Autovadīšanas kultūrai Latvijā jāmainās – katram ir jāsāk ar sevi 19

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka pērn apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33230 ceļu satiksmes negadījumi . Ticams, ka skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru.

Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta, taurēšana sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums remontdarbu laikā ātrāk bedres nesalāpīs.

Remontdarbi un sastrēgumi veicina spriedzi

Jāatzīmē, ka pērn lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits, ko reģistrējusi Valsts policija, bijis Rīgā[1]. Tas nepārsteidz, jo galvaspilsētā ir intensīvākā satiksme. Tomēr patlaban autovadītāju manieres īpaši ietekmē remontdarbi, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” izbūve. Autovadītāji pavada ilgāku laiku ceļā, kļūst neiecietīgi viens pret otru un nereti cenšas atgūt zaudēto laiku, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, kolīdz izbraukuši no sastrēguma vietas. Šāda uzvedība ir tikpat bīstama kā viedtālruņa lietošana braukšanas laikā. Tā vietā būtu daudz vērtīgāk plānot savus braucienus un ielūkoties pieejamajās navigācijas lietotnēs, lai noskaidrotu aptuveno laiku, ko nāksies pavadīt ceļā, kā arī meklēt alternatīvus maršrutus. Jā, Rīgas centrs brīžiem ir teju paralizēts, taču atceramies, ka remontdarbi nav mūžīgi.

Lai arī kā satiksmes dalībniekiem nepatīk ceļu remontdarbi, Latvijā steidzami nepieciešams sakārtot transporta infrastruktūru, lai pārvietošanās visiem būtu drošāka un ērtāka. Krustojumos, kuros regulāri notiek negadījumi, jāveic preventīvas darbības, piemēram, jāizveido krustojuma regulēšana ar luksoforu vai jauni rotācijas apļi. Piemēram, Mārupes pilsētas Daugavas ielas un Mārupītes gatves krustojumā izveidotais rotācijas aplis palīdzējis satiksmei kļūt raitākai, vienlaikus samazinot avāriju skaitu. Tāpat gar maģistrālēm vajadzētu izveidot savvaļas dzīvnieku žogus un pāreju tiltus, kā to jau izdarījusi Igaunija.

Rakstītie un nerakstītie likumi

Eiropā braukšanas kultūra ir ļoti atšķirīga – ja vienā valstī soda par nepamatotu skaņas signāla izmantošanu, tad citā tā ir ierasta norma. Mēs esam iecienījuši izmantot avārijas gaismas signālu, lai pateiktu paldies par solidaritāti uz ceļa. Šo un citu rakstīto un nerakstīto likumu ievērošana var padarīt braukšanu patīkamāku. Lai arī šķiet, ka tie ir dzirdēti simtiem reižu, joprojām ir satiksmes dalībnieki, kas brauc zem atļautā ātruma apdzīšanas joslās, aplī iebrauc tuvākajā joslā nevis vidējā vai tālākajā un maina joslas bez pagriezienu rādīšanas. Mēs mēdzam iesmiet par atsevišķu automašīnu marku īpašniekiem kā bīstamiem un neapdomīgiem, taču katram der padomāt, vai mana rīcība uz ceļa ir pieklājīga un neapdraud citus.

Nereti arī gadalaiki ietekmē braukšanas paradumus – ir autovadītāji, kas ziemā izvairās sēsties pie  auto stūres, jo baidās un apšauba savu vadītprasmi. Savukārt labos laikapstākļos autovadītāji jūtas drošāki. Vasara ir dažādu svētku, vērienīgu pasākumu un atvaļinājumu laiks – aizvien biežāk izbraucam ārpus pilsētas, maršruti kļūst garāki un bieži vien arī palielinās neuzmanība un pārgalvība. Satiksmē vairāk sāk piedalīties riteņbraucēji, motociklisti un elektroskūteri, tādēļ nevajadzētu pārvērtēt šķietamo drošību uz ceļa.

Ar skatu nākotnē

Braukšanas kultūras izmaiņu pamatā noteikti ir sabiedrības informēšana un izglītošana, taču palīdzēt var arī ierobežojumi, tāpat top arvien jaunas tehnoloģijas, kas uzlabo drošības situāciju uz ceļa, piemēram, jaunajiem auto ir adaptīvā kruīza kontrole, kas atpazīst ceļa zīmes un samazina ātrumu, kur tas nepieciešams. Diemžēl pagaidām lielā daļā Latvijas teritorijas automašīnas neatpazīst zīmes korekti, piemēram, zonā, kurā atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h, auto samazina ātrumu uz 50 km/h, tomēr šai tehnoloģijai ir milzīgs potenciāls.

Mēs daudzās jomās vēlamies līdzināties Skandināvijas valstīm, taču ir vēl daudz ko pilnveidot, lai mūsu braukšanas kultūra tām pietuvotos. Ne vienmēr pie noteikumu pārkāpšanas var vainot remontdarbus, sastrēgumus vai citus satiksmes dalībniekus. Būtu vērtīgi paanalizēt katram savu braukšanas stilu un uzvedību dažādas satiksmes situācijās. Vai tiešām vienīgais veids, kā veicināt drošu un pieklājīgu uzvedību, ir izmantot sodu sistēmu, vai tomēr mēs esam gatavi katrs sākt ar sevi un mēģināt uzlabot kopējo situāciju uz ceļa? Autovadīšanas kultūrai Latvijā ir jāmainās.

[1] https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-sadalijums-pa-pagastiem