Apdzīšana ir viens no riskantākajiem manevriem uz ceļa, un ļoti daudz smagu avāriju notiek tieši nepārdomātas apdzīšanas dēļ. Tomēr ikdienā satiksmē redzam, ka daudzi šoferi joprojām pārgalvīgi apdzen, pārkāpjot noteikumus un apdraudot sevi un citus.
Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kopā ar psiholoģi, braukšanas uzvedības korekcijas grupu vadītāju Laini Diržininku skaidro, kāpēc cilvēki šādi riskē un kā iemācīties saglabāt mieru pie stūres.
Šoferi, kuri sakrājuši 8 pārkāpumu uzskaites punktus, no CSDD saņem paziņojumu par pienākumu apmeklēt braukšanas uzvedības korekcijas nodarbības, lai dzēstu 2 punktus un uzlabotu savu uzvedību satiksmē. Psiholoģe Laine Diržininka ir šādu nodarbību vadītāja un ikdienā sastopas ar autovadītājiem, kuri vairākkārt pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus.
“Gandrīz katrā grupā ir kāds vadītājs, kurš sodīts par apdzīšanu pār nepārtraukto līniju vai atļautā ātruma pārsniegšanu. Visbiežāk viņi šādu rīcību pamato ar emocijām – dusmām uz tiem vadītājiem, kuri brauc pārāk lēni, kā arī ar vēlmi paspēt kaut kur nokļūt laikā. Nereti šoferi pārāk vieglprātīgi paļaujas uz citiem autovadītājiem, domājot, ka gan jau viņi piebremzēs, palaidīs garām un riskantais manevrs izdosies. Tomēr realitātē var būt visādi. Iespējams, pretī braucošais auto brauc ātrāk nekā šķiet, ceļš nav pietiekami pārskatāms vai arī kāds cits autovadītājs tevi vienkārši nepamana. Un sekas var būt traģiskas,” skaidro psiholoģe.
Viņa norāda, ka katram braucējam ir jāapzinās savi iemesli, kāpēc viņš veic šos riskantos manevrus, un tad ar tiem var veiksmīgi strādāt, lai mazinātu vēlmi veikt bīstamas apdzīšanas.
Emocijas – dusmas un aizkaitinājums
Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia aptauja rāda, ka 58 % autovadītāju satiksmē visvairāk kaitina lēna pārvietošanās, bet 45 % atzīst, ka mēdz neievērot ceļu satiksmes noteikumus tad, ja priekšā braucošais neiekļaujas satiksmē. Turklāt šie rādītāji salīdzinājumā ar pagājušajā gadā veikto aptauju ir pieauguši par vairāk nekā 10 procentpunktiem, kas nozīmē, ka šoferi kļūst arvien neiecietīgāki.
L. Diržininka saka: “Aizkaitinājums par priekšā braucošo, kurš pārvietojas lēnāk par atļauto ātrumu, var mudināt impulsīvi pieņemt pārgalvīgus lēmumus. Emocijās cilvēks kļūst impulsīvāks un agresīvāks, tādēļ ļoti svarīgi ir strādāt ar savu emociju regulāciju.”
Ieteikums: Veic kādu no vingrinājumiem, kas palīdz nomierināties, piemēram, dziļi ieelpo un izelpo, sasprindzini un atslābini dažādas muskuļu grupas, ieslēdz savu iemīļoto mūziku vai izstāsti savas emocijas blakussēdētājam.
Kavēšanās un steiga
Šoferi bieži atzīst, ka apdzīšanu veikuši, jo kavē. Apdzenot viņi domā, ka galapunktā nonāks ātrāk, taču laika ieguvums parasti ir tikai pāris minūtes, savukārt risks tai pat laikā milzīgs.
Ieteikums: Ieplāno ceļam 10 minūtes vairāk nekā nepieciešams, lai nebūtu jāuztraucas par kavēšanu.
Paļaušanās uz citiem
Daudzi veic riskantus manevrus, jo domā, ka citi šoferi viņiem “palīdzēs” – viņi paļaujas, ka pārējie piebremzēs un palaidīs. Taču jāatceras, ka citi satiksmes dalībnieki nevar nolasīt tavas domas – viņi var būt aizņemti domās, novērsuši skatienu vai vienkārši nepamanīt šo manevru.
Ieteikums: Vienmēr pieņem, ka otrs šoferis tevi neredz un tu pats esi atbildīgs par savu manevru.
Adrenalīna meklējumi un spriedzes izlādēšana
Dažiem bīstama apdzīšana ir veids, kā izlādēt dienas laikā uzkrāto spriedzi vai sajust papildu adrenalīnu. Tomēr tas notiek uz citu satiksmes dalībnieku drošības rēķina.
Ieteikums: Atrast citus veidus, kā izlādēties un gūt adrenalīnu – sportot, izmēģināt ekstrēmas aktivitātes, izdejoties, kaut vai mežā izkliegties. Ja ļoti gribas gūt adrenalīnu pie stūres, tad to var darīt trasē, kas ir droša vide.
“Reizēm uzvedības korekcijas grupās šoferi caur jokiem pamāca viens otru. Tā reiz kāds pieredzējis autovadītājs jaunam braucējam teica: “Ja nu tur pretī brauc tava topošā līgava?” Šis joks atgādina – katrā mašīnā var sēdēt kāds tev ļoti svarīgs cilvēks. Padomā, vai tu būtu gatavs riskēt ar viņa vai savu dzīvību tikai tādēļ, lai ietaupītu dažas minūtes?” retoriski jautā L. Diržininka.
* Aptauju veica apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada martā un 2025. gada augustā, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem.
