkeriigi un kretiiniski, ka tur tikai juristi ar lielu staazu a pirmo - otro izlasiishanas reizi var iebraukt, imho

2palaidniex: nu ja saakam mekleet pilniigus kretiinus, ta daudzmaz regulaari ir redzeeti gaajeeji kas pilniigaa lopaa brien paari ielai vispaar nekur neskatoties.ne pa kliiniskiem gadiijumiem ir runa, mees apskatas +/- adekvaatus satiksmes daliibniekus. citaad nonaaksim pie taa, ka uz ielas visi jaalaizh tik peec medapskates kaa minimums. katru riitu.

a par taam tiesiibaam uz velo - nu, hz. no vienas puses kaajaamgaajeejiem neviens tiesiibas neprasa. no otras -velo vairaak satiksmee piedalaas, t sk braucot pa brauktuvi.

no tresaas - vairumam lv iedziivotaaju, man liekas, b kategorija ir. ieguuta lielaakoties xx gadus atpakalj un attieciigi no csn atceras preciizi 5 procentus es pats b kat esmu ieguvis nu jau 16 gadus atpakalj, un nesen pievienoju sev veelvien kategorij, sakaraa ar ko naacaas pa ajunu arii teoriju iziet. nu, teikshu - lielaakaa dalja maz ko no tiem CSN atceras peec 3-5+ gadiem

otrs - taa paarliecinaashanaas velosipeedistam noteikumos - ar idiotiski izskataas. sanaak, ja es minos pa galveno, man katraa krustojumaa bezmaz jaastaajas lai noveerteetu vai kaads autolops peeksnji neizdomaas no mazaaksvariiga vilkt aaraa man virsuu? mosh ta prieksh auto ar taadu punktu ieviesham? nu, lai kaarteejo reizi citaas valstiis var paraadiit pa tv klaunu zemi...

nu i kaa parasti, daudzi autovadiitaaji havo iq uz 5 atziimes - piemeeram, divas joslas, uz labaas apziimeejums ka vinja iet tikai pa labi, kreisaa iet taisni. es protams, iekaartojos pa vidu joslaam, jo man jaabrauc taisni - sanaak es kreisakjai, tasinajai joslai pa labo malu braucu -tb viss itkaa normaali. nee, murmulji kas brauc aiz manis izbola acis un piipina. laikam nespeej kautko saprast. jeb kad gar brauktuves labo malu es viileeju taisni, a tauta grib pa labi nogriezties - nu ja es esmu tuvu tam pagriezienam, iekaartojies taksh aiz manis, piebremzee, un nogriezies aiz manis. cik tu zaudeesi? 3 sekundes? nee, ir mani jaapdzen taureejot, un manaa priekshaa jaanogriezhas pa labi piegriezhot man celju. nu lab, kretiinu sabiedriibaa nekad nav truucis, bet nu tas pats csdd vareetu attieciigus ilustreejoshsos klipus viileet pa tv, lai lielaakajai daljai tautas vismaz nojausma paraadaas, kaa sadziivot uz celja ar velobrauceejiem.

ru.wikipedia.org/... ;епловоз_ТЭП70

a runaajot par otto dzineejiem - vislabaak konstruktoru domas lidojumu imho vareeja veerot f1, kad turbo veel nebij aizliegti - kas tui tur pa idejaam nebija...

a taga tas f1 paarveersts par nozeelojamu luuzeru izklaidi

nu, kliiiniskus izdilumus un probleemas ar sisteemaam neizskataam, protams.saspiesshanas pakaape, kas kaareiz tieshaa veidaa ietekmee ieksdedzes dzineeju lietderiibas koeficientu, cik man zinaams peedeejos nn gados uz augshu seviskji mainiijusies nav. mainaamaas gaazu sadales faazes un so - dod kapeikas, un i to ne visos reziimos. taa ka nu nez.

2.5 litru benziinnieks volvo 850 universaalu atr sausmasu 1380 kg, palielu "jumta kasti", kaa to tagad sauc, divus cilveekus, 70 kg suni astee, un kaudzi a mantaam, 4pakaapju automaatu ar hidrotransa blokji, uz saviem 600 km noeeda ap 7.95 litrus uz simtu. nu, superpuper megajauns dzineejs, megaaerodinamiska virsbuuves forma uttp - nu, es ticu, ka vareet kaados 6 litros, maybe iekljauties. mazaak - kautkaa nemaz neticaas.

btw, runaajot par lokomotiiveem - tiem pat tep60, 70 "sausaa" masa vien ir paari 100 tonnaam, un ja pareekina degvielas teerinju uz tonn-kilometru, var gadiities ka visi auto suukaa riktiigi. a ja piekabina veel 7 - 12 vagonus pa 50 - 70 tonnaam, tad autotransportam vairs nekaadu izredzu nav