Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudzas reizes biežāk kā pārējā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli. Analizējot CSNg datus vairāku gadu griezumā, nākas secināt, ka bēdīgā statistika turpinās, jo jau ceturto gadu pēc kārtas, Latgales reģionā tiek visvairāk izraisītas avārijas ar transportlīdzekļiem, kuriem nav OCTA, vadošajā trijniekā ierindojoties: Rēzeknes, Krāslavas un Jēkabpils rajoniem.
Foto: Publicitātes attēls
Jau daudzus gadus LTAB apkopo informāciju par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez spēkā esošas OCTA, vienlaikus, analizējot izraisīto negadījumu intensitāti, un mainību pa gadiem, izkristalizējot tā saucamos „melnos” punktus Latvijas kartē.
Analizējot datus vairāku gadu garumā redzams, ka, lai gan neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā nav liels, tie ir mazāk par 2 %, no gada uz gadu atkārtojas viena un tā pati situācija. Latvijā ir reģioni, kuros neapdrošināti transportlīdzekļu īpašnieki vai vadītāji divas vai trīs reizes biežāk izraisa avārijas nekā vidēji citās Latvijas vietās (skat.CSNg karti). Turklāt gadu no gada, nemainīga saglabājas jau iepriekšējos gados vērojamā tendence - skaita ziņā daudz transportlīdzekļu, kuriem nav OCTA, izraisītas avārijas notiek Latgales reģionā.
Salīdzinājumam, 2011. gadā visbiežāk bez OCTA avārijas tika izraisītas Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajonos. Savukārt 2012. gadā, vadošajā trijniekā ierindojās Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajoni. Taču pērnajā gadā, top trīs vietās atkal ir iekļuvusi Rēzekne, Jēkabpils un kā jaunpienācēju var uzskatīt Krāslavu.
„Analizējot datus par pēdējiem gadiem, redzams, ka Latgales reģionā nav vērojami nekādi būtiski uzlabojumi. Rajoni mainās savā starpā, taču no vietām, kurās ir augsts neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars neizkrīt, dominējot no gada uz gadu. No vienas puses tas ir saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti konkrētajās vietās, piemēram, ārpus pilsētām biežāk CSNg notiek tajās vietās, caur kurām iet lielas automaģistrāles, taču no otras puses, vienu un to pašu vietu dominēšana Latvijas „melnajā kartē” liecina par tendenciozitāti un iespējams paaugstinātu bīstamību konkrētajās vietās, kas nozīmē, ka atbildīgajām institūcijām būtu japievērš pastiprināta uzmanība, lai mazinātu CSNg riska draudus”, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, nemainīga ir arī tendence, ka pilsētās transportlīdzekļu, kuru īpašnieki nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību, izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā, kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1 - 2 % robežu, turppretim Latgales reģionā tas svārstās robežās no 2 – 6,4%
„Saskaņā ar OCTA likumu, cietušajiem atlīdzības par neapdrošināta auto izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem tiek izmaksātas no OCTA Garantijas fonda. Pēc kā izmaksātās atlīdzības no vainīgā transportlīdzekļa vadītāja vai juridiskā īpašnieka tiek atgūtas regresa ceļā. Tāpēc maldīgs ir uzskats, ka autoīpašniekam vai vadītājam nebūs jāātbild par avārijas rezultātā radītajām sekām. Vainīgajai pusei būs ne tikai jāsedz visi zaudējumi, bet arī apdrošinot savu civiltiesisko atbildību turpmāk visticamāk nāksies maksāt dārgāk, jo būs sabojāta apdrošināšanas vēsture un autoīpašnieks būs ierindots paaugstinātā riska klasē”, informē Juris Stengrevics.
Saskaņā ar LTAB statistiku, 2013. gadā kopā notikuši 353 CSNg, kuri izraisīti ar transportlīdzekļiem bez OCTA, un kopumā par šiem negadījumiem cietušie no Garantijas fonda saņēmuši zaudējumu atlīdzības gandrīz 383 tūkstošu eiro apmērā.
* – dati par notikušajiem CSNg, apkopoti novadu datus apvienojot atbilstoši vēsturiskajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam rajoni
