Katrs trešais uzbraukums gājējiem notiek uz gājēju pārejām 31

Foto: Publicitātes attēls

Liene Pālena | 12.novembris 2026 9:48

Gājēju pāreja nav garantija, ka ceļu izdosies šķērsot droši – pēdējo divu gadu laikā no vairāk nekā 100 negadījumiem, kuros transportlīdzekļi uzbraukuši gājējiem, vismaz trešdaļa notikusi tieši uz gājēju pārejām, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.

Nepietiekama uzmanība, ierobežota redzamība un kļūdaini novērtēts attālums līdz automašīnai var kļūt par iemeslu smagām sekām. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsver – pat uz gājēju pārejas drošība nav pašsaprotama, un nelaimes novēršanā būtiska ir abu satiksmes dalībnieku rīcība.

Apdrošinātāja apkopotie negadījumu apraksti atklāj biežākos uzbraukuma iemeslus: autovadītājs, veicot kreiso pagriezienu, nepamana gājēju, cilvēks šķērso brauktuvi neatļautā vietā vai kāds no satiksmes dalībniekiem turpina kustību, neievērojot luksofora aizliedzošo sarkano signālu.

Šo un citu iemeslu dēļ šogad uz gājēju pārejām cietuši jau 34 gājēji, pērn – 33, bet 2024. gadā – 37, liecina BALTA dati. Lai gan daļa negadījumos cietušo guvuši vieglus savainojumus, citiem tie nozīmē smagas traumas, ilgstošu rehabilitāciju un pat invaliditāti uz mūžu. Diemžēl atsevišķos gadījumos sadursmes beigušās ar cilvēka bojāeju.

“Katrs negadījums, kurā cieš gājējs, ir vēl viens atgādinājums, ka ceļu satiksmē pat šķietami drošās situācijās nedrīkst zaudēt modrību. Arī tad, ja gājējam ir priekšroka, pirms brauktuves šķērsošanas jāpārliecinās, ka autovadītājs viņu ir pamanījis un spēj laikus apstāties. Savukārt šoferiem jābūt īpaši uzmanīgiem, tuvojoties gājēju pārejām. Gada tumšākajā laikā jārēķinās ne tikai ar apgrūtinātu redzamību, bet arī nokrišņiem un slidenām brauktuvēm, kas var būtiski paildzināt bremzēšanas ceļu un palielināt negadījuma risku,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Apdrošinātāja rīcībā esošā informācija arī atklāj, cik dažādās un reizēm negaidītās situācijās var notikt uzbraukums gājējam. Vienā gadījumā tramvaja vadītājs, pievēršot uzmanību tramvaja spoguļiem, nepamanīja cilvēku priekšā, citā – auto uzbrauca gājējam uz pārejas, pat nebremzējot. Bīstamas situācijas veidojas arī stāvvietās, kur, braucot atpakaļgaitā, šoferi mēdz nepamanīt cilvēku turpat blakus. Šie piemēri atgādina, ka bīstama situācija var rasties dažu sekunžu laikā un pat šķietami ikdienišķs manevrs prasa pastiprinātu uzmanību, lai laikus pamanītu mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.

To, cik nopietnas var būt šādas neuzmanības sekas, apliecina arī Valsts policijas dati: šogad līdz oktobra beigām Latvijā reģistrēti vairāk nekā 500 ceļu satiksmes negadījumi ar gājējiem, kuros ievainots 421 cilvēks, bet 14 gājuši bojā.

Eksperts: gājēju pāreja neatceļ auto bremzēšanas ceļu
“Pēdējos trīs gados uz gājēju pārejām fiksēti trīs letāli gadījumi, turklāt ievainoto gājēju skaits ir ievērojami lielāks. Tas ir likumsakarīgi, jo gājēju pāreja ir vieta, kur krustojas transportlīdzekļu un gājēju kustības trajektorijas. Turklāt reti kad negadījuma rašanos nosaka tikai vienas puses rīcība,” skaidro CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Viņš uzsver, ka īpaši riskantas ir neregulējamās gājēju pārejas, kurās satiksmes dalībniekiem savstarpēji jānovērtē situācija un laikus jāreaģē uz otra rīcību. Lai gan autovadītājiem ir pienākums dot ceļu gājējiem, arī viņiem pirms brauktuves šķērsošanas jāpārliecinās, ka tas ir droši.

