Satiksmes drošības jomā atbildīgajām valsts institūcijām aktīvāk jāiesaistās "melno punktu" likvidēšanā, jāanalizē satiksmes negadījumu cēloņi un, iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, secinājusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par atbildīgo iestāžu darbībām ceļu satiksmes drošības jomā.
Kā norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa, Eiropas valstu vidū Latvija joprojām ir ļoti bēdīgā situācijā, proti, ar trešo lielāko negadījumos mirušo cilvēku skaitu uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016.gadā smagi ievainoti tika 525 cilvēki, bet 158 dzīvības izdzisa. "Katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai," uzsver valsts kontroliere.
Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību, skaidro Krūmiņa. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju revīzijas laikā tika pētīts, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu, cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos.
VK secinājusi, ka līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi, un bieži trūkst informācijas par negadījumu apstākļiem un precīzu notikuma vietu. Arī informācija par reidos konstatētajiem pārkāpumiem netiek plaši analizēta. Revidenti uzskata, ka nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai vajadzētu sadarboties, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par to, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi, norāda VK.
Tāpat revidenti secinājuši, ka galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana. Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās - īpaši bīstamos ceļu posmos jeb "melnajos punktos". VK aicina gada laikā VAS "Latvijas Valsts ceļi" izveidot kontroles sistēmu, kā notiek "melno punktu" likvidēšana. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu, norāda revidenti.
Satiksmes dalībnieki ir atbildīgi par savu drošību, bet svarīgi ir gan izglītot sabiedrību, gan kontrolēt noteikumu ievērošanu, uzsver VK. Tā aicina Ceļu satiksmes drošības direkciju izvērtēt, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu.
Savukārt Valsts policijai jāuzlabo reģionālo struktūrvienību darba organizācija un atskaitīšanās sistēma, lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama. VK norāda, ka Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem šobrīd tiek organizēta pēc "pārpalikuma principa" un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras.
Lietderības revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada līdz 2016.gadam Satiksmes ministrijā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, "Latvijas Valsts ceļos", kā arī Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā.
Revīzijā analizēti ceļu satiksmes drošības jomas attīstības plānošanas dokumenti, Ceļu policijas reģistrā esošie ceļu satiksmes negadījumu dati par 120 000 protokolu, negadījumos bojāgājušo profils, "melno punktu" likvidēšanas kārtība un cita informācija.
Jāuzliek mobilie radari, bet atļaut tajās vietās braukt ne ātrāk par 60km/h.
Tiks nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu - pirmkārt, avāriju skaits samazināsies, otrkārt, ieplūdīs Valsts kasē naudiņa.