Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelegālām sacensībām dabas liegumā "Ances purvi un meži", kā rezultātā iznīcināti vērtīgi Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi, aģentūru LETA informēja DAP pārstāve Maija Rēna.
Aizvadītajā nedēļas nogalē DAP vides inspektori dabas lieguma teritorijā konstatēja nesaskaņotas un neatļautas sacensības ar apvidus automašīnām, kuru laikā spēkrati brauca ārpus meža ceļiem - pa pelēko kāpu biotopu, kurā atrodas vairākas aizsargājamu dzīvnieku, tostarp smilšu krupja un smilšu čipstes atradnes, kā arī aizsargājamo augu atradnes.
Inspektors, ierodoties notikuma vietā, pieprasīja pasākumu pārtraukt, noskaidroja organizatoru, fiksēja automašīnu numurus un sacensību "leģendas" jeb norādes, kur to dalībniekiem jābrauc. Vēlāk, apsekojot notikuma vietu, eksperti konstatēja, ka automašīnas lielā platībā ir iznīcinājušas kāpu zemsedzi, kā arī bojājušas kokus un augu atradnes. Vairākās vietās šķērsota Irbes upe, bojājot tās krastus.
"Ances purvu un mežu" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi aizliedz publisku pasākumu, tajā skaitā sporta un piedzīvojumu sacensību, rīkošanu teritorijā laika posmā no 1.marta līdz 1.augustam bez DAP rakstiskas atļaujas, savukārt ātrumsacensības, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus šajā teritorijā rīkot nedrīkst vispār.
DAP, rūpējoties par Latvijas dabas vērtību saglabāšanu, ievēro principu "konsultē vispirms" un lielākoties nelielu un pirmo reizi pieļautu pārkāpumu gadījumā iedzīvotājus informē par aizliegumu dažādām darbībām. Taču, ņemot vērā, ka šoreiz kaitējums ir nodarīts būtisks, turklāt sacensību rīkotājs ar dabai nedraudzīgu rīcību izcēlies jau vairākkārt, DAP Kurzemes reģionālā administrācija gatavo dokuments kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 114.panta par "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu un bojāšanu", norādīja Rēna.
Kriminālprocess par konkrēto gadījumu ok, bet kopumā tomēr jāteic, ka no simtiem kilometru jūras krasta mums ar auto piebraucami tikai daži desmiti un tas ir skumji! Es neaģitēju, ka visur un vienmēr vajag piebraukšanu, tomēr teiktu, ka piebraucamo vietu skaits un iespējas ir jāpalielina!
Es, savukārt, aģitēju, ka vajag lai ar auto var piebraukt pie ikviena galdiņa ikvienā restorānā tieši klāt. Mana resnā pakaļa nav paredzēta tam, lai ietu no ielas autostāvvietas līdz restorāna galdiņam; priekš tam ir automašīna domāta. Ja cilvēks var atļauties braukt automašīnu, tad lūdzu attiekties pret to ar atbilstīgu cieņu!
Par kinoteātriem, kioskiem un lielveikaliem nemaz nerunāsim; tur visur iekšā jābūt izbūvētiem noasfaltētiem autoceļiem!
Es teiktu, ka jāatjauno padomju laika sistēma, kad piejūras aizsargjoslā bija caurlaižu režīms. Caurlaides piešķīra tikai tur dzīvojošajiem. To es saku kā īpašuma jūras krastā īpašnieks, kas gandrīz ikdienā saskarās ar visādu salašņu vēlmēm iebraukt visur un atstāt aiz sevis visu iespējamo. Bija oficiālās peldvietas un brīvpiekļuves punkti, bet lieguma zonā patrulēja milicija gan ar auto, gan helikopteri.
Es teiktu, ka par iebraukšanu Rīgā obligāti ir jāmaksā tiem, kuri nav šeit deklarējušies. Savādāk sabrauc visādi salašņas te strādā, reuzltātā satrēgumi utt. Kādreiz tā nebija, Rīgu pārsvarā apdzīvoja rīdzinieki un tūrīsti.