“Sabiedrībā nereti tiek mācīts nepareizs priekšstats par to, kādā attālumā no gājēju pārejas ir jāatrodas automobilim, lai tā vadītājs varētu droši dot ceļu gājējam vai velosipēdistam – parasti tiek uzsvērti aptuveni 30 m pie 50 km/h. Šis attālums ir ekstrēmas avārijas bremzēšanas attālums, un tā bremzēt satiksmes plūsmā ir bīstami. Normālas satiksmes režīmā, vienmērīgi veicot bremzēšanu, ir vajadzīgi ne mazāk kā 50 m apstāšanās ceļa. Auto nevar apstāties momentāni, gājējam ir jādod iespēja auto vadītājam sevi palaist,” norāda O. Irbītis.

Visi komentāri

0 2 Atbildēt

Pirms gājēju pārejām apdzīvotās vietās jāliek gulošie. Vislabāk plastmasnieki.

1 1 Atbildēt

Tev uz pieres arī vienu guļošo plastmasas policistu ar naglām piesist. Varbūt kļūsi gudrāks.

1 1 Atbildēt

Vakar ejot pāri pārejai, suveklis nesamazinot ātrumu mainīja joslu lai pabrauktu pa manu aizmuguri, pa labo joslu.

Ja gājējam sametas kāja vai cita vaina un tas neturpina šķērsošanu sākotnējā tempā? Auto dabūtu raut uz ietves, jo bremzēt par vēlu. Tāpēc csn ir prasība samazināt ātrumu pirms pārejas. 

Un tad vadītāji paši sodās par stabiņiem un brauktuves sašaurinājumu pirms pārejas. Un tiem ir jābūt dēļ šādiem idiotiem.

2 0 Atbildēt

Nesatraucies, stabiņi nerisina problēmu, ja nebūs autovadītāji kas var apdraudzēt gājēju tad tradīsies vellapēdisti utml. kas mieŗigi var izvilkt starp šiem stabiņiem ... Pārāk visis esam pieraduši - ieskaitot gājējus - ka mums ir tiesības, bet par pienākumiem atceramies retu reizi ...

2 0 Atbildēt

Vēl tie stabiņi ļoti labi "nozog" pusi no gājēja silueta, kas kombinācijā ar attiecīgu jaku padara to gājēju par ninja. Par to gājēju pārbrauktuvju izgaismojumu man cenzētu vārdu nav - tai vietā lai izgaismotu tieši pāreju un tai tuvojošos gājējus tā laterna spīd autovadītājam acīs, pavilt to stabu 3-5m nost (uz to pusi no kurienes nāk auto) un pagriezt staru uz pāreju nav lemts...

0 0 Atbildēt

Raksti it kā visu prātīgi, bet ko īsti tu gribēji pateikt? Kā lai audzina vadītājus kas neatmetās pirms pārejām un kad ierauga gājēju, uzber virsū jo "no ko tad es bremzēšu ar kūpošām riepām"? 

Tikai kameras un sodi, bargi sodi. Arī gājējiem, kas šķērso pāreju ar skatienu telefonā.

2 0 Atbildēt

Nezinu kā lai audzina tos kam ir tikai tiesības, man kopš esmu bijis tikai gājējs vienmēr ir kesistējuši arī pienākumi, jo reiz sīkam esot laukos - ganos, pa ceļu ar zirgu ratos braucam - aploks vaļā - aizskrien iztaisi - aizskrienuun ātri griežos un metīšos atpakaļ ar tur pilnā klapē no ielejas tukšs GAZ velk pretī (aiz pakalniņa neredzēju uzreiz, bet drusku skaņa nodeva)... es nobremzēju, un GAZ nobremzēja ( ta ka borts burtiski pret degunu), un bikses atklāti "sakot pilnas" - tā arī iemācijos neskriet kur un kā pagadas un skatīties vadītājam acīs - ja es neredzu viņa acis vai kā minimums seju - 100% ka viņš neredz mani ...

