Hronisks ātruma pārkāpējs 80% gadījumu ir vīrietis līdz 45 gadiem, kurš uzskata, ka citi autobraucēji pārvietojas pārāk lēni, bremzējot kopējo satiksmi, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.
CSDD pārstāvji norāda, ka valsts institūcijas regulāri apkopo datus par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisa autobraucēju pārkāpumi, tostarp dati liecina, ka viens no biežākajiem ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.
"Ir pat skaidri noteikts hroniskā ātruma pārkāpēja profils - tas 80% gadījumu ir vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem, lielākoties viņa auto ir vecāks par 20 gadiem un teju katrs otrais savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, bremzējot kopējo satiksmi," skaidro CSDD.
Direkcijā atzīmē, ka mazāk tiek runāts par tiem, kas ātruma pārkāpuma brīdī atrodas līdzās un tieši nevar ietekmēt un kontrolēt situāciju - ātrbraucēja pasažieriem, blakus braucošajiem autovadītājiem, gājējiem un citiem mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Viņi parasti kļūst par situācijas ķīlniekiem, bez vainas ciešot vai ejot bojā autovadītāja rīcības dēļ.
Psihiatrs Māris Taube un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīst, ka nav daudz veidu, kā ietekmēt hroniskos ātruma pārkāpējus un remdēt viņu agresivitāti uz ceļiem.
Primāri tā ir pareiza uzvedības modeļa iemācīšana topošajiem autovadītājiem, pirms tiesību iegūšanas, pastiprināti pievēršot braukšanas kultūrai uzmanību autoskolās un uzskatāmi parādot ātrumpārkāpšanas reālas sekas. Nozīme ir arī efektīvai, motivējošai sodu sistēmai un aizvien modernākām un gudrākām ātruma kontroles sistēmām, bet arī pati sabiedrība ar savu rīcību var protestēt pret agresīvu braukšanu, tādējādi stimulējot pozitīvas pārmaiņas.
Pēc direkcijā minētā, svarīga loma ir līdzbraucējiem - ģimenei, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, - kuri nedrīkst ar klusēšanu akceptēt šādu braukšanas modeli. Viņiem ir jārunā, skaidri jāizsaka savs protests, atklāti jāpauž sajūtas, uztraukuma vai baiļu emocijas, un obligāti atklāti jāpauž ieteikumi par vēlamo rīcību.
Savukārt blakus braucošajiem autovadītājiem ļoti svarīgi ir mācīties nepakļauties provokācijām uz ceļa. "Smagkāju" tieksme pēc sacensības ar laiku pierims, ja potenciālie konkurenti nereaģēs uz viņu spiedienu. Tāpat ikviens pieredzējis autobraucējs var pieņemt lēmumu, būt par nobriedušu personību "ar mugurkaulu" un ar savu rīcību rādīt labu piemēru - ievērot ātruma ierobežojumus un būt par adekvātu, cieņpilnu satiksmes dalībnieku, norāda direkcijā.
Pēc CSDD pārstāvju paustā, ja absolūtais sabiedrības vairākums mazinās toleranci pret ātruma pārkāpējiem, neatbalstīs tādu ātrbraucēju pašapliecināšanās veidu, privāti un publiski paužot protestu pret šādu necieņas izrādīšanu attiecībā uz apkārtējiem, tas radīs zināmu sabiedrības spiedienu.
Ja tā skrupulozi pieet, tad hroniski ātruma pārkāpēji kopā ir 80% braucēju, jo ja jau, tad jau +5, +10,+15, kā pŗavietojas praktiski visa plūsma arī ir pārkāpums. Un, jā, ja kāds pēkšņi tādā sāk ar - 10 braukt, tad arī veidojas raustīšana.
Mani personīgi nekaitina, pabraucu garām un viss, bet sēdēt vilcienos un ļaut sevi raustīt kādam citam priekšā netaisos. Var braukt ātri un lēni, bet tas ir jādara saprātīgi, pēc kompānijām uz ceļā - to var darīt labi, ja katru 3 reizi, pārējā laikā ir pilns ar idiotiem.
par pilsētu runājot, jā tur ir jābūt uzmanīgam, bet jau tagad liela daļa velkās uz 30 50km/h vietā, laikam saklausījušies pilsēta cilvēkiem (tiem, kam nav auto neapšaubāmi) ļerkstēšanu. Un visbeidzot, ieteiktu tiem, kas runā par cieņu uz ceļa, cienīt arī citu cilvēku laiku un baudu braukt - neglaudi telefonu, nelien, kad jādod ceļš un parādi pagriezienu PIRMS manevra, viss CSN un drošība nesastāv no viena atļautā ātruma un peripētijām ap to !