Gandrīz 200 kilometru garā šoseja Rīga-Liepāja ir viena no nedrošākajām valstī. Pirms diviem gadiem uz tās notikušas 65 avārijas, kurās bojā gājuši deviņi cilvēki, bet pērn – 47 avārijas, kurās dzīvību zaudēja divi cilvēki.
Parlamentā iesniegta iedzīvotāju iniciatīva, rosinot šosejai divu joslu vietā izbūvēt četras. Tā tika vērtēta Saeimā, taču naudas trūkuma dēļ to varētu īstenot vien pēc deviņiem vai pat vairāk gadiem.
Visādiem airboltikiem un reilboltikiem nauda atrodās, bet lai izbūvētu drošus un modernus ceļus naudas gan neesot. Ceļa nodokļi, akcīzes nodokļi degvielai un vinjetes tiek maksātas, bet nav naudas izbūvēt normālus un drošus ceļus?
Kas tad mainīsies pēc 9 gadiem ņemot mērā, ka dzimstība Latvijā samazinās sabiedrība noveco? No kurienes taisās izraut naudu 4 joslu liepājas šosejai pēc 9 gadiem?
Bet ja nopietni, tad primāri tomēr būtu Rīgas apvedceļu pārbūvēt uz 2 joslām katrā virzienā (ja nauda atradīsies).
Tu jau pats atbildēji - jāpagaida un atkal pietiks ar 2 joslām.
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās jau daudzus gadus, bet automašīnu skaits uz ceļiem mazāk nepaliek. Tāpēc noderēs tās 4 joslas arī pēc 10 gadiem.
Pagaidi, kad Eiropa sāks adaptēties jaunajā realitātē, pati maksāt par savu armiju, bruņoties - neizbēgami samazināsies sociālie labumi, garās brīvdienas, dotācijas, nonāks līdz ierdniecības samazināšanai un tad tik jāskatās, kā tas atsauksies uz auto skaitu uz ģimeni.
Ko saka iAuto - auto skaits drīzāk palielināsies, paliks nemainīgs vai varbūt samazināsies? Vidējais, protams, jo cilvēki kas rada vērtību, turpinās braukt.
Kādu diez Vērtību rada konkrēti ierēdņi kā tādi (un aizkadrā nemanāmi asstronomiski izaugušais to skaits un Taisnīgais atalgojums). Kā (un Vai) šis varēja iegūt šādus apmērus bez tā dēvētās "Europas" tiešas līdzdalības šajā te acīmredzamajā mākslīgi radītajā izsaimniekošanas veicināšanas shēmā?
Kur un kad un "par cik" ir kaut reizi reāli ticis "samazināts" tas viņu skaits vai viņiem izmaksājamās milzu summas (nodokļumaksātāju samestie līdzekļi)?
Kurš un pēc kāda diez "aprēķina" vispār ir noteicis to,cik kādas vienas atsevišķas nozares ietvaros ir jābūt Nodalu priekšniekiem un to Vietniekiem?
Eiropa?? nu varbūt nojauks kādu domājamo daļu no tās tur birseles kāpstaudzētāju fundamelntālās '"biroju" ēkas? Vai nemitīgi katrugadu pieaugošo atalgojumu varbūt tagad "indeksēs" pretējā virzienā?
Kāds šeit sakars ar Railbaltic vai Airbaltic. Šie divi uzņēmumi nav tie kuriem būtu problēmas ar nodokļiem to nomaksu un Aplokšņu algām
Sakars tāds, ka valdība iegrūda pus miljardu nodokļu maksātāju naudas airboltikā, ko visdrīzāk atpakaļ nedabūs. Un ari Reilboltikam nauda ir par maz un arī tur valdība visdrīzāk būs spiesta maksāt nodokļu maksātāju naudu.
Nemuldi par lietām no kurām neko nesajēdz, klauns tāds
Airbaltic un Railbaltic ir Valsts uzņēmumi, kurš izņemot Valdību vēl varētu ieguldīt naudu šajos uzņēmumos. Ja Tev būtu savs SIA tu tajā lietu iekšā naudu visu laiku
Tas uz tevi visvairāk attiecas, jūsminā kungs no ierēdniecības.
Kādu vēl ja Valsts budžeta naudu Valdība varētu ieguldīt airbaltic un Railbaltic.
Latvijā ir tūkstošiem SIA kuriem ir negatīvs pašu kapitāls. Ja uzņēmums samazina savu pamatkapitālu, dzēšot daļas vai samazinot to vērību un tas tiek darīts atbilstoši LR Komerclikuma noteiktai kārtībai, tas nav nekas slikts vai pretlikumīgs. Airbaltic lielāko daļu naudas saņēma Covid vīrusa krīzes laikā, kad ne simti miljoni bet miljardi eiro tika dalīti visiem uzņēmumiem pēc kārtas pa labi pa kreisi. Kāds vispār šeit sakars ar Airbaltic vai Railbaltic????
Žēl ka neesi pamanījis ka Latvijā ir tūkstošiem SIA kuri gadiem nemaksā nodokļus bet kuros ir Aplokšņu algas. Ēnu ekonomika joprojām pie vienalga kādas metodes rēķinot ir Miljardos eiro. Ar akcīzes nodokļiem un ceļu nodokļiem šeit sakars vispār nekāds.
nu kas tie par cilvēciņiem, kas pieprasa 4 joslu ceļus? nav pietiekama satiksmes intensitāte! 4 joslu ceļiem tā ir jāpierāda, ka pietiek, lai atmaksātos būvēt
piekrītu, ka pašlaik aktuāli ir Rīgas apvedceļu izbūvēt kā 4 joslu ceļu
vēl var būvēt līdz Tukumam, lai gan reāli ir tikai līdz Slokai, līdz Slokas Circle K
Teorētiski to mašīnu uz liepājas šosejas nav baigi daudz. Bet nu tā braukšanas kultūra tur ir tik briesmīga, ka 4 joslas tur ir nepieciešamas. Vēl viens variants būtu ikpēc kāda laika izbūvēt papildjoslas, lai var tās furgonu kolonnas apdzīt, jo šajos apstākļos, apdzīt ir bīstami.