0 0 Atbildēt

Manuprāt, negadījumu skaits būtu krietni mazāks, ja CSN tiktu ievēroti, un pie tam, tādā secībā, kā tie ir uzrakstīti:

15. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

16. Ārpus gājēju pārejas vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transport­līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārlieci­nājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transport­līdzekļu satiksme.

Tālāk:

25.3. 

(autovadītājiem)darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji);

145. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

Protams, nevar izslēgt idiotu izpildīšanās koeficientu- to netrūkst abās pusēs.

2 0 Atbildēt

Traks neesi - vēl tak guru uupis ir teicis: gājējam nekas par CSN nav jāzin, viņš var darīt da jebko kas ienāk prātā viņa kreisās kājas īkšķim...

 Man, personīgi, ir grūti saprast kā var pakļūt zem auto ja turi vaļā acis un ausis lai novērtētu nevis e-krānu bet kustību sev apkārt

0 1 Atbildēt

Attālums jau tik jāvērtē. Irbītis pateica, ka vajag 50m. Ja 50m ir, vari pist pāri ielai droši, nobremzēs.

0 2 Atbildēt

Tāpēc es staigāju ar lāzeru, ja nestājas dabū acī. Gaišā laikā sliktāk , lāzeru neredz. Ir ieteikumi? Šaujamieroci vilkt ārā nedrīkst, varbūt jāstaigā ar ķieģeli vai ķieģeļa imitāciju?

1 0 Atbildēt

Deģenerēts dalbajobs. To "lāzeru acī" tu vari iespīdināt tikai kādam, par kuru tev nav ne jausmas, vai stāsies vai ne. Kad ir skaidrs, ka nestājas (neesmu jau daudz gadus redzējis nevienu, kas nestātos ja IR PAMANĪJIS gājēju), ir par vēlu kaut ko spīdināt. Bet jā - spīdinot "savlaicīgi" vari pavisam droši apžilbināt un panākt, lai tevi nobrauc, arī visapzinīgākais vadītājs. 

Bet tas, kas neienāk prātā, neskatoties uz CSDD kampaņām - ESI REDZAMS. Ķieģelis nepalīdzēs, ja nebūs redzams, bet ja būsi redzams, ķieģeli nevajadzēs.

0 2 Atbildēt

Uz pirmo joslu tas varbūt nedarbojas perfekti, bet pa sāna logu dažreiz var trāpīt. Otrai joslai, pretējai joslai vai ja ir stabiņi tad ir normāli. 

9/10 reizēm kāds mūdzis aizbrauc gar degunu, pat ar kāju uz brauktuves, tikai nākamais varbūt apstāsies. Un bieži vien viņi visu redz, vnk pie irsas viss. Latvijā neviens nevienu nekur nelaiž.

1 0 Atbildēt

Ja man kāds iespīdinās lazeru acīs, es  vienkārši to kropli nositīšu. un iebakstīšu to lāzeru viņam acī. Kā var būt tik garīgi aprobežots un debils cilvēks. Kārtējais mentālais kroplis.

0 0 Atbildēt

Un cietumā tevi pazīs ar kļičku Lāzers.

0 0 Atbildēt

Bet tevi pazīs cietumā ar iesauku paraša. Lazerist, nebaidi mani ar policiju. Nesoli te visiem spīdināt ar lāzeru acīs, un tevi mudaku neviens neaiztiks. Kam tu tāds sūds esi vajadzīgs.

1 1 Atbildēt

Neko tu nedarīsi, aizbrauksi prom, varbūt sievu un bērnus iekaustīsi. Sliktākajā gadījumā gāzi purnā dabūtu, bet jāsit tāpat būs sava ģimene , kā pierasts tādiem izdzimteņiem, kas neskatās kur brauc.

0 0 Atbildēt

Redz, sūds sāka smirdēt. Smirdi tālāk, gan jau no kāda autovadītāja iekšās dabūsi par spīdināšanu ar lāzeru. Parašas dēls. No kādām kucēm tādi ciniski kropļi rodas!?

