Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības – pārraudzības un uzturēšanas kontroles, kā arī valstiska redzējuma uz ūdenssaimniecību kopumā, VAS "Latvijas Valsts ceļi" rīkotajā ikgadējā ceļu nozares konferencē "Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi" atzina VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.
Valsts atbildībā ir 13 750 km regulētas valsts nozīmes ūdensnotekas, 40 polderu sūkņu stacijas un 424 km polderu aizsargdambji. Kopumā Latvijā ir 42 300 km koplietošanas ūdensnotekas, 27 470 km viena īpašuma grāvji un 900 tūkst. km viena īpašuma drenāžas sistēmas.
Vairums meliorācijas sistēmu Latvijā ir ierīkotas pagājušā gadsimta 60. - 90. gados. Ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem nosusināti 1,5 milj. ha lauksaimniecības zemes. Nosusināti ir arī aptuveni 26% no visiem Latvijas mežiem. Nosusināti lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un sagatavoti kūdras ieguvei ir arī aptuveni 30 % no visiem Latvijā esošajiem purviem.
Meliorācijas sistēmas galvenā funkcija ir liekā ūdens novadīšana no platībām, regulējot tajās zemes izmantošanai atbilstošu ūdens režīmu. Latvijā meliorācijas sistēmai ir vairāki statusi - ir valsts meliorācijas sistēma, valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kura pieder Zemkopības ministrijai, un kuru apsaimniekošana ir nodota ZMNĪ. Tad seko zemākas kategorijas – pašvaldību, pašvaldības nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas.
Lai meliorācijas nozari Latvijā attīstītu, vairāk jāstrādā pie meliorācijas politikas plānošanas, normatīvās bāzes, kā arī jāplāno finansējums periodam pēc 2020. gada, sacīja A. Zīriņš.
Kopš 2007. gada ir pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts valsts meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai. Kopumā no abiem fondiem abos finanšu periodos pieejami vairāk nekā 100 milj. eiro.
Latvijas klimatam ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums:
- Gadā ir apmēram 170-200 dienas ar nokrišņiem;
- Iztvaikošana ir mazāka nekā nokrišņi – starpība ir aptuveni 250-300 mm gadā.
Pērn 23. - 24. augustā Latgales lietavās radīti bojājumi:
- 33 valsts nozīmes ūdensnotekām (13 novados)
- 2 aizsargdambjiem (Ošas 1.poldera un Lubāna ezera Ziemeļu dambim)
Radīto bojājumu novēršanas izmaksas pārsniedz 688 tūkst. eiro.
Vau tad Dūķis nemaz neuzrauga?Tikai naudu nodzer?
... kā ta savādāk? Kā jau ierasts sākumā sadala, pārdala, tad par pārpalikumiem kaut ko mēģina projektam tamlīdzīgu uzsliet!
Tikko rekonstruētam Valsts ceļam (ne jau tādam kas savieno necilus pagastiņus) tiek izskalota caurteka un sabrūk tilts jau PIRMAJĀ gadā.
Mazās upītes un urgas ar likumu ir aizliegts tīrīt, kā rezultātā šāda mazā upīte agrā rudenī rada tik milzīgus plūdus, kādus NEKAD neviens tur esošs iedzīvotājs netika piedzīvojis! Kad tika nopludinātas vairāk kā 100 saimniecības, tad gan ATRADĀS NAUDA, gan ATRADĀS LAIKS šo upeli izbagarēt no sakritušajiem kokiem, saaugušajiem krūmiem un sanestās drazas.
---
Kas ir - zemniekiem vajadzēja labot sačakarēto caurteku un ar mietiem pastutēt tiltu, lai nesagāžas??
Zemniekiem vajadzēja pārkārpt likumu un tīrīt upi uzraujoties uz drakoniskām soda sankcijām?
Zemniekiem nav aizliegts rakt grāvjus un meliorēt laukus. Aizliegts ir noslīcināt sējumus, saņemt kompensāciju un pēc tam sējumus izžāvēt, nokult un pārdot.