VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Aizsardzības ministrijas uzdevumā izsludinātajās cenu aptaujās Baltijas aizsardzības līnijai nepieciešamās pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmajai kārtai ir atlasījusi piecus būvuzņēmējus, aģentūru LETA informēja VNĪ.
Līgumus ar būvuzņēmējiem plānots noslēgt līdz jūnija sākumam un vasaras sākumā sākt darbu izpildi, informē VNĪ.
Sakaru torņu izbūvi veiks SIA "Citrus Solutions". Materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izbūve tiks veikta divās darbu daļās un tos īstenos būvuzņēmēji AS "LAU Infra Grupa" un SIA "Inbuv".
Savukārt prettanku grāvju izveidei un materiāli tehnisko līdzekļu novietošanai darbi sadalīti sešās darbu daļās, tostarp divās darbu daļās tos veiks "LAU Infra Grupa", divās darbu daļās - SIA "VIA" un divās darbu daļas - SIA "CBS "Igate"".
Tuvākā mēneša laikā VNĪ plāno izsludināt jaunas cenu aptaujas Baltijas aizsardzības līnijas izveidei atbilstoši Aizsardzības ministrijas deleģētajiem uzdevumiem.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova skaidro, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir augstas prioritātes uzdevums, ko VNĪ īsteno sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Gavrilova skaidro, ka cenu aptaujās sākotnēji saņemtie 52 pieteikumi apliecināja gan būvniecības nozares kapacitāti, gan izpratni par Baltijas aizsardzības līnijas projekta nozīmi valsts drošības stiprināšanā.
Kopējās investīcijas būs 12 977 603 eiro, kas piešķirti no Aizsardzības ministrijas budžeta. Būvdarbu finansēšanai tiks noslēgts trīspusējs sadarbības līgums ar Aizsardzības ministriju un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.
Cenu aptauju kandidātu atlase notika divos posmos. Prettanku grāvju izveidei un/vai materiāli tehnisko līdzekļu izvietošanai tika saņemti 23 pieteikumi, materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izveidei - 23 pieteikumi, savukārt sakaru torņu izbūvei bija pieteikušies seši pretendenti.
Pirmajā posmā izvērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām prasībām, tostarp veikta pārbaude drošības iestādē. Otrajā posmā atlasītajiem kandidātiem tiks izsniegta tehniskā specifikācija un pārējā iepirkuma dokumentācija, kā arī nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.
Atbilstoši 2025. gadā pieņemtajam Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumam VNĪ Aizsardzības ministrijas uzdevumā nodrošina objektu būvniecību Baltijas aizsardzības līnijas izveidei. Pagājušā gada decembra vidū, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas vēstuli ar uzdevumu un lietotāja prasībām, sākās tehnisko specifikāciju izstrāde. Savukārt 2025. gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par administratīvo izmaksu segšanu VNĪ, lai nodrošinātu projekta sākšanu un iepirkumu procedūru būvuzņēmēju piesaistei, paredzot izmaksu segšanu atbilstoši faktiskajam administratīvo darbu apmēram.
VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
Kādi nejēgas izdomāja šo pretmobilitātes stulbingu? Bedres, viļņains asfalts, pavirši ielaisti aku vāki un ielāpi uz nesen klāta asfalta ir pretmobilitātes pasākumi. Valsts aizsardzībai izmanto prettanku grāvjus, šķēršļu joslas, mīnu laukus - kas tā arī jāsauc, par aizsargjoslu, aizsardzības līniju.
Gluži manas domas, it sevišķi tie pasākumi labi izdevušies Rīgā un Jūrmalā
Sprūds ar Slaidiņu! Piķis tak jāapgūst, tas nekas, ka jēga no tā maza. Kaut vai tas smieklīgais gājiens ar "pūķa zobiem", šie jau sāķuši sadalīties, bet darbība tak ir bijusi, imitētas rūpes!
Pūķa zobi? Vai tad kāds Pūķis ir te kko šķērsojis vai kādam kkur ielidojis? Nē! Nu redz, cik efektīgi, kādi efektīvi mēēri tika piemēēroti!