0 1 Atbildēt

Tik savādi ka kāds deģenerāts tik ļoti tika trigerēts. Video ar p3d0filu ķeršanu, stop ham, bodycam video arī trigerējies? Jo kā tad tā drīkst, degenerātiem ir jāatļauj būt deģenerātiem.

Neesi deģenerāts un nekādu problēmu nebūs, vienalga kas tas būtu, braukšana, stāvēšana, iešana, piršana. Nepird kādam sejā - tevi nesitīs, parkojies normāli - ķieģeli logā neiemetīs, brauc normāli - lāzeru purnā nespīdinās.

0 0 Atbildēt

Man vienalga jūsu teikumi. Es varbūt gribu iet/braukt pāri ielai. Krasta iela gaD kā piem. +++

0 0 Atbildēt

par gājējiem skaidrs - vajag palaist. Bet ko darīt ar velosipēdu braucējiem un skrejriteņu ātrumiem ? Kāpēc tie var var braukt gan pa ceļu, gan pa ietvi? Kāpēc tiem ir mazākas prasības ?

 Grūti ir izsekot, kad ar 30 km/h  tie uzskrien uz ietves... Rakstā ir bilde, kad velosipēdists braucis kā patīk...

0 0 Atbildēt

Kas tad saprotams? Pieaugušam velosipēdistam IR jābrauc pa brauktuvi, nevis ietvi, nu varbūt sniegputeņa laikā var vilkties pa ietvi ar gājēja ātrumu.

Raksta bilde ir t.s. ilustratīvais sūds, jo bērns nebrauca pa brauktuvi un  nešķērsoja brauktuvi, metot lejā no bordes. Ne šis bērns.

0 0 Atbildēt

Latvijā nedrīkst ieņemt primāro pozīciju, pa vidu joslai. Kamēr tas nebūs atļauts neviens normāls pa brauktuvi ar velosipēdu nebrauks, jo autopidri nejēdz apsteigt, viņiem vajag purnus iedauzīt nedaudz.

1 0 Atbildēt

Latvijā CSN nosaka mīties "iespējami tuvāk labajai malai". Atstājot sev labajā pusē netīro un/vai nelīdzeno ceļa kanti, sanāk ka riteņi iet 1m no malas. Ja apdzen par tuvu, brauc pa vidu.

3 1 Atbildēt

Nav ko vāvuļot te par gājēju nedrošību, zems līmenis daudziem tur 😂..it īpaši akcentējot tos apdāvinātos, kuri nepaceļot galvas dur pāri gājēju pārējām un visur citur galvu nepaceļot, jo telefons jābaksta..protams neaģitēju uz 70 skriet pāri gājēju pārejām, bet nu tie bojāgājēji nereti ir arī paši neapzinīgi un neuzmanīgi..un dēļ tādiem idiotiem arī rīgā rodas saliņas, stabiņi.. un nekādas tolerances pret tādiem..vnk zaebal..arī gājējs ir satiksmes dalībnieks, kad šķērso ceļu..un viņam ir jāpārliecinās, ka ir droši šķērsot ielu, pirms to dara..😉

1 1 Atbildēt

Sašaurinājumus taisa dēļ pāķiem kas nebremzējot brauc pāri pārejai, jo neies jau bremzēt. 

Pēc idejas dzīvākām pārejām būtu vēl mākslīgs līkums jāuztaisa, lai auto būtu spiests nomest līdz 5km/h. Ar ceļa līkumu un apmalēm, nevis štrunta stabiņiem kurus auto nones kā špickas.

0 0 Atbildēt

Eksperti nebūtu nekādi eksperti, ja viņi skaidrā saprotamā valodā izklāstītu to savu muldamo.

Cik var d.irst par to, ka vadītājam (it kā) būtu jāievēro gājējs uz pārejas.Bet kā tas gājējs uz tās pārejas nokļuva?  Kur atrodas gājējs, kurš pēc 0,25sek atradīsies jau "uz" pārejas? Kā sauc to ceļa vai ielas fragmentu, kurš robežojas ar transportlīdzekļiem paredzēto brauktuvi?  

