Nelasīju visu, taču kaut kur ap vidu (līdz turienei tiku) sāka birt tik naivi (piedodiet, kungi, bet tieši naivi un nepieredzējuši) viedokļi, ka jāraksta vēstules/sūdzības un viņiem būs jāatbild... Smieklīgi!
Nupat kā esmu daudz maz izcīnījis 1.5 gadu cīņu ar atbildīgajām instancēm par savām interesēm (Rīgas Būvvalde un visas instances ap to) un uzkrājis AFIGENNO (!) pieredzi.
Daži fakti:
1) ir likums, kā arī MK noteikumi ar likuma spēku, kas liek Valsts un Pašvaldību iestādēm tādā un tādā termiņā atbildēt uz iesniegumu. Jūs domājat, ka kāda iestāde ievēro šo termiņu? Naivie! Pēc divtik laika un nākamā iesnieguma iestāde atbild, ka pagarina pati sev atbildēšanas termiņu 
Pēc šī pagarinājuma laika izbeigšanās ujn vēl vienas nedēļas nākamā atbilde - vel pagarinām termiņu U.t.t. 4x Uz iesniegumu ar lūgumu paskaidrot, kādēļ pārkāpj likumu, neatbildot (vai vismaz neinformējot, ka pagarina termiņu) laikā uz pašu pirmo iesniegumu, atbild ar atsauci uz citu likumu, kur teikts, ka vispār var pagarināt cik ilgi grib, ja ir pamatots iemesls 
Tā arī nav atbildes uz jautājumu, kādēļ pārkāpj likumu un par pagarinājumu neinformē iesniedzēju... Un kādēļ paši savus pagarinātos termiņus arī neievēro. Un kādi tad ir tie iemesli un pamatojumi šajā konkrētajā gadījumā... Atbilde pēc tā visa mutvārdu sarunā ar iestādes vadītāju, juridiskās nodaļas vadītāju u.c. ir viena: "Mums tik daudz darba un maz speciālistu, ka nespējam. Varat sūdzēt tiesā." Bet faktiski skaidri redzama nevēlēšanās sniegt pozitīvu atbildi uz pamatotu iesniegumu, taču nespēja atrast atteikumam pamatojumu.
2) Latvijā ir neskaitāmi cilvēki, kas pēc dabas ir "sūdzētāji" - viņi ģenerē neiedomājamākos papīru kalnus ar reāliem murgiem un pēc likuma uz visiem šiem murgiem instancēm ir jāatbild. Tādēļ nu jau jebkuru iesniegumu atbildīgās amatpersonās a'priori uzskata par slima suņa murgiem. Pie kam no šiem rūdītajiem sūdzētājiem ierēdņiem ir bail - bail par saviem krēsliem, jo šie, visbiežāk, pensionētie Aptiekas ielas cienīgie personāži parasti sūdzas visām instancēm, sākot ar tām, uz kurām pēc būtības lieta attiecas, un beidzot ar LR prokuratūru, KNAB un Prezidentes Kanceleju. Un laika un enerģijas šiem nabaga garā paknapajiem marazmātiķiem sūdzību rakstīšanai un parakstu vākšanai/viltošanai ir atliku likām. 
3) Standarta atbilde uz iesniegumiem ar domu "Kādēl tas un tas ir katastrofālā stāvoklī? Lūdzu veikt to un to lai šito savestu kārtībā un tas atbilstu tādām un šitādām normām!" ir: "Jā, tas nu tā ir, ka vajadzētu, taču šobrīd tam līdzekļu nepietiek. Mēģināsim tam rast līdzekļus nākamā gada budžetā." Un tā katru reizi. Un vēl reizēm parāda ar pirkstu uz citu iestādi, kura "it kā" (kaut gan Likums "Par Valsts pārvaldi" nosaka stingru subordināciju un atbildības robežas) ir par to atbildīga, savukārt tā - vēl uz citu, kamēr pēdējā atkal uz pirmo 
Jauki, vai ne?
BANĀNU REPUBLIKA. Taču Pasaulē ir vietas, kur šīs lietas ir vēl dziļākā p.a-kaļā
Ja kādam vajag tikai riepas, būšu priecīgs uz nākošo ziemu atrast sev citas... Ja nu kādam vajag arī diskus, tad rudenī pāraušu savam auto ziemenes uz tā disku komplekta, kas šobrīd virsū.
Izrādās, no trieciena elektromotoriņa tērauda ass saliekta. Iztaisnojām un sāka viss funicēt. Tāds, lūk piemērs slēptajiem bojājumiem pēc nieka sīkas avārijas, kur nu vēl pēc auto sašķaidīšanas pa pirmreizinātājiem...
Bieži izmantoju N braukšanas laikā. Tuvojoties krustam, kur deg sarkans, ielieku N un ripinos... Ja auto ātrums nav nokrities līdz kādiem 10 km/h, tad bloķētājs no N uz D nestrādā, bet ja pavisam lēns vai pilnīgi stāv, tad bremze tomēr ir jānospiež, lai ieliktu atpakaļ iekš "draiva". Liekas, ka izmantojot N, automašīnai ir vieglāk
No D uz R un atpakaļ - ar izjūtu un būs OK... Lai nesanāk sitiens. Pa vidu der bremzīte....