Ja nav daudz mašīnu, tad nevajag 4 joslas. Tikai barjeru pa vidu un miers.
Un būs kā LT pirms Panevežiem - savācas rinda ar fūrēm un sēnēm, kad barjera pa vidu liedz apdzīt. Kad barjera beidzas, visa kolonna metas fūres un sēnes apdzīt, vai tur krustojums, vai nepārredzams līkums.
Ierobežojums nav risinājums. Ierobežojums ir neatbilstošas infrastruktūras radīto seku likvidācijas mēģinājums, ne problēmas saknes risināšanas veids.
Un, lai cik ļoti negribētos to atzīt - problēmas sakne ir mūsdienām neatbilstoša infrastruktūra, kas arī ir jārisina, nevis jāmēģina visu sačakarēt vēl vairāk, kā tas notiek šobrīd.
Citās valstīs būvē 4 joslu šosejas ar perspektīvu, kur tiek paredzēta satiksmes plūsmas palielināšanās, bet pie mums sākumā jābūt kapacitāti sen jau izsmēlušai plūsmai un tad ar 15-20 gadu nobīdi tik kaut ko uzbūvēs...
Tik pa tiem daždesmit gadiem paspēj kādi 100 cilvēki nosisties, kuru ekonomiskais devums valstij + ceļa jau laicīga izbūve ekonomikas paātrināšanai, būtu bijusi izdevīgāka kā šī ačgārnā darošanās
Tos skrējējus izmācīs Kaps
O, "braucu 70 pie 90" ierunājās, kam visi, kas ir ātrāki, ir "skrējēji"
Lai būtu skrējējs, nav jābrauc ātri - pietiek uz 90 mēģināt apdzīt kādu citu, kas brauc uz 85, neskatoties uz reljefa īpatnībām un ceļa satiksmes blīvumu....cilvēki-DĒbi, kas neredz satiksmi kopumā un brauc kā tikai viņiem ērtāk - tie ir tie skrējēji, uz kapsētu.
21.gadsimts…Turpinām stabili rāpot atpakaļ Diemžēl ar RailBaltic uz Liepāju vai Ventspili neaizbrauksi.
Vispār kaut kā tā negodīgi sanāk. Ja tu dzīvo, piemēram, Siguldā, tad ātri un droši pa četrjoslu mağistrāli vari nokļūt Rīgā. Ja tu dzīvo Dobelē vai Saldū, nu tad sakod zobus un mēğini kaut kā aizkulties līdz tai Rīgai.
Kaut gan, ja tā padomā, tad Rīgas-Siguldas šoseja tika uzbūvẽta vēl tā saucamajos padomju laikos
Var jau arī nedzīvot Saldū, bet pirkt īpašumu Siguldā. Par negodīgu cenu, saprotams, toties ar 4 joslu ceļu, kas atsver pārējo.
Redzēju sižetu TV, par Liepājas šoseju runāja divas kundzītes..... esot bailīgi un briesmīgi....īpaši apdzīt...
Varbūt tieši šādi personāži arī rada satiksmes dezorganizāciju? Ar nepietiekoši prasmēm, ar neadekvātu baidīšanos?
Šis ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc pēdejos gados uz LV ceļiem ir aizvien vairāk avāriju.
Vadītāja apliecības izdod katram, kas ir spējīgs uz knapiem 30 pabraukt pa taisnu ielu pilsētā un nogriezties 3 krustojumos, protams, ar ieslēgtām visām iespējamām palīgsistēmām, jo apmācības notiek tikai ar jauniem auto, tikko no salona, kur pateicoties EU normām iekšā ir viss iespējamais, kas neļauj faktiski kontrolēt auto, bet vienkārši ripot uz priekšu blisinoties tālēs zilajās, tādējādi neiemācot absolūti neko.
Tā rezultātā, jaunajam "vadītājam",iekāpjot parastā padsmit gadus vecā auto (kādu parasti var atļauties tikko tiesības nolicis cilvēks) iestājas panika, jo par visu jādomā pašam, mašīna jāvada pašam, jābremzē pašam. Tad šādi indivīdi izlien uz šosejas, nespēj ne vadīt auto ātrumā, kas lielāks par 70 (max, kas ir pieejams pilsētā), ne koncentrēties uz to, ko automašīna dara, īpaši aukstā/lietainā laikā, jo "mācību auto pats teica, kad es izbraucu no joslas, vai, kad priekšējais bremzē". Bonusā piemetam klāt mediju un valdības "iebiedēšanas shēmu", kurā ietilpst reizi gadā pabiedēt, ka no pirmā pārkāptā kmh būs sods, saliekam uz katra metra pa idējā ātruma radaram un voila! Mums ir vesela čupa nespējīgu, pārbiedētu vadītāju, kas pa šoseju brauc 70, baidās apdzīt, jo tad taču ir lielāks ātrums, un ja nu atnāks sods, protams nespēj kontrolēt vai sajust pašu auto, ja segums nav sauss un ārā nav +20 grādi. Tad nu šie "vadītāji" taisa kilometriem garas rindas aiz sevis, intervijās čīkst, ka visi skrien, viss ir bīstams, un vispār visādi eksperti saka, ka ātrums mūs visus nogalina un labāk būtu, ja visi visur brauktu ar zirgu pajūgiem.
4 joslu ceļi vismaz ļautu normāliem, adekvātiem vadītājiem no šīm pārbiedētajām senēm izvairīties, neriskējot ar savu un citu dzīvību (veicot, reāli runājot, nevajadzīgas apdzīšanas), kā arī sēnes varētu mierīgi čunčināt pa pirmo joslu un turpināt *īzt biksēs no katras fūres, kas tos apdzen.
Vēl jau ir mūsdienu jaunatnes (ne visu, kā vienmēr) nespēja koncentrēt uzmanību, visu laiku jābūt onlainā, jāinfuencē un jāčeko, jālaiko un jātago. Kāda te braukšana, lai robots brauc jo vadītājam svarīgākas lietas darāmas))
4 joslu ceļi rada citus riskus, nevis tos izskauž - kad tāds āzis vilksies pa kreiso joslu, tu normālais ko darīsi - mirgosi, apsteigsi pa labo vai 3. variants?
Ko tu iesāksi, kad šitie lohvadītāji pārkārtosies no vienas joslas otrā neskatoties? Tu brauc uz saviem 110 pa kreiso, un kāds no labās rindas tev izlien tieši deguna priekšā uz saviem 82, jo redz nebija komfortabli braukt kolonnā.
Ko tad, petīcija par 6 joslu ceļiem, ar 1 atdalītu joslu oldskūliem, kurā lohiem nav ļauts iebraukt?
Es saprotu, Opi, ka Tev dzīvē viss ir slikti, tāpēc neko jaunu vai uzlabotu nevajag ne Tev, ne kādam citam. Visas atbildes ir redzamas aizbraucot līdz Polijai vai, patiesībā, tepat kaimiņos, pie braļukām. Visi sadzīvo, lēnie velkas pa labo malējo, ātrie brauc pa 2. vai PL gadījumā, 3.joslu. Jā, ik pa laikam ir kāds lēnais, kas iesprūst 2. vai 3. joslā, taču ātri vien ielien atpakaļ pirmajā un visi mierīgi brauc. Nav jau tā, ka 4 joslas samazina avārijas līdz nullei, taču tas krietni palīdz izskaust bīstamāko no manevriem uz ceļa - apdzīšanu. Apsteigšana nav ne tuvu tik bīstama, un, ja vien nebrauc ar acīm ciet, var laicīgi reaģēt arī uz 2.joslā iebraukušu sēni.
Būtu jāpēta leišu un poļu jauno AV apmācību process. Iespējams, ka viņi jau tajā posmā izdara lielāku darbu un AV vienkārši brauc labāk un atbildīgāk. Negribētos domāt, ka LV iedzīvotāji ir defektīvi gēnu līmenī 😳
atšķirība tāda, ka viņi brauc pa vairāku joslu šosejām, kamēr mums jābrauc pa "šosejām" ar vienu joslu katrā virzienā, kur tad ir jāveic apdzīšanas manevri, no kuriem daļai ir bail.
LV valdība ir defektīva gēnu līmenī, par to šaubu nav
Liepājas šosejai nemaz ar tik ļoti nav vajadzīgs kļūt par 4 joslu šoseju, ja vien ... kāds apjēgtu ka ieskriešanās un bremzēšanas un arī nogriešanās joslas ir satiksmes drošībai ļoti nepieciešamas lietas, taču nē rekonstruēja Liepājas šoseju, bet uz tām pašām Lapsām visu atstāja pa vecam un tikai aprobežoti atrunājās ... Nu OK - negribat pārtaisīt savienojumu ar Liepājas šoseju - iztaisnojat un uztaisat labu ceļu no Lapsām uz Taureņu "pirtīm" - tālāk jau tur ir kaut cik jēdzīgi savienojumi ar Liepājas šoseju. Tācu nē kultivēt stulbumu "nozarē" ir izdevīgāk ...
ziņās jau teica, ka šajā Pierīgas daļā būs izmaiņas: paralēlie ceļi vietām, nogriešanās joslas u.c.. Neteica tikai cik tālu, bet pieļauju, ka Lapsas varētu iekļauties tajā posmā.
Krustojuma pārbūves projekts (pagrieziens uz Lapsām) jau sen ir gatavs. Paredzẽta papildus josla droša kreisā pagrieziena veikšanai braucot no Rīgas puses. Ir paredzēta arī autobusu pieturu pārnešana citā vietā. Krustojums diennakts tumšajā laikā būs izgaismots. Krustojuma pārbūvi bija iecerēts uzsākt 2025.gadā.
Par Rumānijā būvē bāņus diezgan lielos tempos...
2025. g. Rumānijā esot bijuši aptuveni 19 miljoni iedzīvotāju. Tālāk jau pats izdomāsi vai man turpināt?
LV valdībai nav nekādas sajēgas par korelāciju starp ātrgaitas šosejām, kas nodrošina ātru un vieglu pārvietošanos, un IKP pieaugumu. Viss ir balstīts uz "plānotais soda naudu iekasēšanas apjoms", nevis reālu izaugsmi.
Ne velti visa pasaule cenšas savienot lielākās pilsētas ar ātrgaitas šosejām, kāmēr mūsu dārgā SM plāno tikai jaunus variantus, kā maksimāli apjāt vadītājus, kā samazināt vidējo ātrumu (drošības vārdā, protams), nevis konsultējas ar FM, lai plānotu kur, kā un kad labāk būvēt labus ceļus, lai paātrinātu tranzītu, iekšzemes loģistiku, tādējādi audzējot ekonomiku un padarot valsti interesantāku investoriem, uzņēmējiem un, protams, iedzīvotājiem.
Pasaules lielākās pilsētas, aha. Rīga ir to "pasaules lielāko pilsētu" piepilsēta, bet valsts nozīmes Liepāja un Ventspils - mazpilsētas. Un tu joprojām pretendē uz lielo valstu līmeņa infrastruktūru?
Aizbrauc "tālā" ceļojumā uz kaimiņvalstīm, īpaši LT. Paskaties, kā, pat ja no padumjlaikiem, ir savienota Kauņa ar Viļņu. Kā Kauņa ir savienota ar PL robežu. Kā Polijā bāņi savieno Varšavu ar dažādām Liepājas un Ventspils izmēra pilsētām (piemēram, kāds bānis iet līdz Gdaņskai). Tas pats stāsts arī ar Vāciju, Čehiju, Austriju un citām pat ne tik attīštītām valstīm. Viņi nebūvēja bāņus tad, kad viss jau bija slikti, bet būvēja, lai attīstība vispār notiktu. Tā pati Liepāja vai Ventspils būu krietni attīstītākas pilsētas, ja būtu tiešs, ātrs savienojums ar galvaspilsētu (LV gadījumā - ekonomikas centru). Vispirms savienojums, tad var gaidīt izaugsmi, nevis cerēt, ka pilsēta plauks un zels, ja valsts ekonomiskais centrs atrodas 3+h attālumā pa smieklīga zimēru šosejiņu. Tas pats stāsts arī par Latgali - izmirst tāpēc, ka lokāli nav darba, un visi pārvācas tuvāk tur, kur darbs ir. Ne uzņēmumi, ne darbinieki negrib kratīties 2+h uz nekurieni. Savukārt šo kratīšanās laiku var diezgan efektīvi samazināt, izbūvējot adekvātus ceļus. Tā teikt - kā "nākotnes vārdā" mēs "būvējam" Reiļbolķik, tā nākotnes vārdā jau sen varēja savienot LV lielākās pilsētas, bez argumentiem, ka LV pilsētas ir mazas. Lokāli skatoties tās ir gana lielas.
Iedzīvotāju skaits Polijā 2025.g. - 38 miljoni, viena no lielākajiem ES ekonomikām. Tālāk jau pats.
Un Lietuvā? ~2.8 miljoni. Toties tas netraucēja izveidot savienojumu Kauņa-PL robeža. Tas netraucēja arī 2000.gadu sākumā uzbūvēt Paņevežu apvedceļu ar 2+1 joslu. Un tas netraucēja arī Viļņai attīstīties tā, ka to pilsētu atpazīt nevar. Tas pats stāsts arī par Igauniju - RailBaltic top bez stresa, šosejas ir pārbūvētās, Tallina izskatās kā Helsinki, ja ne labāk. Toties iedzīvotāju skaits? Knapi 1.4 miljoni.
Tava "mums neko nevajag, jo esam maziņi un maz" mentalitāte raksturo lielāko daļu Latvijas populācijas, kā rezultātā arī esam tur, kur esam - Baltijā nabadzīgākā un mazattīstītākā valsts
Nu ir viena lieta, Igauņiem ir Somi un Leišiem Poļi. Kas tad ir mums? Jo redz, Somi brauc uz Tallinu, laba kuģu satiksme un šīs pilsētas vispār ir labāk savienotas kā Rīga ar Daugavpili. Poļi jau ar, nu grib viņi dabūt Leišus pie sevis, tak no Kauņas uz PL jau ir EU platuma sliedes, nejau lai izpatiktu, bet lai Lietuvieši brauktu ciemos. Arī šoseja ir tieši šajā virzienā attīstīta, nejau uz ziemeļiem. Mums bija dzelzceļas ar Krieviju, nu un kur esam tagad?
P.s. nu nav tā ka EE RailBaltic to bez stresa, viņi tak arī atteicās no diviem sliežu ceļiem, nauda visās valstīs ir problēma. Tas ka mums tās stacijas un tiltu nevajadzēja, gan bija skaidrs pirms vispār tur naudu kāds dabuja.
Piekrītu, ka arī mazās valstis var efektīvāk izmantot līdzekļus un iegūt labāku rezultātu. Tomēr salīdzināt sevi ar lielajām ekonomikām nav īsti rezultatīvi - pareizi saki, ka jāsalīdzina ar leišiem un igauņiem, nevis kāpēc mums nav bāņu kā Rumānijā vai Polijā. Un arī nenoliedzu, ka daudz kas pie mums tiek darīts caur D.
Bet mazajiem kopumā ir jādomā citādāk, nevis jācenšās kopēt lielos, ar kuriem sacensties nav ne iespēju, ne vajadzības. Piemērs - ja cilvēkam kabatā ir vien 50 štukas un ienākumi neaug, tad viņam laikam tomēr prātīgāk ir dzīvot dzīvoklī un braukt ar tramvaju, nevis plēsties lai uzceltu māju Pierīgā un dzīvot uz maizes, lai to nomaksātu, vienlaikus izdodot kaudzi naudas par auto vai diviem, jo "tā visi dzīvo". Atkal nepareizi domāju?
Piekrītu lielai daļai no Tevis teiktā, jākopē nav, vismaz ne tiešā veidā. Es vairāk runāju par to, ka Latvijā viss tiek darīts tikai pēc fakta, bez plānveida attīstības. Tranzīta šoseju remonti un uzlabošana notiek tikai tad, kad viss jau ir galīgi slikti, nevis plānojot, kur drīz varētu būt slikti, un tur veicot attiecīgas izmaiņas, lai nemaz nesagaidītu "viss ir slikti" brīdi.
Tas pats attiecināms uz iedzīvotājiem - nenormāls kvantums populācijas gadu no gada čīkst, ka minimālā alga ir par zemu, nevar paēst un dzīvot. Tajā brīdi rodas jautājums - ko Tu esi darījis, lai nebūtu jāsaņem minimālā alga?
Daudzos gadījumos vidējā Latvieša lielākais lepnums ir nosēdēt vienā darba vietā 20+ gadus, tā vietā, lai attīstītos un padomātu par nākotni, izkāptu no rutīnas, un nodrošinātu to, ka nākotnē būs labāk. Un tieši tāpat darbojas arī mūsu "tautas kalpi" - novērš tikai problēmas sekas, nevis pašu problēmu jau saknē. Citreiz problēmu vienkārši ignorē, līdz tā samilzt tā, ka ūdens smeļas mutē.
nejau joslu skaits ir noteicošais, bet gan 2 līmeņu krustojumi, apļi, uc pretējās satiksmes plūsmas norebežojoši elementi!
Tai šosejai varētu (vajadzētu) izveidot Plānu, kur, kā, un kāpēc vajag uzlabojumus, un ieviest Pakāpeniski.
Bet varam jau referendumā nobalsot, ka rīt uz 1/2dienlaiku gribam aš 6 joslas - bet ko tas mainīs??
Kaķeniekos pārspīlēti gara ciemata zona, cilvēki ignorē, liekas apdzīšanas, Blīdenē cilvēki nemāk lasīt 70km/h zīmes darbības laiku, Bikstos 30km/h zīme, tā mani pārdzīvos.
Visi tie miesti, tāpat kā Baltezers, ir no laikiem kad pa šoseju dienā garām nobrauca 5 auto un 2 autobusi.
Nespēja domāt ar galvu un savlaicīgi virzīt apbūvi nost no maģistrālā ceļa ir iemesls visam šittajam jebalaitungam.
Otrs variants - virzīt maģistrālo ceļu nost no apbūves, a.k.a., apvedceļu izbūve. Bet tas neder. Mums taču neko nevajag
Kā - nevajag? Vajag! Kā uzbūvē apvedceļu, tā gar to sāk būvēties "lai nav jākratās caur pufaikciemu" un pēc 5 gadi ir jau atkal ierobežojumi, jo - desmitiem pieslēgumu, satiksmes drošība....
Ja apvedceļu būvētu kā Eiropā (4 joslas ar skaņas sienām gar malām, uzbrauktuves/nobrauktuves tikai ik pa pārdesmit km, atļautais ātrums 120+kmh), tad tur tuvumā neviens neko nebūvēs, jo nebūs iespējas uzbraukt uz attiecīgā apvedceļa tieši no pagalma. Ja būvē, kā līdz šim tas ir darīts LV gadījumā (2 joslas, ar nogriešanās iespēju uz katru sūnu stūri un mazāko meža ceļu, atļautais 70-90, atkarībā cik daudz sūnu stūru krustojumi ir izveidoti), tad būvniecība ies uz urrā, jo pieslēgumi jau ir izveidoti, nav nekādas psiholoģiskas barjeras vai lielā ātrumā braucošu automašīnu skaņas, kas atbaidītu no attiecīgās vietas.
Vietējie piemēri, ka pie šosejām cilvēki neko nebūvē, ja vien nav jau izbūvētas piekļuves iespējas:
Tīnūžu šoseja - augsts uzbērums, pievadi ik pa pāris km, sētas gar malām. Nulle kreiso pagriezienu vai meža celiņu iebrauktuvju. Paralēlie ceļi, kas aizved līdz pievadiem.
Ķekavas apvedceļs - skaņas barjeras, liels ātrums (kas nozīmē arī skaņu), pievadi tikai pie lielākajiem krustojumiem, visur citur tilti un tuneļi, kas ļauj šķērsot maģistrāli, ne uz tās nokļūt. Nulle kreiso pagriezienu, nulle meža celiņu pievadu.
Abos gadījumos apkārt nevienas jaunbūves, neviena jauna ciemata, jo ir daudz psiholoģisku, vizuālu un fizisku barjeru nokļūšanai uz šosejas. Tātad - nav gluži tā, kā saki.
Pēdejie 20 gadi 'Eiropā' parāda, tur kur izveido jaunu šosi vai atjauno uz to smuko ceļu tur UZREIZ parādīsies cilveki, kas burtiski blakus ceļam nopirks 'pa lēto' zemi, sabūvēs hauzus, tādejādi izveidosies kaut kāds jauns kārtējais miests un tad kačās savas tiesības, jo redz 'viņiem' un viņu bērniem esot nedroši....
😂 Bļ.. JĀ! NEVAJADZĒJA blakus šosejai celt būdu!!!!
Nu un tāpēc jau arī mums tie ''šosejas'' posmi ir 90-70-90-50-30-90 un nekādā jēgā!
~500km(Rīga-Daugavpils-Rīga) braucam burtiski VISU DIENU(8-9h)... Nevis kā eiropā, tāda pat kilometraža reali nobraucama pa 4.. max 5h ar visām čuru un smēķu pauzēm...
Jo vienmer atradīsies kāds egoists kurš domā, ka viņa pakaļa ir svarīgāka par pārejiem. 😋
Labs piemērs tepat Pierīgā, uzbūvē Piņķos purva ciematu un pretī Rimi un nu ir godam 70km/h. Tur ir ieskrējiena joslas, lai ieskrienās uz 90km/h.
Smieklīgākais ir tas, ka šajā vietā ierobežojumu zīmju, fotoradaru, luksoforu un visas attiecīgās infrastruktūras izveides un saskaņošanas izmaksas visdrīzāk bija ļoti līdzīgas ar elementāra gājēju tiltiņa vai tuneļa izveidi.
Atšķirība ir tajā, ka tunelis vai tiltiņš naudu nenes, toties 70 zīmes un radari - nes
Latvijas politiķi ar savu domu gājienu aizgājuši neceļos. Paskaties, kā Polija ar savu infrastruktūru un pārdomāto attīstību ir tālu tikusi.
Rakstīju jau pāris reizes: izeja maiņvirziena kustībā : 6 stundas visi brauc uz vienu pusi, 6 stundas uz otru. Uztaisīt var uzreiz un maksā maz. Turklāt, pie nozīmīgākiem sānceļiem var uzplaukt bizness ēstuvju un EV uzlādes punktu veidā, tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ piebraukuši pie šosejas laikā, kad kustība notiek nevis viņiem vajadzīgajā, bet pretējā virzienā :-/
Diemžēl šis viss ir sens un sāpĩgs stāsts. Ja paskatās vēsturē, tad būtībā pamatīgas kļūdas un muļļāšanās notika jau 2008.gadā, kad mūsu karaļvalstī sākās krīze. Šis bija brīdis, kad valsts piesaistot EU Fondu līdzekļus varēja pārbūvēt kaut vai to pašu Rĩgas apvedceļu. Tad vēl bija pietiekami daudz ceļu būves uzņēmumu, kas to varēja paveikt par saprātĩgām summām. Tā vietā valsts izvēlējās neko neuzsākt, būvkompānijas aizvērās un bankrotēja, darbinieki pameta Latviju aizbraucot strādāt uz UK un citām Eiropas un Skandināvijas valstīm. Turpretī poļi šo situāciju veiksmīgi izmantoja uzbūvējot Eiropas jaunākajiem standartiem atbilstošas štrāses.
Nauda jau NEKAD nav, parādiet man kādu ceļu atjaunošanas projektu, kas bija tīri no savas kabatas, nevis no starptautiskajiem fondiem un aizņēmumiem????
VISU dara uz aizņemšanās principa- taspats tagad ar vantinieku, kur 500m posmu taisīšot par 84Milj.
Gan jau drīzāk tuvu vai pāri 100Milj būs projekta izmaksas, jo atkal pēc gada firmele raudās, ka viss esot tā sadārdzinājies un ''nevareja'' to paredzēt(bet īstenībā konkursa tāmē ielika 2022/23 gada cenas, lai vnk konkursā būtu lētākais un uzvarētu) un pēctam jau var izspiest cik vajag....
Tikmēr valsts GALVENO šos. kas ir ar bēdīgako slavu ir nespējīgi pārtaisīt, vnk pasakot, ka 'nauda nav' Bļļ JĀĀĀ!!!
(drīzak neviens negrib vnk uzsākt jo tur nesanāk saldi 'otkoti' un būs patiesi jāstrādā!)
Vieglāk tak ir 500m posmu sataisīt un nogrābt potenciālos 100milj, ne kā ~200km posmu pilnībā pārtaisīt, piesasitot to pašu 100Milj. aizdevumu...
Jo tur diezgan liela tā 'bagāža' ar plānošanu, saskaņošanu un vēl visiem pārgudrajiem pa ceļam, kas domā ka varēs p.st smadzeni, jo 'viņam' tādas tiesības...
Prioritātes 😆👌
Rosinu nebraukt kā pāķiem. Redz kur uz Tīnūži-Koknese arī sitās kā negudri, visi kam bija jānositās, nositās un tagad jau pāris gadus miers. Nav vairs smago negadījumu.
Piezīdekļiem un apguvējgandoniem joprojām nav atbildes uz vienu Galveno jautājumu.Kāpēc vispār savulaik te tika izbūvēta kāda tām esošajām 4joslu šosejām.Kāds diez bija šis te acīmredzamās izšķērdības Pamatojums.Kur ir tie aprēkini- par drošibu, par plūsmu, par noslogojumu un uttt.
Toreiz, kad (pēc acīgo Acu Liecinieku liecībām) šeit "nebija" ne automašinu,ne ātrumu, ne pašu braucēju un īsti pat ne iedzīvotāju.Viena vienīga gluma demagoģija, atkarībā no katra tā individuālā piezīdekļa personīgajām interesēm.
Pat ja šādu interešu nav- vienmēr var pieslieties "noderīgo idiotu" kuplajam pulkam un (pilnīgi bez jebkādas atlīdzības) vēl papildus paveicināt to neskaitāmo šeit bezjēgā saradušos šarlatānu un izskaimniekotāju labklājības jau tā asstronomisko kāpumu.
Priekš kam tad vispār izskatīt kādu tur veselīgu pārtiku vai vispār diskutēt par jebkurām cilvēka dzīves ērtībām un vērtībām.
Reali ilgtermina planos nav paredzsts uzlabot Liepajas soseju, jo tam.nav ekonomiska pamatijuma. To skaidri un gaisi publiski ir pateicis Latvijas Valsts ceļu parstavis. Pa 4 joslu ceļu brauks veel atraak un protestees tie kuriem.bus jashkiras no ipasumiem par labu lielceļam....
Neuzbāāzīgi jautāju- KAM bija "paredzētas" krievulaikā uzbūvētās (šobrīd esošās) 4joslu šosejas? Un KUR ir "ekonomiskais pamatojums", ko te vislaik vicina dažādi "diplohmētie ekakonomisti"? Varbūt tagad tās vajadzētu nojaukt/nost?
Īstenībā, tā ir tāda naturālā Kolchoznieka (loha) folozofija- ka "cilvēkiem" vajag tikai to, kas ir "ekonomiski pamatots". Neviens nav pierēķinājis pie šī glumā "pamatojuma" pat ne Valstī noteikto (matemātiski izrēķināto) viena Līķa "cenu" (0,45-0,65 milj eur/gab), atkārībā no Sezonas un aprēķinātāju bezkaunības.
Viena bezjēgas dirššāna, pie kam tieši ar "noderīgo idiotu" kopkora skanīgo tenoru (teroru?) priekšgalā.Būtībā viņiem ne īsti jēgas,ne pat ne kādu personīgu vai materiālu ieguvumu- pado tik iespēju (gudri)Padrirst.
Normāla dzīveslīmeņa indivīdi drošvien arī "lielveikakalā" iepērkas pēc sausā aprēķina,nevienam pilnīgi nekādu tieksmju uz ērtībām.Priekš kam tOletes papīru pa 3eur, ka var nopirkt 6gab (rūtiņu) burtnīcas.Vai piem mineorālā ūdens pudeli, ar ko noskalot Pirkstu.
Ps., Degponts nupat stāsta, ka viens līdzīgs Ekakonomists esot uzstādījis LV nacionanālo rekordu- sakrājis 436 csn pārkāpumu sodus, ko viņam tagad būšot Valstij jāmaksā visa sava (atlikušā) mūža garumā.Lūk to es saprotu- tas gan i viens Valstiski Vērtīgs kustonis...
Ja runa par 'siguldas šoseju' tad šī 'šoseja' pastāvēja PIRMS krievu laikiem, kā galvenais ceļš lai tiktu uz Latvijas vidzemes galu.
Krievu laikā tik šķidrs asfalts ieklāts(jo pārejais nozagts) - tāds, kas jau pēc 10gadiem bija sabrucis un atkal bij pilnībā jāpārklāj...
Ja runa par 'jūrmalas šoseju' tad šo ~10km posmu izveidoja tīri priekš kino filmām, lai ir kur filmēt, ka 'savienībā' ķip visur ir tādas super plašas/platas šosejas (un ka neatpaliekot no tā laika amerikas) bet viss tas bija tikai kino filmās lai zombētu... jo realitātē.....
Ta kā baigi NEKO psrs savienības laiki 42gadu griezumā īsti nav devuši ceļu infrastrukturā, vismaz ne šoseju kontekstā.
Kādi pirms krievu laikiem bija 1 joslu ceļi lai varētu kur parvietoties, tādi turpināja būt...
Tas ka 42 gadu laikā viss ko izdarīja bij 'asfaltu' ieklāja neteikšu, ka krievu laiki baigi attīstīja ceļus, īpasi ja runa iet par 60to vidu, 70 un 80tajiem. Kur eiropā un asv šie ceļi pārtapa par pirmajām vairakjoslu šosejām lai cilvekiem būtu ērtāk un atrāk parvietoties.
Vienkarsi vienjoslu gluds 'asfaltsegums' pa ko braukt bija varbūt kkas 'WOW' 40..50tajos un tur arī acīmredzot apstājās visa krievijas reālā attistība.
😂 Jo pat tagad aizbrauc tālāk par maskavu vai pēterburgu un tur uz 'galvenās' valsts šosejas tālāk par 1joslu lāpijuma ceļu nav tikuši
zemāk,
jo nevis suudalaiku tajos 70tajos uzbūvētais "nav neko devis", bet gan tālākajos 50g notikušais bija nolaidis/podā iepriekš aizsākto.Tieši dēļ "vadoši zinošajiem" kretiiniem un viņiem visuceļu kaismīgi piebalsojošajiem "noderīgajiem idiotiem".
Tur visdrīzāk būtu apzinātam kaitniekam vai nu kādam galēji galvādrātētam kretiinam jābūt, lai šodien tik nekaunīgi mēģinātu attaisnot 4joslu ceļa "nevajadzību" vai mēģinātu to pamatot ar kādiem (pēēkšņi) izcili taupīgiem zinātniski pamatotiem aprēķiniem.
->Krišs
Lohs tu esi Tieši pagājušā gadsimta 70-jos gados strauji tika attīstīta Latvijas (toreiz Latvijas PSR) ceļu infrastruktūra, tai skaitā, tilti. Tas, ka mēs patreiz ikdienā lietojam, proti, šosejas Rīga-Sigulda, Rīga-Ogre, Rīga-Jelgava, Rīga-Jūrmala, Rīga-Daugavpils, reāli tika uzbūvēts padomju gados. Leiši tai pat laikā iemanījās uzbūvēt četrjoslu štrāsi cauri visai Lietuvai.
Liepājas ceļu kā Siguldas posmu, lai ērti un netraucēti var aizbraukt līdz Rīgai?
Tie ir tikai 34km, kur ir Vangaži un Garkalnes luksafors, kas no 110 liek bremzēt uz 70. Ir virkne "man tā ir ērti" apgriešanās vietas, kur šie manevri atļauti pie ātruma 110. Tie ir legālie apdraudējumi, kurus var paredzēt, bet, kas nav normāli. Īpaši pie Garkalnes grants karjera, kur fūres apgriežas.
Taču ir arī es te gribu un man te vajaga "stāvvietas" ogošanai un sēņošanai, ar izciliem gadījumiem, kad auto stāv gandrīz 1.joslā un lepns dabas velšu ieguvējs nesteidzīgi kā stāvlaukumā veic iekrāmēšanos savā transportā. Un tas notiek tiešā tuvumā joslai ar ātrumu 110.
Cik gadiem bija jāpaiet līdz slēdza pāris apgriešanās vietas? Un kāda ņemšanās, pēršanās un raudāšana bija par zaudētajām ērtībām? Cik gadus vajadzēs, lai slēgtu tās pāris atlikušās? Cik desmitgades vajadzēs, lai izdomātu kā likvidēt Vangažu un Garkalnes luksaforus?
Tas viss 34km, kur vajag tikai nedaudz.
Tad pamēģinat iedomāties, kāda būs pārbūvēta Liepājas šoseja. Ko dos piebūvētās 2 joslas, ja nāksies izpatikt visiem man tā vajag, es tā gribu un mums te tā iegājies? Es neminēšu Annenieku dīķus, Brocēnu ezeru un protams Lielupes tiltu, un tas tikai posmam no Saldus, kur nav ko blakus atpirkt, lai vienkārši piebūvētu pa vienai joslai.
Rezultāts būs izgāzta nauda, jo to prot izcili, un kaudze ar "pudeles kakliem", kur būs papildus mīcīti dzelži un līķi, jo diemžēl savādāk "nevarēja" uzprojektēt.
Tā kā, ja nevar uzbūvēt pilnīgi jaunu līdzīgi kā Lietuvā no Kauņas līdz PL robežai, tad labāk lai vēl nebūvē tos 10 gadus. Nebūs radīts iesmesls vēl pielikt kādu īpašo nodevu šosejai, kas paliks mūžīgi, jo tērēt patīk.
Vangažu luksafors ir mākslīgs veidojums - auto var tikt laukā uz/no šosejas izmantojot no/uzbrauktuves pie vidukta, bet gājēji pāri šosejai uz otru pieturu varētu iet pa tuneli vai braukt ar funikulieri.
Naudu būtu atrast pavisam vienkārši - demontēt un uz kaut kādu citu trrešās pasaules valstī pārdot visus tos daudzos fotoradarus kuros nauda izpļurkāta miljoniem, atlaist visus tos simtus bezģeļņiku kas visu to miskasti apkalpo. Kā arī 90% no parlamenta atalgojuma, visas prēmijas, piemaksas un piemaksas pie piemaksām ieskaitot - novirzīt ceļu būvei.
pēc tava tēlainā izteiksmes veida, drošvien tajā "krievalaikā" brauci ar 2iv vai pat ar 3īsriteni.
1kārt, Vidzemes šos savu šībrīža veidolu "līdz Siguldai" ieguva tieši tolaik.Ja ne citādi, varbūt uzmanīgāk palasīt vikiPēdiju:
...No 1965. līdz 1968. gadam pāri Lorupes gravai ar tiem laikiem inovatīvo tiltu laidumu garenuzbīdīšanas metodi uzbūvēja 194,7 metrus garo Lorupes viaduktu.[8] No 1971. līdz 1977. gadam notika divjoslu šosejas būve posmā Rīga -Inčukalns 27,7 km garumā...
2kārt, Jūrmalas šosejai ir tikai 6km, turkļāt "krievalaikā" tā izskatījās kvalitatīvāk, nekā vēl nesenajos laikos pirms beidzamās multimiljonu vērtās "rekonstrukcijas".Tieši tur tolaik tika iesprausta un vairākus gadus lepni gozējās visu laiku viseksotiskākā visseksīgākā LV jebkad pieredzētā ceļazīme "120".Mokoši garš pus/gadsimts pagāja, kamēr ko tādu te ieraudzījām atkārtoti.
Un tas pēc būtības ir Kauns un Negods, ka par šīm te (starp citu, tieši latviešu ceļubūves tālaika tiešām "mākošo" speciālistu uzbūvētajām šosejām tagad visā plašajā intersuudanetā ir saglabājušās vien pāris nožēlojamas kvalitātes fotogrāfijas.
Ja neskaita vēl dažus vēsturiskus YouTupe sižetus.Tas tā ir APZINĀTI izdarīts, lai nākamie suuduēdāji aizmirstu paši savu (slimības) vēsturi un dziļā pateicībā šodien "bučotu dsu" tagadējiem šarlatānveida darboņiem. Kuri sava "pirmatnējā kapitāla" ieraušanas gados vienkārši izsaimniekoja un tiešā textā nolaida/podā no krievulaika iegūto "mantojumu" attiecībā uz Jūrmalas apvedceļu un Jelgavas suudašoseju- kur praktiski jau gatavās 4joslu brauktuvju sagataves (pat visus tiltus ieskaitot!) viņi vienkārši sapūdēja.
Nekādos tajos 70tajos te nebija nekādu "izcili saimniecisko" aprēķinu par kādām tur suuda plūsmām,uz kuru pamata būtu bijis jāatrod formālu iemeslu jebkuras cilvēciskās (vai no drošibas viedokļa pašsaprotamās) autobraucēju ērtības aizstāt ar šodien tik ierasto smirdīgo demagoģiju.
Toties tagad ceļa zīmes mums ira bez okupātu valodas, kaut pastalās, bet pieļaujam savas kļūdas ne genseka lejup nolaistas, hip-hip, uRā!
Cēsu gubernijā taču "nupat nesen nezkuroreiz atjaunotais" autoceļa Ā2 fragments tika bagātīgi aprīkots ar norādēm uz (nah) Pskov.
Ģenseka slāvuvalodas zīmes gan jau aizgāja krāsainajos, atbrīvojot vietu modernākām, vietējā iepirkumā iepirktām (vidējajā cenā pa 5k eur/gab).
Vienīgais, kas šodienas kūrortnīdēj Lohiem diez vai patiks- ka zem tās tur tajā 72trā gāda attēlā redzamās apaļās zīmes ar kravas auto stilizēto attēlu ir redzama plāksnīte "pēc 4km транзиту нет" (bazara nav).. ;p
2025. gadā tradīcijām bagātais Itālijas autobūves zīmols pārdevis vien nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem automašīnu, turpinot zaudēt tā jau nestabilo pamatu. Lasīt vairāk
Porsche ir mainījis plānus attiecībā uz topošo SUV modeļu līnijas flagmani, ko iepriekš bija pieteicis kā pilnībā elektrisku transportlīdzekli. Lasīt vairāk
Latvijā dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā palielinājās par 1,3%, bet 95. markas benzīna vidējā cena pieauga par 1,2%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. Lasīt vairāk
Supermini pienākuši grūti laiki. Grūti salāgot zemu cenu un eko prasības. Daži tādus vairs nemaz neražo. Vai nu elektriski vai nekādi. Bet ir izņēmumi, un šodien brauksim ar jauno Renault Clio. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Vispirms viņi netaisa bērnus, pēc tam šmaucas ar nodokļiem. Un beigās pieprasa 4 joslu ceļus. Priekškars.....
Kārtējais Vissirslikti.lv koncepcijas fans! Dēļ veciem marasmātiķiem valsts neattīstās, jo tiem viss ir slikt, viss jānorok.
Nosauc kautvienu loģisku argumentu, kāpēc 4 joslu šoseja ir slikta? Ar ko Tallinas šoseja ar savu 1,5 joslu ir labāk?
Tu lasīt māki, tapkas spiedēj? 😊
4 joslu šoseja nav SLIKTA, tā ir DĀRGA.
Savu zemi pie šosejas ziedosi valstij sabiedriskā labuma vārdā vai gribēsi pārdot?
Acīm redzot neesi saskāries ar zemes atsavinašānu ceļam! Tādi kā Tu ņurdēja arī par Ventspils-Liepājas ceļa posma taisnošanu un zemes gabalu atsavināšanu! Bet es pārdevu, pie reizes granst posmu noasfaltēja un pieauga arī zemes gabala vērtība! Es tajā visā redzu tikai pozitīvo, jo cilvēkiem būs darbs, jo arī valsts nauda silda ekonomiku. Protams, ka Vecie Opīši labāk gribētu naudu notrallināt nekam nevajadzīgos veolo celiņos un premjera privāto lidmašīnu lidojumos, kas arī ir dārgi, turklāt nevajadzīgi!
Kā lai tev paskaidro - velosipēdists pilsētā ir aptuveni par vienu auto mazāk uz katriem 3 velo (saprotams, ne katram velo ir arī auto), turklāt jo vairāk veloceliņu, jo mazāk velosipēdistu uz brauktuves.
Manuprāt, AV tikai iegūst no velo celiņiem. Bet neko neuzspiežu - es braucu ar abiem, un abos gadījumos pa brauktuvi.
Velosipēds no valsts viedokļa ir kaitīgs ekonomikai! Degvielu nepērk, Apdrošināšanu nepērk, ķiveres nepērk, nodokļus nemaksā, nekādu apkalpojošo infarstruktūru nuztur( servisi, apkopes, krāsošanas), un pat vēl neslimo un zāles nepērk! Viens vienīgs robs pašvaldības un valsts makā!
Pērk riepas, ved velo uz darbnīcu, ārstējas traumās! Gājēji gan - pēdo pāri Vanteniekam, spļaudams pāri margām!
Cik ta tur tā riepa maksā. Es labi ja 1x 20 gados esmu mainījis un izmaksas ap 2 eur. Ja pašam rokas no pakaļas aug, tad darbnīcas izmaksas ar visām detaļām labi ja 50 eur saskries. Un to apkopi tak taisa tikai tad kad kaut kas noplīst, nav jau tā kā mašīnai apkope uz katriem 10-15k.
Nu jā, gājējs arī kaitē ekonomikai. Bet ārstējas parasti traumās, kas ir valsts apmaksāt spakalpojums (neatliekamā palīdzība), tur slimnīca neko nenopelna, tik robs veselības dienesta kasē.
Velo riepa braucot dilst (pakaļējā straujāk) un ja maz brauc, pagūst arī izkalst. Ar 20gadīgu velo riepu nebrauks pat žmogs, kam uz auto 10gadīgas koka riepas.
Un kas tavuprāt, ir apkope? Atšķir no remonta? Jeb bembistiem motora nomaiņa skaitās ikgadējā apkope?