"Latvenergo": Eiropas gāzes krātuvēs līdz septembra vidum iepildītā gāze nosedz trešdaļu no ES patēriņa ziemā 2

Eiropas dabasgāzes krātuvēs septembra vidū bija iepildītas 952 teravatstundas (TWh), kas nosedz trešdaļu no Eiropas Savienības (ES) patēriņa ziemas sezonā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa atzīmē, ka līdz septembra vidum Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis pietuvojās pēdējo piecu gadu slieksnim un, pēc gāzes infrastruktūras operatoru platformas (GIE AGSI+) pieejamiem datiem, sasniedza 85% atzīmi, izpildot Eiropas Padomes uzstādīto mērķi. Tomēr sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes un pieprasījums noteiks tālāku resursa piedāvājumu Eiropas tirgū.

Prohorova arī norāda, ka kopš aizvadītās aukstās ziemas sezonas globālajā dabasgāzes tirgū varēja novērot augstu pieprasījumu un secīgi arī dabasgāzes cenas kāpumu. Tāpat dabasgāzes tirgū pasaulē saglabājas liela piesardzība, tostarp arī attiecībā uz Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījumu, kas norāda uz dabasgāzes krājumu pietiekamību un piegāžu drošību pirms ziemas sezonas. Līdz septembra vidum Eiropas dabasgāzes krātuvēs aizpildītas līdz 952 TWh, kas nosedz vienu trešdaļu no ES 2800 TWh patēriņa ziemas sezonā, kā tas bija, piemēram, iepriekšējā apkures sezonā, bet turpmāk varēs ieraudzīt intervences un samazinājuma mērogu.

Šogad janvārī dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā bija zem piecu gadu vidējā līmeņa, kas ietekmēja arī dabasgāzes augsto cenu līmeni. Turklāt karadarbība Ukrainā un politiskie lēmumi samazināt Eiropas atkarību no Krievijas degvielas un atsevišķu valstu un uzņēmumu atteikšanās no Krievijas dabasgāzes izmantošanas radīja bažas par turpmākajām dabasgāzes piegādēm. Uz šī fona Eiropas Padome pieņēma regulu par pazemes gāzes glabātavas dalībvalstu teritorijā līdz 2022.gada 1.novembrim aizpildīt vismaz līdz 80% no to jaudas, un līdz turpmākajam ziemas periodam - līdz 90%. Šī Eiropas regula paredz, ka uzglabāšanas jauda katrai valstij ir atšķirīga, kas atkarībā no situācijas varēs daļēji sasniegt uzglabāšanas mērķi.

Lai izpildītu uzstādīto mērķi, ES ir panākusi jaunu vienošanos ar starptautiskiem partneriem, tādiem kā ASV un Kanāda, kas palielinājušas sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz ES. Notiek sarunas par lielākām gāzes piegādēm no Norvēģijas un Azerbaidžānas, ar kurām ir parakstīts vienošanās memorands par gāzes piegāžu palielināšanu, kā arī tiek plānotas jaunas piegādes no Izraēlas un Ēģiptes, teikts apskatā.

Prohorova norāda, ka sagaidāmais dabasgāzes un sašķidrinātais dabasgāzes piegāžu ķēžu nodrošinājums, laika apstākļi un citi notikumi globālajā enerģijas tirgū ietekmēs pieprasījumu dabasgāzes tirgū, kas noteiks arī turpmāku aizpildījuma tempu un dabasgāzes izmantošanu pirms un pēc gaidāmās ziemas sezonas šogad. 

Viņa skaidro, ja gaidāmā ziema Eiropā un arī Āzijā būs auksta, tas ietekmēs dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu tirgū, kas var radīt lielāku konkurenci par LNG piegādēm uz Eiropu. Ja turpināsies sausi laika apstākļi Ķīnā, tas ietekmēs hidroģenerācijas izstrādi, kā rezultātā pieaugs dabasgāzes un ogļu pieprasījums globālajos energoresursu tirgos. 

Savukārt Eiropā sausāku laika apstākļu dēļ tiks traucēta ogļu transportēšana no ostām, bet ogļu turpmāka pieejamība tirgū pēc ogļu embargo no Krievijas būtiski ietekmēs arī dabasgāzes pieprasījumu elektroenerģijas ražošanā.

Francijā atomelektrostaciju pieejamība ziemā būtiski noteiks ģenerāciju īpatsvaru, jo zemākas izstrādes gadījumā Francijā pieaugs elektroenerģijas imports no kaimiņvalstīm, galvenokārt no Vācijas.

Savukārt augstāka vēja izstrāde rudenī un ziemā samazinās kurināmā pieprasījumu, tai skaitā arī dabasgāzes, bet zema vēja izstrāde atstās pretēju efektu, tādējādi pieaugs izstrāde fosilo kurināmo stacijās.