Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem strauji aug. Un gluži tāpat kā auto ar iekšdedzes dzinējiem, arī elektroauto var nonākt situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ tie vairs nevar turpināt ceļu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) regulāri sniedz palīdzību uz ceļa elektroauto un apgāž mītus par to, ka biežākais iemesls nespējai turpināt braucienu ir tukša baterija.
Analizējot 6818 situāciju, kurās šogad klientu automašīnām bijusi nepieciešama palīdzība uz ceļa, BALTA speciālisti atlasījuši biežākos ķibeļu iemeslus elektroauto un iekšdedzes dzinēja automašīnām. Statistika rāda, ka iekšdedzes dzinēja spēkratiem palīdzība nepieciešama divreiz biežāk, proti, šogad palīdzība bijusi nepieciešama 10,7% apdrošinātajām iekšdedzes dzinēju automašīnām, turpretī elektroauto palīdzība bijusi nepieciešama vien 5,2% gadījumu. Tomēr šie dati nav viennozīmīgi, jo elektroauto autoparks Latvijā ir krietni jaunāks. “Vidējais apdrošinātais iekšdedzes dzinēja auto ir divas, divarpus reizes vecāks par vidējo elektroauto, tādēļ pašsaprotami, ka palīdzība uz ceļa biežāk būs nepieciešama vecākām automašīnām,” skaidro BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Salīdzinot iemeslus, kādēļ bijusi nepieciešama palīdzība uz ceļa, parādās interesantāka aina. Pretēji izplatītam mītam, ka ar elektroauto necik tālu nevar aizbraukt un nāksies palikt ceļa vidū, BALTA palīdzības uz ceļa dati rāda, ka ar tukšu akumulatoru vai degvielas bāku uz ceļa proporcionāli apdrošināto automašīnu skaitam teju 4 reizes biežāk paliek auto ar iekšdedzes dzinējiem. Iekšdedzes dzinēja automašīnām divreiz biežāk bijusi nepieciešama arī palīdzība, kad tās iestigušas sniegā vai smiltīs. Savukārt bojāta riepa par 10% biežāk gadās elektroauto, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka elektroauto akumulatora dēļ ir smagāki un attiecīgi iebraukšana bedrē var radīt lielākus bojājumus.
“Ir bēdas, kuras uz ceļa var piemeklēt jebkura auto īpašnieku. Bieži vien abu veidu automašīnas nevar turpināt ceļu tehniskas kļūmes dēļ, tāpat vienlīdz bieži abu veidu spēkrati iekļūst ceļu satiksmes negadījumos,” novērojumos dalās Kristaps Liecinieks.
BALTA eksperts atgādina – apdrošinātāja piedāvātais palīdzības uz ceļa pakalpojums, kas pieejams 24/7 režīmā, ir būtisks atspaids autovadītājiem un var palīdzēt ietaupīt ne vien naudu un laiku, bet arī nervus. Šādu pakalpojumu katru dienu izmanto ap 30 BALTA klientu. Šogad par palīdzības uz ceļa gadījumiem BALTA izmaksājusi jau gandrīz 850 000 eiro, izsaukumu skaitam salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn pieaugot par 12%. Palīdzība uz ceļa lielākoties nepieciešama, jo gadījusies tehniska kļūme (63%), sabojāta automašīnas riepa (14%) vai noticis ceļu satiksmes negadījums (10%).
Dīvaina izklaide.