Lielākā daļa braucēju (īpaši pilsētas satiksmē) gandrīz visu savu uzmanību velta tieši notiekošajam uz brauktuves.Pie kam, lielākā daļa ir ar savu skatienu ir ieurbušies priekšābraucēja pakaļā.Šodien daudziem pakaļā deg spilgtākas gaismas, nekā vienam otram loham priekšā. 

Vidējajam vadītājam īsti neinteresē nedz notiekošais 100m priekšā, ne kur nu vēl viņš tev te ies vērot TROTUĀRU. Vai savā ar blakuslietām noslogotajā loha prātā mēģinās izprognozēt 50m priekšā (pa trotuāru) ejošā gājēja iespējamo rīcību tuvāko pāris sekunžu laikā. 

Ja braucējs "vēro trotuārus"- tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir izklaidīgs un laikus nepamanīs situāciju uz brauktuves.Varbūt pat būs mazāk pārsteigumu- kāpēc priekšābraucējs tā "pēēkšņi" bremzē.

0 0 Atbildēt

Nu jūs te piemināt tādu retu vaditāju sugu, praktiski drošas vadīšanas ekspertus, samērā reti sastopamus reālajā dzīvē. Lai vadītājs skatītos uz priekšu tālāk par nākamo bamperi, tas ir kas samērā fainomenāls!

1 0 Atbildēt

Dažviet pie vainas ir arī tizlās vietās izvietotās pārejas. Pārejām būtu jābūt tur, kur tie gājēji reāli ir, nevis kur visādas un visādi kotello izdomā, ka par skādi nebūtu.

Var pavērot autobraucējus pie dažādi noslogotām pārejām. Jo noslogotāka, jo savlaicīgāk apstāsies, pat ja tajā brīdī tas būs vienīgais gājējs. Braucējiem ikdienā tur braucot jau zināms - te var iet, prātīgi. Toties tāda vientulīga pāreja, kur nekad neviens neiet izveido pieradumu, ka tur jau neviens neiet. Un tajā reizē, kad tomēr kāds iet, var sanākt sūdi.

0 0 Atbildēt

Skaidrs ir viens - jāuzmanās ir abiem. Gan gājējam, gan arī autovadītājam.

1 1 Atbildēt

Beidzot apkaimes ieliņā, pa kuru visi mauca cik spēja, uzlikts Plastmasas Draugs. Tagad pie loga nekviec motori un riepas. Āmen, brāļi iekš oktāna!

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Citi raksti

Izceltie raksti

Gandrīz 60 000 EUR, 333 zirgi un drifta režīms: Volkswagen piesaka jauno T-Roc R (+ FOTO) 20

333 zirgspēki, 5 sekundes līdz simtam un 250 km/h maksimāli, īpašie Nürburgring un Drift režīmi, Akrapovič titāna izplūdes sistēma un kalti 20 collu riteņi – nepilnus 60 000 eiro vērtais T-Roc R pircējiem kļūs pieejams 2027. gada pirmajā ceturksnī. Lasīt vairāk

Aizdomās par sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanu aizturēti policisti 1

Aizdomās par sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanu aizturēti vairāki policisti, paziņojis iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA). Lasīt vairāk

Volkswagen taranē ceļa zīmju balstu un izraisa trīs transportlīdzekļu sadursmi (+ VIDEO) 8

Lielā ātrumā braucošs Volkswagen kādu brīdi virzās pa nomali, tad taranē un sagāž ceļa zīmju balstu, izraisot sadursmi ar vēl diviem transportlīdzekļiem. Lasīt vairāk

Vietu nav! - vai gandrīz nav. Izstāde Auto 2027 sola autozīmolu skaita rekordu (+ VIDEO) 2

Nākamā gada 16. aprīlī izstāžu centrā Ķīpsala jau 32. reizi durvis vērs tradicionālā pavasara izstāde Auto 2027. Dalībnieku pieteikšanās 2027. gada izstādei jau izsludināta, un pieteikumu ir pat vairāk nekā bija šī gada pavasarī. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti