Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis: Tiesību aizliegums, pārkāpjot 30 km/h, ir cīņa ar regulāriem likumpārkāpējiem
Plānotais transportlīdzekļu vadītāju tiesību liegums par pieļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h, domāts piemērot tikai par vairākkārtīgu pārkāpumu, DBS podkāstā "Brauc droši!" atzina Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Saeimas Juridiskā komisija šodien plānoja skatīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kur iesniegti priekšlikumi par iespēju atņemt tiesības uz laiku par braukšanas ātruma pārsniegšanu ar auto par vairāk nekā 30 km/h. Sagatavotie grozījumi paredz tiesību liegumu līdz 3 mēnešiem tiem autovadītājiem, kuri regulāri pārsniedz pieļauto braukšanas ātrumu. Likumprojekta izstrādātāji arī vēlas noteikt, ka ja transportlīdzekļa vadītājs regulāri tiek sodīts par braukšanas ātruma pārsniegšanu un viņu "pieķer" pārsniedzot ātrumu virs 30 km/h pilsētā, tad liegums vadīt transportlīdzekli būs līdz 6 mēnešiem, norādīja Juris Jančevskis.
Pamatojoties uz plašo rezonansi un neizpratni, DBS otrajā podkāsta epizodē, podkāsta vadītāji Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšniekam Jurim Jančevskim lūdza izskaidrot, kādēļ šāds priekšlikums tika iesniegts: “Priekšlikuma pamatojums bija pamatā vērsts uz to, lai šī ir cīņa ar likumpārkāpējiem un autovadītājiem, kuri pārsniedz šo ātrumu vairāk kā 30 km/h un vairākas reizes gadā, jo šobrīd ir paredzēts tikai naudas sods un papildus - divi soda punkti. Un lai varētu ar viņiem cīnīties un izjust šī soda bardzību, tad šāds priekšlikums tapa. Es pieļauju, ka daudzi nesaprata šī priekšlikuma būtību, jo šis tiesību aizliegums uz laiku, šajā priekšlikumā ir kā papildus sods un tas nenozīmē, ka to ir plānots izmantot katrā gadījumā. Pamatā tā doma ir cīņa ar atkārtotiem pārkāpējiem. Beidzoties šim aizliegumam, autovadītājs turpina piedalīties ceļu satiksmē bez papildus pārbaudījumu kārtošanas.” paskaidroja Juris Jančevskis. Lai gan šodienas Saeimas komisijas sēdē netika atbalstīts priekšlikums par tiesību atņemšanu šoferiem, kas ātrumu pārsnieguši par vairāk nekā 30 km/h, mākamā Juridiskās komisijas sēde par minētajiem jautājumiem varētu notikt janvārī.
Epizodē tika apskatīti arī vairāki jautājumi par statistiskiem datiem no Valsts policijas puses. “Pirms laika, valsts policijā bija pētījums, kur izvēles veidā, tika pētīti 600 autovadītāji, kuri pārsniedz ātrumu virs 30 km/h un pēc gada tika analizēta šo pašu autovadītāju vēsture. Un mēs secinājām, ka pēc gada - 20% no šiem vadītājiem turpināja pārkāpt ātrumu vairākas reizes.” Ja autovadītājs nespēj saprast, ka ātruma pārkāpšana, neatkarīgi no tā, kur tas tiek darīts - ārpus apdzīvotas vietas vai apdzīvotā vietā, var radīt zināmas sekas, tad šādi autovadītāji ir attiecīgi jāsoda. Savukārt, otrs podkāsta “Brauc droši!” viesis, SIA “Motofavorīts” valdes priekšsēdētājs Gati Panavs, norādīja, ka šāda rezonanse un sašutums par tiesību atņemšanu no 30 km/h, ir tikai dēļ komunikācijas problēmām sabiedrībā un medijos.
Drošas Braukšanas skolas direktors Jānis Vanks, podkāstā norādīja, ka tiesību aizliegums ir tikai seku novēršana: “Ir tāda sajūta, ka mēs cīnamies ar sekām, jebšu dzēšam ugunskuru, nevis mēģinam saprast, kāpēc tas ir aizdedzies. Un tas ir skaidrs. Mēs varam likt tik lielus sodus, cik mēs gribam, ja nebūs kāds, kas tos kontrolē. Te ir tā problēma, ka mums vajadzētu to visu globālāk risināt - izglītojot jauno paaudzi, pievēršot uzmanību infrastruktūrai, kontroldienestiem, valsts iestādēm utt. Ir jāstiprina mūsu policija. Jādod iespēja, lai policija būtu vieta, kur iet un nopelnīt. Tad arī cieņa pret policiju ir lielāka. Tas nevar būt tā, ka mēs liekam ar vien lielākus un lielākus sodus. Vienā brīdī - kur mēs atduramies? Un tad ir jautājums, ko es gribu saprast - vai ir kaut kāda cerība, ka ceļu policijai tuvākajā nākotnē būs kāds uzlabojums, lai varētu aizpildīt trūkstošās darba vietas?”, Juris Jančevskis atbildēja: “Noteikti, ka tās vakantās vietas tik ātri neattīstīsies. Tehnisko līdzekļu tīkls attīstīsies daudz vairāk, nekā šīs vakances. Tuvākajā laikā, kamēr nebūs tāda atbalsta - diez vai šī profesija konkurēs ar citām. Tādēļ arī ir šī iespēja, ka attīstās tehniskie līdzekļi, ar kuriem tiek kontrolēti maznozīmīgie pārkāpumi, kas nav tik bīstami, un savukārt, tas dzīvais resurss koncentrējas uz smagajiem un nopietnākiem pārkāpumiem, kur tehniskie līdzekļi netiek klāt. Bet noteikti, ja kādreiz tiešām šī profesija būs konkurētspējīga, tad es domāju, ka šī interese būs lielāka, nekā šobrīd.”
Podkāsta epizodē tika aizskartas arī citas nozīmīgas tēmas, kā piemēram, kā notiek autovadītāju apmācības Skandināvijas valstīs un Amerikā, kāda ir bojā gājušo statistika Latvijā vairāku gadu griezumā un kāpēc šis procents nemazinās, kā arī tuvākās darbības, kas varētu tikt veiktas policijā, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Pilnu podkāsta epizodi iespējams noklausīties DBS Youtube, Facebook kanālos, kā arī Spotify.
Pilnu podkāsta epizodi iespējams noklausīties DBS Youtube, Facebook kanālos, kā arī Spotify.
Ībļi ir tie, kas cepās par +1km/h , bet atbalsta policijas bezdarbību noziegumu atklāšanā un vainīgo sodīšanā. Kad notiek reāli briesmīgas lietas, policija lietas norok atvilktnēs un neko nedara, bet par +1km/h ir gatavi cīnīties, jo tas uzlabo statistiku un parāda cik policija labi strādā.
Kad Jēkabpilī sieviete meklēja palīdzību lai paglābtos no psihopāta, policija un prokuratūra uzlika mīksto. Tiesas neskaitāmas reizes pārcēla sēdes, kamēr manjaks ņēma un nogalināja sievieti. Ja manjaks pārkāptu ātrumu, tad policija skrietu viņu ķert, bet ja viņš draud tikai nogalināt sievieti, tad tas ir sīkums, nav ko cepties.
Tas pats ar zādzībām, policija izbeidz lietas, lai uzlabotu savu neatklāto statistiku. Zaglēni jūtas neaizskarami un turpina savus paradumsu, jo sodu nesaņem.