Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.
"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.
Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.
"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.
Sākotnēji bija plānots, ka LNG pārkraušanas un regazifikācijas kuģis (FSRU) tiks novienots Igaunijā - Paldiskos, tomēr Somija un Igaunija vienojās, ka šajā ziemas sezonā tas tiks novienots Inko, Somijā. Šobrīd notiek aktīvi darbi Inko LNG termināļa būvniecībā, kuru plāno nodot ekspluatācijā jau šī gada decembrī, un, lai gan pastāv kavējumu riski būvniecības gaitā, darba plūsma notiek pēc noteiktā plāna.
Inko LNG termināļa kapacitāte pēc aplēses ir 40 teravatstundas (TWh) gadā, un Klaipēdas LNG termināļa kapacitāte pierādīta stabili 36 TWh gadā, kopā tie ir aptuveni 76 TWh gadā.
"Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus mērogs ir 40-80 TWh gadā - ar Polijas un Somijas starpsavienojumiem, ar aktīviem SDG termināļiem Lietuvā, Polijā, un drīzumā Somijā (un, iespējams, arī Igaunijā), ar vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu," norāda "Latvenergo" eksperti.
Inko LNG termināļa darbības uzsākšana plānota decembrī, un tajā pašā laikā Paldisku LNG termināļa starts tiek uzturēts kā rezerves variants. Vismaz viena, pirmā krava apjomā līdz vienai TWh būs nepieciešama tehnikas, operāciju pārbaudēm un ieregulēšanas darbiem, un turpmāk 2023.gada pirmajā ceturksnī tiks kāpināta lietošanas jauda un terminālis atvērts komerciālam režīmam - nodrošinot brīvu piekļuvi pakalpojumam jebkuram kvalificētam dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam un vairumtirgotājam.
"Latvenergo" skaidro, ka Baltijas dabasgāzes tirgus aizvien vairāk tiek integrēts Centrāleiropas dabasgāzes tirgū, aizvadītā gada nogalē ekspluatācijā tika nodots dabasgāzes vads GIPL, kas savieno šos abus tirgus. Šobrīd var redzēt, ka GIPL darbība jeb plūsmas notiek no Lietuvas Klaipēdas LNG termināļa uz Poliju.
Pieaugot LNG nodrošinājumam arī Vācijas un Polijas reģionā, varēs redzēt, ka GIPL periodiski pārslēdzas starp importa un eksporta virzieniem, līdzīgi kā nepārtrauktu mijmaiņu var redzēt elektroenerģijas tirgū "NordBalt", "LitPol", "EstLink" savienojumos.
Par Latvenergo...