Vai svelme pienāks jūnijā vai tikai augustā – to vēl grūti prognozēt, taču skaidrs ir viens – karstums būs. Tieši tāpēc vēl pirms vasaras pilnbrieda ir vērts pārbaudīt, vai auto klimata kontroles sistēma ir darba kārtībā.
Tā rūpējas ne tikai par komfortu salonā, bet pilda arī būtiskas tehniskas funkcijas, īpaši elektroauto un plug-in hibrīdu gadījumā, uzsver “Inter Cars” Produktu grupas vadītājs Aigars Rēders.
“Izpratne par automašīnas kondicionēšanas sistēmas darbību un tās savlaicīgu apkopi palīdz izvairīties no neplānotiem un dārgiem remontdarbiem, nodrošinot, ka automobilis strādā droši un efektīvi arī karstumā,” norāda “Inter Cars” Produktu grupas vadītājs Aigars Rēders.
Viņš skaidro, ka, lai gan lielākajai daļai mūsdienu automobiļu kondicionēšanas sistēmas ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu un aprīkotas ar dažādiem kļūdu indikatoriem, to nozīme aizvien netiek novērtēta ārpus komforta aspekta. Īpaši elektroauto un plug-in hibrīdu īpašniekiem jāatceras - klimata sistēma pilda arī būtisko dzesēšanas funkciju akumulatoru baterijām.
Pielīdzināma cilvēka termoregulācijai
“Klimata kontrole vairs nav tikai komfortam – automašīnas klimata sistēma uztur arī akumulatora baterijas optimālā darba temperatūrā,” skaidro Rēders. “Elektroautomobiļos un dažos “plug-in” hibrīdu modeļos tiek izmantoti siltumsūkņi, kas vienlaikus nodrošina gan bateriju dzesēšanu, gan apsildi.”
Automašīnas klimata sistēmu var salīdzināt ar ķermeņa termoregulāciju. “Tāpat kā cilvēka organisms uztur iekšējo temperatūru, lai nodrošinātu normālu darbību, arī klimata kontrole automašīnā regulē salona vidi un uztur komfortablu temperatūru, lai gan pasažieriem, gan tehniskajām komponentēm būtu piemēroti apstākļi.”
Klimata sistēmas tehnoloģiju darbspēja tieši ietekmē ne tikai pasažieru pašsajūtu, bet arī automobiļa tehnisko drošību.
Aukstumaģenti kļuvuši dabai draudzīgāki
Veiksmīgas automašīnas kondicionēšanas sistēmas darbības pamatā ir aukstumaģents - gāzveida viela, kas cirkulē pa sistēmu un pārmaiņus pāriet no šķidra stāvokļa uz gāzveida un otrādi. Šajā procesā tas absorbē siltumu no salona un izvada to ārā, vienmērīgi atdzesējot gaisu. “Bez salona dzesēšanas klimata sistēma palīdz arī novērst logu aizsvīšanu, uzlabojot redzamību un braukšanas drošību, kas svarīga ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos,” piebilst speciālists.
Rēders norāda, ka, rūpējoties par globālās sasilšanas ierobežošanu, kopš 2017. gada Eiropas Savienībā izmanto videi draudzīgākus aukstumaģentus, kuru globālās sasilšanas potenciāla (GWP) vērtība nepārsniedz 150. Tādēļ jaunākās automašīnās pārsvarā izmanto aukstumaģentus ar minimālu GWP vērtību - tikai 4.
Laicīgi novērš pārkaršanas riskus
Tāpat kā jebkura mehāniska sistēma, arī kondicionieris ar laiku nolietojas. “To, ka klimata sistēma sāk darboties nepilnvērtīgi, visbiežāk var sajust uzreiz,” skaidro “Inter Cars” speciālists. “Piemēram, ja salona dzesēšana kļūst vāja vai no ventilācijas atverēm nāk silts, mitrs vai smacīgs gaiss, - sistēmu nepieciešams pārbaudīt.”
Pārkaršanas riskus automašīnā var novērst, laicīgi sagatavojoties tveicei un veicot regulāru apkopi. Tas palīdz nodrošināt, ka klimata sistēma tiek ne tikai papildināta, bet arī iztīrīta un pārbaudīta, lai laikus novērstu potenciālus karstuma radītus apdraudējumus.
“Inter Cars” kondicionēšanas sistēmu speciālists aicina īpašu uzmanību pievērst elektroauto īpašniekiem - ja papildus minētajām pazīmēm ievērojami pieaug arī enerģijas patēriņš, tas var norādīt uz klimata sistēmas darbības traucējumiem.
Aigars Rēders iesaka veikt gaisa kondicionēšanas sistēmas apkopi reizi gadā, īpaši pirms vasaras, kad tā tiek intensīvi izmantota. “Regulāras gaisa kondicionēšanas apkopes laikā servisā pārbaudīs, vai sistēmā nav noplūžu, novērtēs aukstumaģenta spiedienu un pārliecināsies, ka kompresors darbojas, kā paredzēts.” Rēders piebilst - regulāri nepieciešams nomainīt arī salona gaisa filtru, lai gaiss automašīnas iekšpusē būtu tīrs.
+45 grādi automašīnā ir risks šoferim un pasažieriem
Īpaša uzmanība klimatam salonā jāpievērš, ja mašīnā regulāri brauc bērni, vecāka gadagājuma cilvēki vai tie, kam grūti panest karstumu. “Mūsdienās daudzi auto ir aprīkoti ar vairāku zonu klimata kontroles sistēmām – divu, trīs vai pat četru zonu risinājumiem. Tas nozīmē, ka katrs pasažieris var iestatīt sev piemērotu temperatūru. Ir pat automobiļi ar īpašiem režīmiem, piemēram, zīdaiņiem,” skaidro Rēders.
Speciālists aicina nopietni izvērtēt tveices riskus automašīnas salonā, jo karstā laikā pēc ilgstošas stāvēšanas saulē temperatūra salonā var sasniegt pat +45 grādus, kas ir nopietns apdraudējums gan vadītāja, gan pasažieru veselībai.
Foto: Publicitātes foto
