Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi - 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā.
Saskaņā ar ceturtdien Briselē atklātībai nodoto ziņojumu valstis kas līdz šim atpalika - Spānija, Itālija un Beļģija - beidzot arī palielinājušas savus aizsardzības izdevumus līdz līmenim, par kādu tika panākta vienošanās vēl 2014.gadā NATO Velsas samitā.
Vēl pērn desmit no 32 alianses dalībvalstīm nebija sasniegušas 2% līmeni.
Tomēr kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, un piekāpjoties ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām, daudzas NATO dalībvalsti ievērojami palielinājušas savus militāros izdevumus.
Taču tikai trīs šobrīd atvēl aizsardzībai 3,5% no IKP, par ko tika panākta vienošanās jūnijā Hāgas NATO samitā. Polija šobrīd armijai atvēl 4,48% no IKP, Lietuva - 4%, bet Latvija - 3,73%.
Lai gan absolūtos skaitļos ASV militārie tēriņi joprojām veido lauvas tiesu no NATO kopīgajiem aizsardzības izdevumiem, tie šogad sastāda tikai 3,22% no Savienoto Valstu IKP.
Par Vāciju konkrēti skaitļi vēl nav pieejami, taču valdība ļāvusi noprast, ka nospraustais mērķis tiks sasniegts, kad Bundestāgs apstiprinās nākamā gada budžetu.
Tad jau atcels turīgo pabalstus kārtējās Teslas iegādei 😊