Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos (CSNg), kad automašīnā atradušies arī bērni, 86% gadījumu bērni guvuši ievainojumus.
Saskaņā ar 2016. gada datiem CSNg ievainoti 514 bērni un bojā gājuši trīs. Savukārt, veicot regulārās pārbaudes uz ceļiem, 426 gadījumos konstatēts, ka bērni nav bijuši piesprādzēti.
Pēc Valsts policijas datiem pērn kopumā fiksēti 562 CSNg, kur pasažieri bijuši bērni vecumā līdz 14 gadiem. Visās vecuma grupās bērni guvuši dažādus ievainojumus, ko, iespējams, būtu izdevies novērst, ievērojot drošības pasākumus.
“Diemžēl aizvien novērojams, ka ikdienā, piedaloties ceļu satiksmē, liela daļa vecāku pret savu bērnu drošību izturas bezatbildīgi. To apliecina arī policijā reģistrēto negadījumu skaits, kuros cieš bērni-pasažieri. Vecāki nereti uzskata, ka piesprādzēt savu atvasi īsu pārbraucienu laikā nav nepieciešams. Tomēr negadījumi notiek tad, kad mēs tos vismazāk gaidām. Pat ja ar automašīnu veicamais ceļa posms nav garš un aizņem tikai piecas minūtes, ir būtiski parūpēties par savu bērnu drošību, ikreiz viņus piesprādzējot un darot to pareizi!” uzver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Uzsākot braucienu, automašīnas vadītājam ir jāpārliecinās, ka bērni atrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa un ir pareizi piesprādzēti ar drošības jostu. Svarīgi ir atcerēties, ka bērniem, kuru augums nepārsniedz 150 cm, neatkarīgi no vecuma ir jāizmanto paliktņi. Tāpat jāpārliecinās par drošības jostu augstuma piemērotību, jo tās nav paredzētas maza auguma pasažieriem.
Komentējot pareizu drošības jostu izmantošanu, RSU profesors, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons stāsta: “Nepareizi novietota, nospriegota drošības josta var apdraudēt bērna dzīvību, avārijas gadījumā var tikt salauztas ribas un traumēti iekšējie orgāni. Visdrošākā vieta ir aizmugurējā sēdekļa labajā pusē. Ļoti svarīgi mazākiem bērniem sēdēt viņu svaram un vecumam atbilstošos autokrēsliņos, savukārt lielākiem augumā līdz 150 cm – uz speciāliem paliktņiem. Drošības jostai jābūt pareizi nostiprinātai, tā nedrīkst būt vaļīga. Avārijas situācijā josta nenoturēs bērna ķermeņa augšdaļu, kas nozīmē milzīgu traumu risku vai pat izlidošanu no sēdvietas. Gadījumos, kad bērns sēž autokrēsliņā priekšējā sēdeklī, īpaši svarīgi ir atslēgt gaisa spilvenu, pretējā gadījumā sadursmes brīdī viņš var gūt nopietnus sejas un krūšu kurvja bojājumus.”
Arī apdrošinātāja BALTA pieredzē ir gadījumi, kad vecāki atklāti pasaka – bērns guvis ievainojumus, jo nav bijis piesprādzēts. “Atgādinām, ka ikviens ceļu satiksmes negadījumā cietušais var pieteikt atlīdzību obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) ietvaros, tajā skaitā atlīdzību par bērnu, tomēr, ja bērns nav bijis pareizi piesprādzēts, kā rezultātā ir gūti ievainojumi, tā pirmkārt ir vecāku atbildība. Vecāki ir atbildīgi par bērnu drošību, un pret šo jautājumu nedrīkst attiekties nenopietni,” norāda Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.
BALTA atgādina, ka lielākajā daļā automašīnu iespējams regulēt gan krēsla, gan drošības jostas augstumu. Svarīgi, lai jostas augšējā daļa šķērso bērna plecu, savukārt apakšējā – iegurni, nevis vēderu. Paliktnis palīdz drošības jostai veikt tai paredzētās funkcijas, pasargājot pasažieri no sadursmes un aizturot viņa lidojumu uz priekšu, tādējādi mazinot traumu gūšanas risku. Piesprādzēt bērnu ir svarīgi vienmēr. Arī pie pavisam neliela braukšanas ātruma, strauji bremzējot neparedzētas situācijas dēļ, bērns var gūt nopietnas traumas.
