Rīgas mērs neatmet ieceri par zemo emisiju zonas ieviešanu galvaspilsētā 3

Zemo emisiju zonas ieviešanas plāni netiek apturēti, aģentūrai LETA pauda Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P). Viņš norādīja, ka viens no Rīgas solījumiem Eiropai ir ieviest zemo emisiju zonu.

"Vēlos skaidri pateikt, ka nekādi plāni ar zemo emisiju zonu netiek apturēti," uzsvēra mērs.

Savukārt esošais konsultantu līgums nav pagarināts, lai paredzētie līdzekļi tiktu jēgpilnāk izmantoti, skaidroja politiķis.

Mērs piebilda, ka pašlaik uzturas Briselē, piedaloties sarunās ar komisāriem un deputātiem, lai "izcīnītu" Rīgai lielāku finansējumu nākamajā Eiropas Savienības budžetā.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) apturējis zemo emisiju zonas projekta virzību, norādot, ka šīs zonas izveides pamatā esot iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrālajā daļā.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, komitejas vadītājs sola zemo emisiju zonas ieviešanas projektu papildus izvērtēt, jo uzskata, ka piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA "Ernst & Young Baltic" zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, apgalvo Bergholcs.

"Skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi," pauda deputāts.

Bergholcs norāda, ka vēlas izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem.

Pret šādu lēmumu iebildusi biedrība "Pilsēta cilvēkiem", kas aicina Rīgas domi nekavējoties atsākt zemo emisiju zonas projekta virzību.

Savukārt Rīgas domes frakcija "Jaunā vienotība" (JV) aicina Kleinbergu virzīt koleģiālai lemšanai jautājumu par zemo emisiju zonu galvaspilsētā.

Līdz zemo emisiju zonas rīcības plāna faktiskai ieviešanai 2028. gadā ir atlicis pusotrs gads, uzsver JV frakcijā. Laika nav daudz, taču Rīgas domei ir visas iespējas pieņemt atbildīgus lēmumus, kas balstīti ekspertu viedokļos un pamatoti pētījumos, tai skaitā analizējot starptautisko pieredzi, uzskata JV.

Lēmumi par zemo emisiju zonas ieviešanu Rīgā var tikt pieņemti tikai un vienīgi domē un šobrīd tādu lēmumu nav nedz par ieviešanu, nedz atlikšanu, skaidro JV frakcija, turklāt nav notikušas diskusijas par šo tēmu.

Tādēļ JV aicina "Progresīvos" un Kleinbergu, kuri uzņēmušies atbildību par Rīgas domes vadību, virzīt koleģiālai lemšanai pēc būtības jautājumu par Rīgas rīcību zemo emisiju zonas plāna ieviešanai.