IDB priekšnieks: Pāragri uzskatīt, ka mazinājusies kukuļošana satiksmes uzraudzībā 9

Pozitīvi vērtējama sabiedrības noraidošā attieksme pret kukuļdošanu, taču šobrīd ir pāragri uzskatīt, ka kukuļošanas problēma ceļu satiksmes uzraudzības jomā ir mazinājusies, aģentūrai LETA atzina Iekšējā drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

2016.gadā IDB sākti seši kriminālprocesi par kukuļošanu ceļu satiksmes uzraudzības jomā, bet šogad deviņos mēnešos ierosinātas piecas lietas. Šī informācija gan neataino reālo situāciju, jo vēl arī citos IDB lietvedībā esošos kriminālprocesos ir informācija par vairākām kukuļošanas epizodēm, kurās iesaistīti ceļu policisti.

Pozitīvi vērtējams tas, ka sabiedrībā kļūst noraidošāka attieksme pret kukuļdošanu, jo IDB redzeslokā bijuši vairāki gadījumi, kad noziegumi saistībā ar kukuļošanu ceļu satiksmes kontrolē atklāti, pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācijai.

Pēdējais šāds gadījums bija 8.septembrī, kad IDB sniegta informācija par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā.

Birojā nekavējoties tika ierosināts kriminālprocess, un aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika aizturētas divas Valsts policijas amatpersonas, no kurām vienai piemērots aizdomās turētās personas statuss.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatīt, ka kukuļošanas problēma ceļu satiksmes uzraudzības jomā ir mazinājusies, būtu pāragri," ar preses pārstāves starpniecību norādīja Mūrnieks.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs septembra sākumā aģentūrai LETA teica, ka VP kopumā darījusi daudz, lai mazinātu korupcija satiksmes uzraudzības jomā.

2015.gadā kopumā konstatēti 180 gadījumi, kad transportlīdzekļu vadītāji devuši kukuli Ceļu policijas amatpersonām, 2016.gadā - 192 gadījums, bet šogad septiņos mēnešos 59 gadījumi. 2015.gadā septiņos mēnešos reģistrēti 172, 2016.gadā - 121 gadījums.

Korupcijas apkarošanā pirms aptuveni septiņiem gadiem Valsts policija mainīja taktiku un daudz nopietnāk pievērsās autovadītāju - kukuļdevēju aizturēšanām. Gandrīz par katru aizturēšanas gadījumu policija ziņoja presei.

Kopš tā laika pamazām ieviesti preventīvi, tehnoloģiski un organizatoriski risinājumi, lai nepieļautu ne kukuļņemšanu, ne naudas došanu.

Velšs nenoliedz, ka ceļu policisti un patruļpolicisti, kas ikdienā visbiežāk saskaras ar iedzīvotājiem ir augstākajā korupcijas risku grupā, taču šobrīd situācija būtiski atšķiras ar 90.gadu un 2000.gadu sākumā valdošo situāciju.