LCB aicina Saeimu neiznīcināt ceļu būvniecības nozari 2

Biedrībai "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB), kas apvieno Latvijas lielākos ceļubūves uzņēmumus, nav saprotami Saeimas lēmumi paaugstināt akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, bet budžeta ieņēmumus no tā izmantot nevis autoceļu remontiem, bet visdažādāko nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Kopš "Jaunā laika" valdība 2003. gadā likvidēja Autoceļu fondu, kurā savulaik tika ieskaitīta ceļu lietotāju samaksātā nauda un līdzekļi caurskatāmi tika novirzīti autoceļiem, viss notiek citādi. Nākamajā gadā autobraucēji, kas valstij septiņos dažādos nodokļos un nodevās samaksās 487 miljonus eiro, kā arī palielināto akcīzi benzīnam un dīzeļdegvielai, nevarēs cerēt uz labākiem ceļiem, to sabrukšana pat netiks apturēta, jo līdz ceļiem nonāks tikai aptuveni 23 procenti no iekasētās naudas.

Īpašas ceļu būvētāju bažas raisa fakts, ka 2016. gada budžetā no Eiropas fondiem - no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) - reģionālajiem ceļiem un tiltiem, kam visvairāk nepieciešami remonti, ir paredzēta apaļa nulle.

LCB nav zināms, ar ko ir saistīta šāda bezprecedenta attieksme pret nozari - iespējams, ka bez satiksmes ministra valdošajā koalīcijā nozares intereses netiek pārstāvētas un aizsargātas.

Tas, ka ceļu lietotājiem nākamgad būs jāmaksā papildu nauda budžeta lāpīšanai, neizjūtot nekādus uzlabojumus ceļu infrastruktūras sakārtošanā, šķiet dīvaini. LCB aicina Finanšu ministriju un Saeimas deputātus pašiem uzņemties misiju skaidrot autobraucējiem, kur paliek viņu samaksātā nauda un kāpēc tā netiek ieguldīta ceļu būvē un remontos, nevis visā vainot ceļu būvētājus.

Arī, ja nākamajā gadā sabiedrība būs pārsteigta par robežpārkāpēju skaita strauju palielināšanos, LCB iesaka pēc skaidrojuma vērsties pie Finanšu ministrijas. Tās lēmums ir nepiešķirt finansējumu nevienai no sešām Satiksmes ministrijas izstrādātajām „jaunās politikas” iniciatīvām, arī tādām kā „reģionālo un vietējo valsts autoceļu atjaunošana” un “pierobežas autoceļu sakārtošana”. Ne Finanšu ministrijas ierēdņus, ne Saeimas deputātus nav mulsinājis tas, ka pierobežas ceļu sakārtošana vistiešākajā veidā ir valsts drošības jautājums, kas nākamā gada budžetā ir pasludināta par galveno prioritāti.

Likumsakarīgi, ka uz 2016. gada sākumu laikus neveikto darbu deficīts uz ceļiem ir sasniedzis 4,32 miljardus EUR un remontu veltīgi gaida 12 502 kilometri valsts un 42 000 kilometru pašvaldību ceļu.

Tāpēc LCB aicina Saeimas deputātus no runām par atbalstu ceļiem tomēr pāriet pie reāliem darbiem un atrast līdzekļus ceļu sabrukuma apturēšanai, nevis pakļaut veselu tautsaimniecības nozari iznīcībai.